Ekonomikas ministrija sagatavojusi un iesniegusi vairākus priekšlikumus finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā uzņēmējdarbības un nodarbināto darba grupā, lai dīkstāves pabalstam būtu iespējams kvalificēties visiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, kas godīgi maksājuši nodokļus, bet šobrīd Covid-19 dēļ ir spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs rosinās mainīt dīkstāves pabalsta regulējumu un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, jo Valsts ieņēmuma dienesta apkopotā statistika rāda dramatisku ainu – dīkstāves pabalsts atteikts apmēram 40% nodokļu maksātāju, kas kādu noteikto kritēriju dēļ šim valsts atbalsta veidam nekvalificējas.
Rosināts precizēt dīkstāves pabalsta piešķiršanas kritērijos ieņēmumu kritumu, lai tas neierobežotu sezonālus un strauji augošus uzņēmumus, kā arī eksporta apjomu. Tāpat nevajadzētu liegt dīkstāves pabalstu darbiniekiem, ja tās valdes loceklis ir bijis sodīts.
Tāpat tiks iesniegts priekšlikums izveidot kvalifikācijas nosacījumus strauji augošiem komersantiem, kas dibināti salīdzinoši nesen, bet nevar izpildīt šobrīd noteiktos apgrozījuma samazinājuma nosacījumus.
Lai veicinātu Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, ministrs rosinās diskusiju par atbalsta modeli eksportējošiem uzņēmumiem, kuri turpina veikt uzņēmējdarbību Covid-19 izraisītās krīzes laikā.
Ekonomikas ministrijas regulāri pārskata un analizē, kā pilnveidot dīkstāves pabalstu, lai pēc iespējas lielāks Covid-19 cietušo uzņēmumu darbinieku loks to varētu saņemt.
Savukārt Valsts prezidents Egils Levits, tiekoties ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu paudis viedokli, ka algoritms, uz kā pamata ir veidota dīkstāves pabalsta sistēma, ir jāgroza, paredzot iekļaujošu pieeju. Turklāt šī brīža situācija atklāj līdzšinējās nodokļu sistēmas trūkumus, kas pieļāva minimālu nodokļu maksāšanu, un tas tagad ir kļuvis par nastu pilna režīma nodokļu maksātājam. Pēc Levita ieskata, šī brīža situācija uzrāda problēmas, kas liek uzlabot nodokļu sistēmu ilgtermiņā.
