E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES SATURSŠlesers: Lielākais vājprāts Latvijas pastāvēšanas vēsturē

Šlesers: Lielākais vājprāts Latvijas pastāvēšanas vēsturē

05/10/2012

„Ja tagad valdība vienu miljardu uzdāvinās Lietuvas ekonomikai, tas būs lielākais vājprāts, ko Latvija vispār būs piedzīvojusi savas pastāvēšanas laikā,” tik asi intervijā žurnāla Bilance galvenajam redaktoram Guntim Rozenbergam Latvijas iespējamo piedalīšanos atomelektrostacijas celtniecībā Lietuvā vērtē uzņēmējs, bijušais Saeimas deputāts Ainārs Šlesers. „Latvija paņems tikai 20%, cik dabūs japāņi un vēl nezin kas?” sašutis ir Ainārs Šlesers. „Un mēs tagad lemsim un guldīsim miljardu … Lietuvas ekonomikā!” A. Šlesers neredz pamatu piedalīties kaimiņu atomstacijas projektā: „Ja šo miljardu neinvestētu tur, bet Latvijā, tad tāpat taču būtu iespēja pirkt šo lēto enerģiju. Nav loģikas investēt tur miljardu. Un 20% negarantē nekādu…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

„Ja tagad valdība vienu miljardu uzdāvinās Lietuvas ekonomikai, tas būs lielākais vājprāts, ko Latvija vispār būs piedzīvojusi savas pastāvēšanas laikā,” tik asi intervijā žurnāla Bilance galvenajam redaktoram Guntim Rozenbergam Latvijas iespējamo piedalīšanos atomelektrostacijas celtniecībā Lietuvā vērtē uzņēmējs, bijušais Saeimas deputāts Ainārs Šlesers. „Latvija paņems tikai 20%, cik dabūs japāņi un vēl nezin kas?” sašutis ir Ainārs Šlesers. „Un mēs tagad lemsim un guldīsim miljardu … Lietuvas ekonomikā!” A. Šlesers neredz pamatu piedalīties kaimiņu atomstacijas projektā: „Ja šo miljardu neinvestētu tur, bet Latvijā, tad tāpat taču būtu iespēja pirkt šo lēto enerģiju. Nav loģikas investēt tur miljardu. Un 20% negarantē nekādu kontroli pār uzņēmumu.” Viņš uzskata, ka „ja Latvijas valdībai ir lieks miljards, tad šis miljards ir jāiegulda Latvijas ekonomikā tur, kur privātais bizness nevar investēt, piemēram, ceļos – otrās šķiras un reģionos.” A. Šlesers piebilst, ka tik lielas investīcijas Latvija nekad nav ieguldījusi pat savā biznesā. Vērtējot valdības dabu, Ainārs Šlesers intervijā Bilancei ir nesaudzīgs: „Par laimi, ekonomika attīstās. Nevis tāpēc, ka valdība īpaši atbalsta uzņēmējus, bet tāpēc, ka kaimiņvalstu tirgi attīstās. Un tām kompānijām, kuras spēj eksportēt, ir iespējas to darīt. Valsts nozīmes tur nav nekādas.” Uzņēmējs valdībai velta pavisam konkrētu kritiku, pirmkārt, par situāciju, kas izveidojusies ap Pasažieru vilciens, uzsvērdams, „kad runa ir pusmiljarda projektu, valdība mēģina būt balta un pūkaina, pasakot, ka tā nav neko zinājusi?… Valdība saka: vainīgs menedžments… Tādai valdībai tad būtu jāatkāpjas! Būtībā pašai valdībai šajā gadījumā bija jālemj – slēgt vai neslēgt šādu līgumu.” Uzņēmējam sāp sirds arī par to, kas notiek ar aviokompāniju airBaltic. Viņš uzskata, „ka šajā gadījumā 100% atbildība par visām airBaltic neveiksmēm jāuzņemas premjeram Dombrovskim kopā ar visiem satiksmes ministriem, kas pēc manis ir strādājuši. Tā bijusi pilnīgi bezzobaina politika, kas novedusi pie tagadējā stāvokļa. Ja ministri ir gļēvi, ja valdība kā strauss iebāž galvu smiltīs, kādu attīstību tad var gaidīt?! Un tagad brīnās, ka iegulda vienus 100 miljonus, bet nu vajadzēs vēl… Pēdējos trīsarpus gados ir totāla izgāšanās, pilnīgs krahs.” Lai pamatotu savus pārmetumus, bijušais satiksmes ministrs A. Šlesers min, ka „kompānija, kas attīstījās ar 30-40% pieaugumu katru gadu, kura no niecīgas kompānijas ar 400 000 pasažieru gadā sasniedza 3 miljonus, tagad ir kā karsts kartupelis, ar ko nezina, ko īsti darīt. Un par kompānijas vadītāju ielikts cilvēks, kurš vienu kompāniju jau nolaidis līdz bankrotam… Ungārijas Malev. Kā tādu cilvēku par pieņemt par vadītāju!” Bijušais deputāts un ministrs A. Šlesers ir neapmierināts ar to, ka valstī tagad virsroku atkal gūst nacionālie jautājumi: „Šodien, kad ekonomikas krīze nebūt nav beigusies, tā vietā, lai domātu, kā attīstīt ekonomiku, tiek eskalēti jautājumi – krievi nāk! Vai – atbrīvosim Rīgu no sarkanajiem!... Kādas aptaujas notiek internetā? Nojauksim uzvaras pieminekli… Vai tad mēs gribam vēl vienu Aļošu Baltijā?” A. Šlesers retoriski jautā: „Vai vēlamies, lai aizveras biznesa attiecības ar Krieviju?! Krievija nav Eiropas valsts, bet bija, ir un būs mūsu kaimiņš. Izskatās, ka kādiem vispār nerūp, kā valsts ekonomiski attīstās, galvenais, lai būtu pie varas un gūtu politiskās dividendes. Ekonomisko interešu nav.” A.Šlesers vērš uzmanību arī uz jautājumu par uzturēšanās atļauju piešķiršanu tiem, kas investējuši Latvijā ievērojamas naudas summas (100 000 latu – red. piez.). Savulaik tieši pēc viņa iniciatīvas tas esot ieviests. Un rezultāti esot acīmredzami, jo „pērn nekustamajā īpašumā no ārzemēm ir investēti 280 miljoni latu – netiek pirkti tikai dzīvokļi vai mājas vien. Automātiski rodas pasūtījumi mūsu mēbeļu ražotājiem, tirgotājiem. Tas rada pieprasījumu pēc pakalpojumiem. Graustu vietā tiek būvēti jauni mājokļi. Darām to, ko citas pasaules valstis – nekustamais īpašums ir eksporta prece. Pateicoties tam, ievērojamu atbalstu ir saņēmusi būvniecība, nekustamā īpašuma joma un palielinās apgrozījums arī mazumtirdzniecībā.” A. Šlesers trāpīgi atgādina, ka „Visu Latvijai! šodien joprojām mēģina runāt, ka vajag kaut ko mainīt, bet viņu kultūras ministre Grende savus īpašumus Ķīpsalā pārdevusi uzbekiem un nopelnījusi labu naudu… Kam savus kamīnus pārdod Parādnieka kungs? Vietējie nepērk. Tos šodien pērk tie, kam ir nauda, tātad ārzemnieki, kas iegādājas nekustamos īpašumus. Raug, divas spilgtas personas nacionālajā frontē, kas gūst labumus no tā visa.” Uz jautājumu nosaukt trīs lietas, kas Latvijā būtu neatliekami jādara, bijušais deputāts un partijas vadītājs A. Šlesers ir ass: „Varu atbildēt ar pretjautājumu – nosauciet trīs lietas, ko valdība ir izdarījusi, lai ekonomika attīstītos?... Šobrīd izskatās tā – nedarīsim neko, visu tikai stabilizēsim.” Tomēr viņš ir arī konstruktīvs, piedāvādams lietas, ko ekonomikā var ievērojami uzlabot ar atbilstošu likumdošanas iniciatīvu palīdzību, piemēram, „kāpēc joprojām nav atjaunota privātā partnerība? Varētu taču, izmantojot to, būvēt piemēram, ceļus.” A. Šlesers uzskata, ka „pēc iespējas ātrāk ir jāpieņem holdinga likumi, lai konkurētu ar Kipru, Luksemburgu. Jārada apstākļi, lai tas bizness, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, varētu šeit maksāt ļoti zemus nodokļus, lai kompānijas, kas nodarbojas ar biznesu Krievijā, Ķīnā un citur, veidotu pārstāvniecības šeit, nodarbinātu šeit cilvēkus, radītu pievienoto vērtību, bet biznesu taisītu citur.” Atbildot uz jautājumu, vai, redzēdams valstī tik daudz nebūšanu, viņš netaisās atgriezties politikā, piemēram startēt pašvaldību vēlēšanās, jo vai tad, piemēram, Jūrmala brēktin nebrēc pēc pārmaiņām, A. Šlesers ir gana izvairīgs, tomēr būtiski piezīmē: „Gada beigās man beidzas ierobežojumu termiņš uzņēmējdarbībai Rīgas pašvaldībā, piemēram, Rīgas ostā. No nākamā gada plānoju uzsākt dažādu vērienīgu biznesa projektu īstenošanu. To realizācija Latvijai dos varbūt vairāk nekā atrašanās vienā vai otrā amatā. Tāpēc man šodien nav plānu atgriezties politikā.” Par Jūrmalas pašvaldību viņa viedoklis ir tāds, ka „Jūrmala ir sadrumstalota. Tur pēdējos 20 gadus nav bijis normālas vadības. Ja Jūrmalā būtu spēcīga vadība ar spēcīgu līderi, tad tā varētu kļūt par biznesa centru, kas piesaista, pirmām kārtām, Austrumu biznesu.” Vēl intervijā Bilancei plašāk aplūkota Latvijas un tās iedzīvotāju ciešā saaugšana ar lielveikaliem, jo „tajos atstājam ne tikai naudu un laiku, bet arī bērnus un savus kādreizējos tikumus” – raksta Bilance. Pirms 15 gadiem, tieši pateicoties A. Šlesera aktivitātēm Latvijā tika atklāts pirmais rietumu tipa lielveikals Rimi. * Interviju ar Aināru Šleseru pilnībā varat izlasīt nodokļu, grāmatvedības un likumdošanas žurnāla Bilance 1. oktobra numurā. Informāciju sagatavoja žurnāla Bilance galvenais redaktors Guntis Rozenbergs,

BILANCES maija numurā lasiet
Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs

Šlesers: Lielākais vājprāts Latvijas pastāvēšanas vēsturē

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Darba devēja ziņojuma iesniegšana

Jāiesniedz elektroenerģijas nodokļa deklarācija

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €