TIESĪBASTiesa nevar piespiest VID slēgt vienošanos ar nodokļu maksātāju

Tiesa nevar piespiest VID slēgt vienošanos ar nodokļu maksātāju

11/11/2011

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
iegādājies BilancePLZ abonementu

24,99 €/mēnesī *

Izmēģini 7 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

jaunākie

vecāki populārakie

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2011. gada 7. oktobra kopsēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc A.C. pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) noslēgt publisko tiesību līgumu, sakarā ar VID kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2011. gada 22. februāra spriedumu. Šai lietā apskatīts jautājums par personas tiesībām tiesas ceļā prasīt noslēgt vienošanos starp VID un nodokļu maksātāju par nodokļu strīda izbeigšanu. AT Senāta Administratīvo lietu departaments uzskata, ka šajā lietā izšķirams jautājums, vai tiesas ceļā var prasīt slēgt vienošanos starp VID un nodokļu maksātāju par nodokļu strīda izbeigšanu. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 41. pantā norādītā vienošanās ar nodokļu administrāciju atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 80. pantā minētajām publisko tiesību līguma veida – administratīvā līguma pazīmēm. Tā kā pieteicējas mērķis ir panākt šāda līguma noslēgšanu, pieteicējas pieteikums uzskatāms par pieteikumu par publisko tiesību līguma noslēgšanu. Administratīva procesa likuma (APL) 184. panta pirmās daļas 4. punkts paredz, ka pieteikumu var iesniegt par publisko tiesību līguma noslēgšanu. Gadījumā, ja pieteikumu, kas prasa no iestādes publisko tiesību līguma noslēgšanu, tiesa atzīst par pamatotu, tā taisa spriedumu par iestādes pienākumu noslēgt publisko tiesību līgumu un nosaka izpildes termiņu (APL 256.1 panta otrā daļa). Tātad, ņemot vērā minēto normu tekstu, secināms, ka var iesniegt tiesā arī pieteikumu par izlīguma noslēgšanu. Lai privātpersona varētu iesniegt pieteikumu par publisko tiesību līguma noslēgšanu, pienākumam publisko tiesību subjektam slēgt publisko tiesību līgumu ir jāizriet no tiesību normām. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 41. panta pirmā daļa paredz nodokļu maksātāja tiesības ierosināt vienošanās līguma slēgšanu. Likumā noteikts, ka ar līgumu nodokļu maksātājs piekrīt papildu aprēķinātā nodokļa maksājuma apmēram un apņemas to samaksāt, bet VID ar likumu aprēķināto soda naudu un pusi nokavējuma naudas, kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) sākšanas dienai, atceļ. Likuma 41. panta otrā daļa piešķir VID ģenerāldirektoram tiesības noteiktos apstākļos noslēgt šo līgumu. Likums min virkni izvērtējamu kritēriju, lemjot jautājumu par vienošanās slēgšanu: VID vērtē nodokļu parāda rašanās iemeslus un apmēru, kā arī strīda turpināšanas lietderību un ar to saistītās izmaksas. Senāts maina judikatūru Senāts iepriekš citā līdzīgā lietā – 2008. gada 25. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-502/2008 – 17. punktā atzina, ka VID vērtējumu par vienošanās slēgšanu var pārbaudīt administratīvajā tiesā. Senāts atkāpjas no šīs atziņas, jo, pirmkārt, likums neparedz lietās par publisko tiesību līgumu noslēgšanu taisīt spriedumu, ar kuru iestādei vēlreiz būtu jāveic rīcības brīvības apsvērumi. Likums paredz, ka tiesa taisa spriedumu par iestādes pienākumu noslēgt publisko tiesību līgumu. Otrkārt, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 41. pants neuzliek pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam slēgt vienošanos ar nodokļu maksātāju, tāpēc nodokļu maksātājs nevar tiesas ceļā prasīt noslēgt šādu vienošanos. Tas būtu arī pretrunā ar izlīguma tiesisko dabu, ka tiesa uzliktu pienākumu izlīgt. Tāpēc vērtējums par to, vai valstij VID personā būtu lietderīgi izlīgt ar nodokļu maksātāju, atlaižot soda naudu un pusi nokavējuma naudas, ir VID ģenerāldirektora kompetencē. Šāds secinājums izdarāms, arī ņemot vērā apsvērumu, ka izlīguma noslēgšana maina tiesisko situāciju, kas ir nodibināta ar VID iepriekš izdoto pieteicējai adresēto administratīvo aktu, faktiski to atceļot. Arī atbilstoši APL 85. pantam adresātam nav subjektīvo tiesību prasīt šāda administratīvā akta atcelšanu. AT Senāta Administratīvo lietu departaments nosprieda atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2011. gada 22. februāra spriedumu un izbeigt tiesvedību lietā. Sagatavots pēc AT Senāta sprieduma lietā Nr. A42980909 SKA–558/2011 Šo rakstu pilnā apjomā, kā arī vairāk informācijas par likumdošanas aktualitātēm un izmaiņām lasiet žurnāla „Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis” novembra numurā – par šo numuru lasiet šeit!

BILANCES oktobra numurā lasiet
Senāta aktuālā tiesu prakse nodokļu un grāmatvedības jautājumos
Vai rekviēms skaidrai naudai?
Darījumu veidi ar nekustamo īpašumu, par kuriem jāmaksā PVN

Tiesa nevar piespiest VID slēgt vienošanos ar nodokļu maksātāju

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

MUN ceturkšņa deklarācijas iesniegšana

Jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR