Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē 27. augustā valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – diskutēja par valsts budžetu 2020. gadam.
LDDK atzinīgi vērtē, ka nākamā gada valsts budžetā nav paredzētas fundamentālas izmaiņas nodokļu sistēmā, saglabājot stabilitāti trīs gadu periodā pēc nodokļu reformas. Tāpat pozitīvi vērtējams, ka, pārskatot valdības izdevumus 2020. gadam, iegūti papildu 93,7 miljoni eiro. Aptuveni pusi no rezervēm plānots izmantot fiskālās telpas paplašināšanai un kopējām valsts prioritātēm. Gan darba devēju, gan darba ņēmēju pārstāvji ir vienisprātis, ka valsts budžeta veidošanas ietvaros ir jāpārskata arī pašvaldību izdevumi un to efektivitāte.
LDDK uzsver, ka nepieciešama lielāka sociālo partneru iesaiste valsts budžeta veidošanā, izvērtējot arī darba devēju iesniegtos priekšlikumus.
Līdz šim diskusijas par iespējamām budžeta pozīciju izmaiņām noritējušas tikai koalīcijas partneru starpā. Veidojot nākamā gada valsts budžetu, LDDK aicina ievērot 2017. gadā pieņemto NTSP lēmumu līdz 2020. gadam saglabāt minimālo mēneša darba algu 430 eiro apmērā un uzsver, ka visām sarunām par minimālās mēneša algas paaugstināšanu ir jānotiek Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.
Darba devēji uzsver, ka diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) noteikšana iedzīvotāju ienākuma nodoklim ir radījusi ļoti sarežģīti administrējamu sistēmu, kas nav mazinājusi sociālo nevienlīdzību, tāpēc šis sistēmas papildināšana, ieviešot 1,09 koeficientu prognozējamiem algas ienākumiem nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, nav atbalstāma.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pozitīvi vērtē valdības apņemšanos necelt nodokļus, veidojot 2020.gada valsts budžetu, aicinot pārskatīt ministriju iekšējos izdevumus vēl pamatīgāk un diskutēt par ekonomikas izaugsmi.
Lai arī izaugsme plānota mazāka nekā pērn, uzņēmējiem būtiski, ka valdība apņēmusies nemainīt nodokļus, jo tas ir biznesa vides stabilitātes pamats, lai turpinātu attīstību. LTRK šim solījumam sekos līdzi, novērtējot ministriju iekšējo tēriņu vēl pamatīgāku pārskatīšanu, lai atrastu papildu finansējumu savu prioritāšu realizēšanai.
“Būtiski domāt par to, kā Latvijai pelnīt vairāk, veicinot uzņēmēju eksportspēju, konkurētspēju un izaugsmi, tādēļ LTRK kopā ar valdību izveidojusi Krišjāņa Valdemāra forumu, kas ir jauns sadarbības formāts, lai jau septembrī tiktos un runātu par ekonomikas attīstību,” uzsver LTRK prezidents Aigars Rostovskis.
Uzņēmēju biedrība uzskata, ka valsts budžeta pieaugumu jāveido uz ekonomikas attīstības pamata nevis papildu nodokļu jeb jaunu slogu radīšanu biznesam. “Mūsuprāt, pietiek dzīvot ikgadējo pieprasījumu un nodokļu celšanas bailēs, tāpēc ļoti novērtējam pašreiz izteikto skaidro signālu – nodokļi ir stabili, jādiskutē par izaugsmi,” saka A.Rostovskis.
LTRK arī uzskata, ka būtiski realizēt tādas reformas, piemēram, administratīvi teritoriālo reformu, kas spēs nest finansiālu labumu, samazinot kopējos izdevumus un novirzot tos prioritāšu finansēšanai.
