TIESU PRAKSE

To, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu lietas izskata divās tiesu instancēs, neparedzot to skatīšanu kasācijas kārtībā, par atbilstošu atzinusi Satversmes tiesa (ST). Pieņemtais spriedums lietā Nr. 2021-44-01 ir galīgs un nepārsūdzams. Līdz ar to paliek spēkā līdzšinējais Latvijā ieviestais noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas regulējums. Tas ir izņēmums no mantisko jautājumu risināšanas kārtības pamata kriminālprocesā, tāpēc šim procesam var būt noteikti atšķirīgi noteikumi, kas vērsti uz tā mērķa ātru un efektīvu sasniegšanu. Lieta bija ierosināta pēc vairāku privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Kriminālprocesa likuma 631. panta trešā daļa neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertajām tiesībām uz taisnīgu tiesu, proti, esot liegta iespēja pārbaudīt tāda apgabaltiesas lēmuma tiesiskumu, ar kuru viņiem piederošā manta pirmo reizi atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta, jo saskaņā ar apstrīdēto normu šāds apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams kasācijas instancē. Lai noskaidrotu, vai apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, ST pārbaudījusi, kāds bijis...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2025. gada 28. februārī pieņēma spriedumu lietā SKA‑1/2025, kurā interpretēts jēdziens „ārpakalpojuma grāmatvedis”. Senāts secināja, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Legalizācijas novēršanas likums) 3. panta pirmās daļas 3. punktā ietvertais jēdziens „ārpakalpojuma grāmatvedis” atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 20.maija Direktīvas (ES) 2015/849 2.panta 1. punkta 3. apakšpunkta „a” punktā ietvertajam jēdzienam „ārštata grāmatvedis” un attiecas uz fiziskajām vai juridiskajām personām, kas, veicot profesionālo darbību, trešajām personām neatkarīgi sniedz tādus grāmatvedības pakalpojumus kā kontu izveide, kārtošana vai kontrole. Šajā jēdzienā neietilpst juridiska persona, kura grāmatvedības pakalpojumus sniedz vienīgi savām saistītajām personām resursu optimizēšanas nolūkos. Proti, sabiedrībām, kurām ir tie paši valdes locekļi, kapitāldaļu turētāji un patiesie labuma guvēji, lai ietaupītu resursus un katrai sabiedrībai nebūtu jāiegādājas atsevišķas grāmatvedības datorprogrammas licences. Atgādinām, ka Senāts vērsās Eiropas Savienības Tiesā (EST), citstarp uzdodot šādu prejudiciālo jautājumu: vai...

Satversmes tiesa martā pieņēmusi spriedumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēmu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Ar 2025. gada 28. marta spriedumu lietā Nr. 2024-04-01 patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem noteiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēma atzīta par atbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Lieta tika ierosināta pēc vairāku privātpersonu – patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju – konstitucionālajām sūdzībām. Tajās norādīts, ka ar apstrīdētajām Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normām radītā nodokļa piemaksas sistēma pārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu un nesamērīgi ierobežo tiesības uz īpašumu. Satversmes tiesa atzina, ka šī sistēma neparedz nesamērīgu slogu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un nav pamata to atzīt par konfiscējošu. Apstrīdētās normas ir vērstas uz ieņēmumu nodrošināšanu valsts budžetā un izmantošanu visas sabiedrības labklājības aizsardzībai. Tāpēc labums, ko no tās iegūst sabiedrība, ir lielāks par atsevišķu nodokļu maksātāju tiesību ierobežojumu. Tādējādi ar apstrīdētajām normām noteiktais tiesību uz īpašumu ierobežojums ir samērīgs. Savukārt, vērtējot, vai...

Satversmes tiesa 28. martā, pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-04-01 "Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas, 17. panta 7.1 daļas un pārejas noteikumu 52. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam". Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksas sistēmu, ciktāl tā attiecas uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Tiesa uzsvēra, ka likumdevēja izraudzītais UIN aprēķināšanas princips ir pamatots ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem. Lieta ierosināta pēc piecu juridisku personu pieteikumiem, kuru galvenais komercdarbības veids ir kreditēšanas pakalpojumu sniegšana. Apstrīdētās Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas noteic pienākumu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem veikt UIN piemaksu 20% apmērā, arī tad, ja netiek veikta peļņas sadale. Šādu piemaksu likumdevējs esot noteicis saistībā ar patērētāju kreditētāju un kredītiestāžu šķietami gūto virspeļņu. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo tām Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā noteiktās pamattiesības, jo bez objektīva un...

Satversmes tiesa 14. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022‑32‑01. Tiesa atzina, ka Kriminālprocesa likuma normas, kas noteic noziedzīgi iegūtas mantas izcelsmes pierādīšanu tādā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no kriminālprocesa par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, atbilst Latvijas Republikas Satversmei. Tiesa uzsvēra, ka procesa par noziedzīgi iegūtu mantu tiesiskajam regulējumam jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp pušu līdzvērtīgu iespēju principu un sabiedrības interesi, lai noziedzīgi iegūta manta tiktu efektīvi konfiscēta, tādējādi nodrošinot tiesiskuma atjaunošanu. Kriminālprocesa likuma 124. panta sestā daļa noteic, ka mantas noziedzīga izcelsme uzskatāma par pierādītu, ja ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme. Kriminālprocesa likuma 125. panta trešā daļa paredz mantas, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, noziedzīgas izcelsmes prezumpciju. Savukārt Kriminālprocesa likuma 126. panta 3.1 daļa nosaka kriminālprocesā iesaistītās personas pienākumu pierādīt mantas izcelsmes likumību. Lieta ierosināta pēc vairāku privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām un Ekonomisko lietu tiesas pieteikuma. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka iepriekš minētās Kriminālprocesa likuma normas...

Pirmdien, 27. janvārī, Satversmes tiesā ierosināta lieta par Augstskolu likuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmei.* Apstrīdētā norma noteic, ka studējošajam līdz 25 gadu vecumam, kurš studē Latvijā pilna laika studijās īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības programmā, kā arī otrā cikla augstākās izglītības programmā, kura īstenojama pēc vidējās izglītības ieguves, ir tiesības saņemt stipendiju sociālajam atbalstam, ja studējošais atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdētās normas satversmību, ciktāl tā neparedz tiesības studējošajam, kurš studē ārpus Latvijas, saņemt stipendiju sociālajam atbalstam. Pieteikuma iesniedzējs 2023. gada 12. decembra pārbaudes lietas atzinumā aicinājis Saeimu līdz 2024. gada 1. jūnijam grozīt apstrīdēto normu un paredzēt tiesības saņemt sociālo stipendiju “Studētgods” arī studējošajam no daudzbērnu ģimenes, kurš studē augstskolā ārpus Latvijas. Pieteikuma iesniedzējs norādījis, ka stipendija “Studētgods” ir jauns sociālā nodrošinājuma sistēmas elements finansiāla atbalsta veidā noteiktu, sociāli atbalstāmu grupu studējošajiem. Viņa ieskatā, tas,...

Augstākās Tiesas Senāts ir uzdevis prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai administratīvajā lietā, kurā procesa dalībnieki strīdas, vai pašvaldība pamatoti saukta pie atbildības par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Jelgavas pilsētas pašvaldība, atsaucoties uz in-house procedūru, nepiemēroja tobrīd spēkā esošo likumu „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” un pakalpojuma sniedzēju izvēlējās bez konkursa. Līgums par sadarbību atkritumu apsaimniekošanā, sistēmas pilnveidošanā un popularizēšanā tika noslēgts ar pašvaldībai daļēji piederošo SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”. Izvērtējot no privātpersonas saņemtu iesniegumu, Konkurences padome ierosināja izpētes lietu, kurā tika pārbaudītas pašvaldības darbības laika posmā no 2004. līdz 2020.gadam. Izpētes rezultātā tika konstatēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un uzlikts naudas sods. Pašvaldība šādam lēmumam nepiekrita, tāpēc vērsās tiesā. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Pašvaldība spriedumu pārsūdzēja Senātā. Senāts nolēma uzdot prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai, lūdzot interpretēt Līguma par Eiropas Savienības darbību normu, kas attiecas uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu. Senātam radās šaubas par to, vai pašvaldība, pieņemot lēmumu par...

Augstākās Tiesas Senāts atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodevis jaunai izskatīšanai lietu, kurā pieteicējs pārsūdzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nokavējuma naudas aprēķinu. Māte uzdāvināja dēlam nekustamo īpašumu, kuru bija ieguvusi līdz 2000.gadam. Viņš šo īpašumu atsavināja 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā uz sava vārda. Valsts ieņēmumu dienests atzina, ka nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā ir gūts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams kapitāla pieaugums. Likums paredz, ka kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Tādējādi atbilstoši vispārīgajai kārtībai ar nodokli apliekamā kapitāla pieauguma aprēķinā tiek ņemti vērā trīs lielumi – nekustamā īpašuma atsavināšanas cena, iegādes vērtība un ieguldījumu vērtība tā turēšanas laikā. Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 85.1 punkts savukārt paredz izņēmumu no vispārīgās kārtības, kas izskatāmajā lietā konstatētajos apstākļos liedz ņemt vērā vienu no minētajiem elementiem – ieguldījumu...

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 12. novembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. SKK-439/2024 (16870003021), ar kuru atcēla apelācijas instances tiesas lēmumu lietā, kurā vairākām personām celtas apsūdzības saistībā ar starp kapitālsabiedrībām noslēgtā sabiedrisko attiecību pakalpojumu līgumu izpildi. Lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā. Pakalpojumu sniedzējas valdes loceklim tika inkriminēta krāpšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, savukārt pakalpojumu saņēmējas vienam valdes loceklim tika izvirzīta apsūdzība par valsts amatpersonas bezdarbību, bet otram – dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Ekonomisko lietu tiesa šīs personas atzina par nevainīgām un attaisnoja, kā arī izbeidza kriminālprocesu daļā, kas attiecās uz piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai. Rīgas apgabaltiesa pārsūdzēto spriedumu atcēla un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, jo konstatēja procesuālus pārkāpumus – pirmās instances tiesa bija pārtraukusi prokurora debašu runu, liedzot viņam izteikties par visiem likumā paredzētajiem jautājumiem. Senāts šos secinājumus atzina par kļūdainiem, jo apelācijas instances tiesa nebija ņēmusi vērā lietā konstatētos apstākļus, kā arī bija nepareizi piemērojusi...

Latvijas Republikas Senāts atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par izmaiņu reģistrēšanu zemnieka saimniecības īpašnieku sastāvā (Senāta 2024 .gada 18. oktobra spriedums lietā Nr.SKA-169/2024 (A420159421)). Pieteicēji savā starpā noslēdza uztura līgumu, kā rezultāta uztura devējs no uztura ņēmējas saņēma domājamās daļas zemnieka saimniecībā. Uzņēmumu reģistrs iebilda, ka zemnieka saimniecībai ir vairāki īpašnieki, bet nav iesniegts visu līdzīpašnieku parakstīts lēmums par īpašnieka maiņu, kā arī līdzīpašnieku savstarpēji noslēgts līgums, kurā norādīta likumā prasītā informācija. Senāts atzina, ka zemnieka saimniecība var pastāvēt kā individuāls vienas fiziskās personas uzņēmums vai kā ģimenes uzņēmums. Tāds tiesību subjekts, kāds reģistrēts konkrētajā gadījumā – vairāku fizisko personu, kuras nav viena ģimene, zemnieka saimniecība – tiesību normās nav regulēts. Zemnieka saimniecībai nav skaidras mantas un atbildības šķirtības. Manta, kuru zemnieka saimniecības īpašnieks nodala saimnieciskajai darbībai, nav nošķirta atsevišķā juridiskajā personā (kaut arī likumā zemnieka saimniecības sakarā tiek lietots juridiskās personas jēdziens). Būtībā zemnieka saimniecība ir vienīgi...

Augstākās tiesas Senāts, izskatot administratīvo lietu (2024.gada 31.oktobra spriedums lietā Nr. SKA-623/2024 (A420185422)), atzinis, ka jaunais dalītā īpašuma regulējums, ar kuru pirms tam ieviestais piespiedu nomas institūts tika aizstāts ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, nemaina iepriekš pastāvējušo kārtību, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs par zemi ir zemes īpašnieks. Pieteicēji vērsās tiesā, lai panāktu, ka tiek atcelts pašvaldības aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis par viņiem piederošo zemi. Pieteicēji uzsvēra, ka uz viņu zemes atrodas citai privātpersonai piederoša būve. Pieteicēju ieskatā, kopš brīža, kad stājās spēkā jaunais uz dalītā īpašuma jautājuma risināšanu vērstais tiesiskais regulējums (2021. gada 30. septembrī pieņemtie grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”), šādā situācijā nodokļa maksāšanas pienākums ir būves īpašniekam. Pieteicēji atsaucās uz tiesību normu, kas nosaka, ka likumiskajās zemes lietošanas tiesībās būves īpašniekam ir pienākums uzņemties nastas un apgrūtinājumus, kas gulstas uz zemi....

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments atcēla Kurzemes apgabaltiesas lēmumu (lieta Nr. SKK-78/2024 (11816006620)), jo atzina, ka juridiskajai personai nav tiesību uz pēdējo vārdu. Kurzemes rajona tiesa vienu no trim apsūdzētajiem notiesāja par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ar ko valstij nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Abi pārējie apsūdzētie tika notiesāti par šī noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu. Apsūdzētos tiesa atzina par vainīgiem un sodīja arī par to, ka tie pārkāpa atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, radot būtisku kaitējumu dabas videi. Vainīgajiem arī atņēma tiesības ieņemt vadošu amatu vai valdes locekļa amatu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumos uz 3 gadiem. Juridiskajai personai tika piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – naudas piedziņa - 400 minimālo mēnešalgu apmērā, t. i., 200 000 eiro. No juridiskās personas un apsūdzētajiem valsts labā tika piedzītas materiālā kaitējuma kompensācijas. Kurzemes apgabaltiesa, izskatot apelācijas protestu un apelācijas sūdzības, konstatēja procesuālus pārkāpumus un pārsūdzēto spriedumu atcēla, lietu nosūtot jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai. Par Kurzemes apgabaltiesas 2023. gada 20. septembra...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2024. gada 24. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu lietā Rutule pret Latviju, secinot, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 8. pantā (tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību) garantēto tiesību pārkāpums. Savā 2016. gada 4. oktobra sūdzībā iesniedzēja apgalvoja, ka kriminālprocesa ietvaros iesniedzējas dzīvesvietā veiktā kratīšana un viņas datora, kuru iesniedzēja kā juridisko pakalpojumu sniedzēja izmantoja darba vajadzībām, izņemšana bija pretrunā viņas Konvencijā garantētajām tiesībām. Iesniedzēja apgalvoja, ka šajā datorā tika glabāta arī ar kriminālprocesu nesaistīta konfidenciāla informācija par visiem klientiem, kuriem iesniedzēja bija sniegusi juridisko palīdzību. Iesniedzēja uzskatīja, ka šāda rīcība novedusi pie valsts nesamērīgas iejaukšanās viņas tiesībās uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību. Iesākumā ECT pievērsās valdības lūgumam svītrot lietu no ECT izskatāmo lietu saraksta, kā arī iebildumam, ka iesniedzēja nav uzskatāma par “upuri” Konvencijas 34. panta izpratnē, jo jautājums, kas ir iesniedzējas sūdzības pamatā, jau ir atrisināts. Proti, pēc tam,...

Latvijas Republikas Senāts 18. oktobrī spriedumā lietā Nr. SKA-14/2024 (A43009319) atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts 701 811 eiro naudas sods, ko Konkurences padome bija piemērojusi SIA DEPO DIY par informācijas nesniegšanu. Likumā noteikts, ka Konkurences padome ir tiesīga uzlikt naudas sodu par informācijas nesniegšanu lietas ietvaros noteiktajā termiņā un apjomā pēc tās pieprasījuma vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Senāts vērtēja, vai apgabaltiesa, atzīstot, ka pieteicējas darbībās nav saskatāms minētais pārkāpums, tiesību normu ir piemērojusi pareizi. Konkurences padome naudas soda piemērošanu argumentēja ar to, ka pieteicējas pārstāvja paskaidrojumi iestādē atšķīrās no vēlāk tiesā sniegtajām liecībām. Atbilstoši apgabaltiesas konstatētajam tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis plašāku informāciju bija sniedzis, atbildot uz konkrētiem jautājumiem. Savukārt iestādē pēc pieteicējas pārstāvja skaidrojuma, ka konkrētos e-pastus neatceras un nevēlas tos interpretēt patvaļīgi, precizējoši jautājumi netika uzdoti. Senāts pievienojās apgabaltiesas vērtējumam, ka, prasot personai sniegt visu informāciju, ko tā uzskata par būtisku, persona ne vienmēr var zināt,...

Latvijs Republikas Senāta Krimināllietu departaments 10. oktobrī pieņēma lēmumu lietā Nr. SKK-54/2024 (11860005619) un atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par kukuļņēmēja, kukuļdevēju, kā arī starpnieka atzīšanu par vainīgiem viņiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos un sodīšanu. Senāts atzina, ka, iztiesājot lietu šajā daļā, apelācijas instances tiesa nav pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumus vai Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus, kas varētu būt par pamatu apelācijas instances tiesas lēmuma atcelšanai. Vienlaikus Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa – 15 000 eiro piedziņas – piemērošanu autopārvadājumu uzņēmumam. Lietas apstākļi Policists, patrulējot uz ceļa, apturēja kravas transportlīdzekli. Konstatējis, ka par to nav samaksāta autoceļu lietošanas nodeva, viņš nedevās sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, bet netieši, taču nepārprotami pieprasīja kukuli. Transportlīdzekļa vadītājs pēc telefonsarunas ar savu priekšnieku – uzņēmuma kravu ekspedīcijas nodaļas direktoru – informēja policistu, ka nodeva tiks samaksāta un kukuļa pieprasījums ir pieņemts. Priekšnieks pa to laiku sazinājās...