Saeimā kritiski novērtēta līdzšinējā banku risku vadības sistēma
Pēc Saeimas informācijas
Virkne noteikto prasību kredītiestāžu klientiem bieži vien ir pārspīlētas un pārprastas, ir nepieciešams novērst esošās situācijas turpināšanos attiecībā uz nesamērīgu administratīvo slogu, tostarp izmaksām, kā arī attiecībā uz juridisku personu tiesībām atvērt saimnieciskās darbības pamatkontu Latvijā, tā secināts Saeimā 7. septembrī izskatītajā parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā par finanšu sektora “kapitālā remonta” seku ietekmi uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu. Izmeklēšanas komisija strādāja astoņus mēnešus, noturot 21 sēdi, un viens no galaziņojumā ietvertajiem secinājumiem ir nepieciešamība pēc vienotas izpratnes ar citām valstīm par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma novēršanas politiku…
Virkne noteikto prasību kredītiestāžu klientiem bieži vien ir pārspīlētas un pārprastas, ir nepieciešams novērst esošās situācijas turpināšanos attiecībā uz nesamērīgu administratīvo slogu, tostarp izmaksām, kā arī attiecībā uz juridisku personu tiesībām atvērt saimnieciskās darbības pamatkontu Latvijā, tā secināts Saeimā 7. septembrī izskatītajā parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā par finanšu sektora “kapitālā remonta” seku ietekmi uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu.
Izmeklēšanas komisija strādāja astoņus mēnešus, noturot 21 sēdi, un viens no galaziņojumā ietvertajiem secinājumiem ir nepieciešamība pēc vienotas izpratnes ar citām valstīm par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma novēršanas politiku Latvijā.
Kopš Latvijas finanšu sektora veidošanās deviņdesmitajos gados neatņemama tā sastāvdaļa bijusi ārvalstu klientu (nerezidentu) naudas apkalpošana un līdz pat 2018. gadam lielākās daļas Latvijā reģistrēto kredītiestāžu biznesa modelis bija vērsts uz nerezidentu klientu un to naudas līdzekļu piesaisti – tilts starp Austrumiem un Rietumiem, skaidrots ziņojumā.
Ziņojumā norādīts, ka pēc Moneyval 2018. gada kritiskā vērtējuma un “sarkanās kartītes” Latvijai finanšu uzraudzības jomā liela daļa pēc tam īstenotās reformas bija nepieciešamas, taču – daļa no tām veiktas sasteigti, neizvērtējot visus ieguvumus vai zaudējumus valstij.
Uzņēmējiem tika dots pārāk īss laiks, lai spētu izpildīt visas jaunās prasības un noteikumus, kurus valsts virzīja lielā steigā, cenšoties izvairīties no Moneyval “pelēkā saraksta”.
Tikai pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījusies globālā attieksme pret finanšu nozari, meklējot risinājumus noziedzīgi iegūtas naudas aprites apkarošanai, kā arī notikušas nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektorā visā pasaulē – aizliegti anonīmi konti, bankām pieprasīts daudz vairāk pazīt savus klientus, sadarboties ar nodokļu administrācijām, finanšu izlūkošanas dienestiem un tiesībsargājošajām iestādēm, teikts galaziņojumā.
Ziņojumā atzīmēts, ka pēc 2018. gada valsts politika noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā vērsta uz būtiski lielāku kredītiestāžu darbības kontroli, kas stiprinājis kontroles iespējas, taču vienlaikus radījis sekas finanšu sektoram, kā arī ietekmējis citu likuma subjektu kontroli un sodīšanu.
Kredītiestāžu klientu kontrole un risku izvērtējums, ko noteicis finanšu sektora uzraugs, ir radījusi Latvijas bankās apkalpoto klientu – gan fizisko, gan juridisko personu – pārcelšanos uz kaimiņvalstīm, jo bieži vien tiek atteikta kontu atvēršana. Tāpat kontu atvēršana tiekot liegta, izvirzot prasības, kuras nav noteicis banku sektora uzraugs. Galaziņojumā secināts, ka kreditēšanas riski netiek vadīti, bet no tiem vienkārši izvairās, kā arī Latvijas bankas nesniedz paskaidrojumus par atteikumu iemesliem, kas nedod iespēju uzņēmējiem uzlabot savu finanšu situāciju.
Komisija ziņojumā arī norādījusi uz administratīvo slogu uzņēmējiem, lai varētu izpildīt visas prasības kontu atvēršanai, augstajām kontu uzturēšanas ikmēneša izmaksām, nepieciešamību būtiski mazināt prasības zema riska uzņēmumiem, kā arī uzsvērusi ierobežotās kreditēšanas iespējas iekārtu finansēšanā ražošanas sektorā komercbanku konkurences trūkuma dēļ.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu finanšu sektora “kapitālā remonta”, kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību, negatīvās sekas uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu un izmeklētu iespējamu “PNB bankas” novešanu līdz maksātnespējai, AS “ABLV Bank” novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī “Baltic International Bank” darbības apturēšanas apstākļus tika izveidota šī gada 31. janvārī pēc 34 deputātu ierosinājuma. Komisiju vadīja Vilis Krištopans, un tajā strādāja arī deputāti Edmunds Jurēvics, Andris Kulbergs, Ģirts Lapiņš, Viktorija Pleškāne, Harijs Rokpelnis, Andris Šuvajevs.
wpDiscuz
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.