Katram darba ņēmējam pastāv iespēja zaudēt darba ienākumus sakarā ar slimību, invaliditāti, vecumu vai bērnu kopšanu. Tādējādi ir ļoti svarīgi būt sociāli apdrošinātam, lai riska iestāšanās gadījumā cilvēks varētu saņemt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus — pensiju un dažāda veida pabalstus. Ja no darba ņēmēja ienākumiem visus nodokļus, arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ietur, aprēķina un ieskaita valsts budžetā darba devējs, tad saimnieciskās darbības veicējiem, kuri sevi nodarbina paši, ir pašiem jāaprēķina sociālās iemaksas un tās jāiemaksā valsts budžetā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vebinārā «Sociālās apdrošināšanas iemaksas pašnodarbinātajiem» VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas galvenā nodokļu inspektore Ināra Kopase stāstīja par pašnodarbinātā statusu un tā reģistrāciju, kādas ir sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes un no kādas ienākumu daļas šīs iemaksas jāveic.

Kas ir pašnodarbinātais

Likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» pašnodarbinātais ir definēts kā:

• fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja;
• autoratlīdzības saņēmējs, kurš ir reģistrējis saimniecisko darbību;
• zvērināts notārs, advokāts, revidents, tiesu izpildītājs;
• prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists;
• individuālais komersants, arī individuālais komersants, kurš vada transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili;
• zemnieka (zvejnieka) saimniecības īpašnieks, kas veic šīs zemnieka (zvejnieka) saimniecības vadības funkciju, ja nav iecelts pārvaldnieks;
• mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs u.c.

Kas nav pašnodarbinātais

Par pašnodarbināto neuzskata personas, kas ir jaunākas par 15 gadiem, vai kuras ir sasniegušas pensijas vecumu (arī priekšlaicīgi), vai ir piešķirta I vai II grupas invaliditāte, un tās saņem:

• autoratlīdzību;
• apsaimnieko savu nekustamo īpašumu; 
• gūst ienākumus no personīgās palīgsaimniecības vai piemājas saimniecības; 
• ir zemnieka (zvejnieka) saimniecības īpašnieks, kurš veic uzņēmuma vadības funkcijas un nav darba tiesiskajās attiecībās.

Par pašnodarbināto neuzskata personas, ja tām nav pastāvīgās dzīvesvietas Latvijā un tās saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību) vai veic sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanu.

Pašnodarbinātais nav arī zemnieka (zvejnieka) saimniecības īpašnieks, ja uzņēmumā ir iecelts pārvaldnieks un īpašnieks nenodarbojas ar uzņēmuma vadību.

Pašnodarbinātā reģistrācija

To, kas ir saimnieciskā darbība, nosaka likums «Par iedzīvotāju ienākumu nodokli». Par saimniecisko darbību tiek uzskatīta pakalpojumu sniegšana un preču pārdošana par atlīdzību.

Likums «Par iedzīvotāju ienākumu nodokli» nosaka, ka pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas maksātājam ir jāreģistrējas VID.

Savukārt likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» saimnieciskās darbības veicējs tiek uzskatīts par pašnodarbinātu personu, un VID pašnodarbināto kā obligāto iemaksu veicēju reģistrē vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu.

Visa saimnieciskās darbības reģistrēšana notiek Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā: «Dokumenti» — «No veidlapas» — «Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas» — «Nodokļu maksātāja (fiziskās personas) reģistrācija». EDS atvērsies sadaļa «Iesniegums» ar saimnieciskās darbības veidu norādēm, un personai ir jāizvēlas viņam noteiktā saimnieciskā darbība. 

Kas ir saimnieciskās darbības veicējs

Pašnodarbinātais ir saimnieciskās darbības veicējs, t.i., atbilst šādiem kritējiem:

• ja darbība tiek veikta regulāri un sistemātiski (trīs un vairāk darījumu gada laikā vai pieci un vairāk darījumu trīs gadu laikā);
• ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 eiro un vairāk gada laikā, izņemot ieņēmumus no personīgā īpašuma atsavināšanas atbilstoši likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 9. panta pirmās daļas 19.² punktam;
• darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

Reģistrējoties par saimnieciskās darbības veicēju, personai ir iespēja reģistrēties par pašnodarbinātu personu vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, izņemot gadījumus, ja nav jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 

Personai ir jāizvēlas nodokļu režīms un jānosaka darbības veids.

Obligāto iemaksu veidi un likmes

Pašnodarbinātās personas ir apdrošinātas pensiju, invaliditātes, maternitātes, slimības, vecāku un veselības apdrošināšanai. Pašnodarbinātā likmi nosaka Ministru kabineta 2021. gada 17. decembra noteikumi Nr. 786 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem». Likme mēdz mainīties, un 2022. un 2023. gadam obligāto iemaksu likme ir 31,07%. 

Pašnodarbinātajam, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju (tai skaitā pensiju, kas piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem vai priekšlaicīgi) obligāto iemaksu likme ir 29,36%. Pensionārs ir apdrošināts pensiju, maternitātes, slimību, vecāku un veselības apdrošināšanā.

Ja pašnodarbinātais ceturkšņa laikā kļūst par pensionāru, pazemināta pensionāra likme tiek piemērota ar nākamo mēnesi.

Atsevišķa likme ir arī nekustamā īpašuma apsaimniekotājam — saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātājam. Šīs personas ir apdrošinātas pensijai, invaliditātei un veselības apdrošināšanai, un obligāto iemaksu likme ir 26,59%.

Jāpievērš uzmanība, ka pašnodarbinātās personas nav apdrošinātas pret bezdarbu un nelaimes gadījumiem darbā.

Ja pašnodarbinātais nodarbojas ar vairākiem darbības veidiem, piemēram, ir frizieris un nekustamā īpašuma apsaimniekotājs — iznomā telpas, tad visiem ienākumiem tiek piemērota nekustamā īpašuma apsaimniekošanas likme. 

Obligāto iemaksu veidi

Pašnodarbinātā obligāto iemaksu veidi ir:

• valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — 31,07%;
• obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai — 10%;
• ja ienākumi ceturksnī nesasniedz trīs minimālās algas, obligātās iemaksas aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

Obligāto iemaksu objektu noteikšana

Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi no saimnieciskās darbības atbilstoši likumam «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli». To nosaka likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 14. panta otrā daļa.

Obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Obligāto iemaksu objekta noteikšanas vajadzībām ienākumu (peļņu) nosaka kā konkrētā mēneša ieņēmumu un izdevumu starpību. Obligātās iemaksas ir jāveic no peļņas. 

Kādi izdevumi var tikt piemēroti saimnieciskajai darbībai, ir noteikts likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 11. pantā. Kā aprēķina nolietojumus un piemēro izdevumus precēm un mantām, kas tiek izmantotas gan personīgām vajadzībām, gan saimnieciskajai darbībai, nosaka likuma 11.⁵ pants un Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība».

Uzskaiti ir jāveic, iekārtojot ieņēmumu un izdevumu žurnālu. Tā ir jāveic pa mēnešiem. Lai aprēķinātu obligātās iemaksas, katra mēneša beigās ir jāveic izdevumu precizēšana. Ja persona saimnieciskajā darbībā izmanto kādu pamatlīdzekli, atbilstoši grāmatvedības noteikumiem pamatlīdzekļu nolietojums tiek aprēķināts vienu reizi gadā un attiecināms uz ienākuma nodokli. Ar izdevumu precizēšanu katru mēnesi var ieskaitīt pamatlīdzekļa nolietojumu proporcionāli mēnešiem un aprēķināt objektu sociālajām iemaksām.

Iemaksas atkarībā no ienākumiem

Ja ienākumi (peļņa) no saimnieciskās darbības mēnesī sasniedz minimālās algas apmēru (620 eiro un vairāk), pašnodarbinātajam ir jāveic obligātās iemaksas 31,07% apmērā vismaz no 620 eiro (vai izvēlēta lielāka obligāto iemaksu objekta).

Ja peļņa ir lielāka par 620 eiro, likums «Par valsts sociālo apdrošināšanu» nosaka, ka ir jānomaksā obligātās iemaksas 31,07% no 620 eiro, un no pārējās daļas — starpības starp faktiskajiem ienākumiem un 620 eiro (vai cita izvēlētā objekta, no kā veiktas obligātas iemaksas 31,07%) —, pensiju apdrošināšanai ir jāveic vēl iemaksas vismaz 10% apmērā.

Ja mēneša ienākums nesasniedz minimālās algas apmēru (mazāks par 620 eiro), obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10% apmērā ir jāveic no faktiskajiem ienākumiem.

Šī kārtība neattiecas uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, jo tie maksā mikrouzņēmumu nodokli no apgrozījuma, un nodoklis tiek sadalīts kā obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. 

Kā aprēķina obligāto iemaksu objektu

Obligāto iemaksu objektu aprēķina šādi:

• summē ieņēmumus un izdevumus no visiem ienākumu veidiem;
• nesummē tos ienākumus, kurus saņemot, persona nav pašnodarbinātā;
• objektā neietver valsts atbalstu lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai;
• objekts nav vienreizējā dotācija bezdarbniekiem biznesa plāna īstenošanai;
• neņem vērā iepriekšējo gadu saimnieciskās darbības zaudējumus.

Ja persona ir advokāts un saņem autoratlīdzību, ieņēmumus ir jāsummē. Nav jāskaita kopā tos ieņēmumus, kurus saņemot, persona nav pašnodarbinātā. Ja advokāts kļūst par pensionāru un iznomā telpas, tad obligātās iemaksas no iznomāšanas vairs nav jārēķina un arī, aprēķinot advokāta ieņēmumus, tiek piemērota pensionāra likme. 

Atskaišu iesniegšana

Atskaite VID ir jāsniedz vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam: tātad par 1. ceturksni līdz 17. aprīlim, par 2. ceturksni — līdz 17. jūlijam, par 3. ceturksni — līdz 17. oktobrim un par 4. ceturksni — līdz 17. janvārim. Ja 17. datums iekrīt brīvdienā, tad atskaites iesniegšanas termiņš pagarinās līdz nākamajai darbdienai.

Obligātās iemaksas jāveic līdz atskaites iesniegšanas mēneša 23. datumam.

Pašnodarbinātā ziņojumi ir jāiesniedz tikai par to ceturksni, kurā bija ienākumi. Ziņojums ir jāiesniedz VID EDS.

Lauksaimnieku un autoratlīdzības saņēmēju obligātās iemaksas

Atsevišķa ziņojumu iesniegšanas kārtība ir pašnodarbinātajiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības ražošanu un saņem ienākumu no autoratlīdzības. 

Lauksaimnieki vai autoratlīdzības saņēmēji 10% obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai aprēķina un maksā reizi gadā. Vienlaikus viņiem ir tiesības izvēlēties 10% obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai aprēķināt un maksāt biežāk — reizi ceturksnī.

Autoratlīdzības saņēmējs var piemērot izdevumus 25% vai 50% apmērā no autoratlīdzības, kas noteikti likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», atkarībā no autora darba vai izpildījuma veida.

Lauksaimnieki un autoratlīdzības saņēmēji, nosakot 10% obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par gadu, var ņemt vērā arī zaudējumus.

Pašnodarbinātā ziņojuma iesniegšana un precizēšana

Pašnodarbinātā ziņojumu iesniedz tikai par to ceturksni, par kuru veic obligātās iemaksas (arī tad, ja obligātās iemaksas veic par vienu vai diviem pārskata ceturkšņa mēnešiem).

Mēneša laikā ir tiesības vienu reizi precizēt obligāto iemaksu objektu un obligātās iemaksas par pārskata ceturksni.

Obligātās iemaksas un iemaksas pensiju apdrošināšanai veic vienotajā nodokļu kontā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam.

Minimālās obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem

Minimālās obligātās iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru sociāli apdrošināmu personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. 2023. gadā objekts ceturksnī ir 1860 eiro vai 620 eiro mēnesī. Minimālās obligātās iemaksas ir piemērojamas no 2021. gada 1. jūlija.

Aprēķinot minimālās iemaksas, visi ienākumi tiek summēti. Personai, kura ir nodarbināta pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus ir darba ņēmēja un pašnodarbinātā, ienākumus summē, lai noteiktu, vai tie ir minimālajā apmērā. Minimālās iemaksas, ja persona ir gan darba ņēmējs, gan pašnodarbinātā, būs jāveic darba devējam. Obligātās sociālās iemaksas aprēķinās VSAA.

Apliecinājums par plānotajiem ienākumiem

Pašnodarbinātajam, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, un prognozē, ka ienākums no saimnieciskās darbības nesasniegs 1860 eiro ceturksnī, ir iespēja iesniegt VID EDS apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem:

1. līdz 2023. gada 17. janvārim par pilna 2023. gada plānotajiem ienākumiem, vai 
2. līdz 2023. gada: 17. janvārim par 2023. gada pirmajā ceturksnī plānotajiem ienākumiem  • līdz 17. aprīlim par 2023. gada otrajā ceturksnī plānotajiem ienākumiem • līdz 17. jūlijam par 2023. gada trešajā ceturksnī plānotajiem ienākumiem; • līdz 17. oktobrim par 2023. gada ceturtā ceturksnī plānotajiem ienākumiem vai
3. vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu, vai 
4. 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas.

Minimālās obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem

Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis iesniegumu (prognozi), tad VSAA nerēķina minimālās iemaksas. Ja pašnodarbinātais nav iesniedzis iesniegumu, tad VSAA aprēķina minimālās iemaksas.

Ja pašnodarbinātā (arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja) deklarētais saimnieciskās darbības ienākums ir mazāks par 1860 eiro ceturksnī, un pašnodarbinātais nav iesniedzis apliecinājumu, VSAA aprēķinās minimālās iemaksas 10% apmērā valsts pensiju apdrošināšanai, kas pašnodarbinātajam jāveic, lai obligātās iemaksas būtu veiktas vismaz minimālajā apmērā.

Minimālo iemaksu aprēķina termiņi

VSAA aprēķinās minimālās iemaksas triju mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām un līdz trešā mēneša 20. datumam to paziņos VID EDS. VID vienas darba dienas laikā aizsūtīs paziņojumu pašnodarbinātajam. 

Tātad par 1. ceturksni minimālās obligātās iemaksas VSAA aprēķinās līdz 20. jūnijam, par 2. ceturksni — līdz 20. septembrim, par 3. ceturksni — līdz 20. decembrim un par 4. ceturksni — līdz nākamā gada 20. martam.

Obligātās iemaksas jāmaksā līdz trešajam mēnesim pēc paziņojuma saņemšanas. 

Pašnodarbinātais var pats izvēlēties, vai veikt minimālās obligātās iemaksas par gada ceturkšņiem. Obligāti minimālās iemaksas ir jāsamaksā kopumā par gadu līdz nākamā gada 23. jūnijam.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada jūlija (499.) numurā.