TIESU PRAKSE

Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 5. jūnija spriedumā lietā Nr. A420145418, SKA‑103/2024 norādīts, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) auditos secināts, ka uzņēmums, sniedzot klientiem nomas pirkuma pakalpojumus (līzingu) lietotu transportlīdzekļu iegādei, proporcijas aprēķinā priekšnodokļa atskaitāmās daļas noteikšanai nepamatoti iekļāvusi to darījumu vērtības summu, uz kur attiecas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 138. pantā noteiktā īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas kārtība, neskatoties uz to, ka starpība starp pirkšanas un pārdošanas vērtību ir nulle vai negatīvs skaitlis. Savukārt uzņēmums uzskatīja, ka no Pievienotās vērtības nodokļa likuma un Padomes 2006. gada 28. novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 323. panta izriet, ka priekšnodoklis nav atskaitāms tikai un vienīgi par pašu preču, kas vēlāk tiek pārdotas, izmantojot īpašo nodokļa režīmu lietotām mantām, iegādi (importu). Par citiem izdevumiem, kas rodas nodokļa maksātājam, kas preču piegādēm izmanto īpašo nodokļa režīmu lietotu mantu tirdzniecībā, priekšnodoklis atskaitāms, ievērojot vispārējos priekšnodokļa atskaitīšanas principus.

Augstākās tiesa ir apkopojusi sistematizētas Senāta Krimināllietu departamenta atziņas un izvilkumus no lēmumiem vienošanās procesa lietās, kas pieņemti laikā no 2022. gada līdz 2024. gadam. Kopš 2022. gada 3. novembra, kad stājās spēkā attiecīgie grozījumi Kriminālprocesa likumā, ir mainījusies vienošanās procesā pieņemto pirmās instances tiesas nolēmumu pārsūdzības kārtība. Proti, šie nolēmumi ir pārsūdzami tikai apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likumā (KPL) noteiktajā apjomā. Pirms tam pirmās instances tiesu nolēmumus šīs kategorijas lietās varēja pārsūdzēt kasācijas kārtībā. Vienošanās process ir viena no kriminālprocesa formām, kad apsūdzētais atzīst savu vainu un vienojas ar prokuroru par sodu. Likumdevējs atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam un KPL 19. pantā nostiprinātajam nevainīguma prezumpcijas principam paredzējis, ka personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā konstatē KPL noteiktajā kārtībā. Tādēļ arī vienošanās procesos noslēgtas vienošanās apstiprina tiesa. Kā norādījusi Ģenerālprokuratūra, vienošanās procesa kārtībā, apstiprinot prokurora noslēgto vienošanos ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu, izskatīto lietu īpatsvars 2023. gadā bija...

Pašvaldība, noslēdzot līgumu par zemes iznomāšanu mazdārziņa ierīkošanai, rīkojas kā jebkurš zemes īpašnieks, tāpēc atteikums pagarināt šādu līgumu ar personu, kas mantojusi no noslēgtā zemes nomas līguma izrietošās saistības, aplūkojams pēc privāttiesību noteikumiem. Attiecīgi strīds starp privātpersonu un pašvaldību saistībā ar nomas līguma pagarināšanu ir pakļauts izskatīšanai nevis administratīvā, bet civilprocesuālā kārtībā. Pie šāda secinājuma nonākts Augstākās tiesas priekšsēdētāja sasauktā Senāta departamenta priekšsēdētāju sēdē. Vienlaikus nolemts, ka konkrētais pieteikums tomēr ir izskatāms administratīvajā tiesā. Šāds lēmums pieņemts, lai pēc tam, kad gan no administratīvās tiesas, gan pēc tam - vispārējās tiesas saņemts atteikums izskatīt lietu un lēmums bijis neapstrīdams, pieteicējam tomēr nodrošinātu pieeju tiesai un efektīvu tiesību aizsardzību. Pašvaldība privātpersonai pēc tās mātes nāves bija atteikusi pagarināt zemes nomas līgumu, ko māte ar pašvaldību par mazdārziņa ierīkošanu bija noslēgusi uz 10 gadiem. Privātpersona vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā un lūdza tiesu uzlikt pienākumu pašvaldībai pagarināt zemes nomas līgumu. Administratīvās...

Senāta Civillietu departaments 11. jūlijā lietā Nr. SKC-709/2024 (C73490122) pieņēma blakus lēmumu, ko nosūtīja Latvijas Zvērinātu advokātu padomei, lai tā apsvērtu disciplinārlietas ierosināšanu pret zvērinātu advokātu. Atbilstoši blakus lēmumā norādītajam nav pieļaujams, ka advokāts atkārtoti sagatavo acīmredzami nekvalitatīvus juridiskos dokumentus, kas nepamatoti novilcina lietas izskatīšanu. Advokāts, kas pārstāvēja atbildētāju, sagatavoja un iesniedza dokumentus, lai pārsūdzētu vispirms rajona tiesas, bet pēc tam apgabaltiesas spriedumu. Abas reizes tika izteikts lūgums daļēji atbrīvot no tiesāšanās izdevumiem (sākumā no valsts nodevas un pēc tam no drošības naudas samaksas). Pirmajā reizē rajona tiesas tiesnesis lūgumu apmierināja. Otrajā reizē apgabaltiesas tiesnesis, kuram nebija iesniegts neviens dokuments par atbildētāja materiālo stāvokli, ņēma vērā publiski pieejamo amatpersonas deklarāciju un lūgumu noraidīja, jo personas alga bija dubultojusies. Lēmumu par lūguma noraidīšanu atbildētāja advokāts pārsūdzēja Senātā, tam pievienojot jaunus pierādījumus. Izvērtējis situāciju, Senāts konstatēja, ka advokāta rīcība šajā tiesvedībā liecina ne tikai par profesionālās ētikas normu, bet arī par iespējamu likuma pārkāpumu....

Satversmes tiesa lietā Nr. 2023-10-03 par Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošu atzina normu, saskaņā ar kuru noteiktu valstu pilsoņi var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus Jūrmalas pilsētā (skat. spriedumu). Tiesa uzsvēra, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt atvieglojumus NĪN maksātājiem, ja tie tiek grupēti pēc objektīviem kritērijiem. Tomēr šādi kritēriji ir nosakāmi, ievērojot nodokļu tiesību normu sistēmu, Latvijas starptautiskās saistības un Eiropas Savienības (ES) tiesības, kas neļauj pašvaldībai grupēt NĪN maksātājus pēc to valstspiederības vai Latvijas nepilsoņa statusa. Lieta tika ierosināta pēc Senāta pieteikuma, kura izskatīšanā ir lieta par tāda administratīvā akta atcelšanu, ar kuru personai aprēķināts NĪN, nepiemērojot NĪN atvieglojumu. Pēc Senāta ieskata, Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr. 37 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību” 3. punkts diskriminējot pieteicēju administratīvajā lietā uz pilsonības pamata, un tādējādi esot pretrunā ar diskriminācijas aizlieguma principu. Satversmes tiesa atzina, ka pilsonība ir uzskatāma par vienu no kritērijiem, uz kuru pamata diskriminācija ir aizliegta. ...

Senāta Administratīvo lietu departaments 28. jūnijā izskatīja lietu, kurā pieteicējs pārsūdzēja Konkurences padomes lēmumu par naudas soda uzlikšanu, kā arī pienākuma noteikšanu ierasties iestādē un sniegt paskaidrojumus. Daļā par naudas sodu Administratīvā apgabaltiesa iestādes pieņemto lēmumu atcēla. Izvērtējis Konkurences padomes iebildumus, Senāts apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, jo iestāde, neskatoties uz tai doto rīcības brīvību un no tās izrietošo pienākumu izdarīt lietderības apsvērumus, nebija piešķīrusi nozīmi apstākļiem, kāpēc pārkāpums pieļauts. Konkurences padome bija ierosinājusi lietu par konkurences tiesību pārkāpumu un uzaicinājusi pieteicēju sniegt paskaidrojumus. Norādot, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis kriminālprocesu, pieteicējs atsaucās uz tiesībām neliecināt un nesniegt paskaidrojumus pret sevi. Konkurences padome pieteicēja rīcībā konstatēja pārkāpumus, uzlika naudas sodu, kā arī noteica pienākumu ierasties iestādē un sniegt paskaidrojumus. Pieteicējs vērsās tiesā. Apgabaltiesa atzina, ka Konkurences padome pamatoti pieteicēja darbībās konstatēja pārkāpumu un uzlika atbilstošu pienākumu. Vienlaikus tā secināja, ka pieteicējam piemērotā naudas soda apmērs ir pārlieku bargs, proti, nav...

Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 20. jūnija lēmumu ir noslēgusies tiesvedība lietā (Nr. SKA-697/2024 (A420117223)), kurā Krievijas Federācijas (KF) pilsonis lūdza termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) izdošanu. Pieteicējs pārsūdzēja Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, jo ar to viņa pieteikums tika noraidīts. Atteikumā ierosināt kasācijas tiesvedību Senāts uzsvēra likumdevēja mērķi ierobežot KF pilsoņu uzturēšanos Latvijā, ņemot vērā Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un apdraudējumu, ko KF pilsoņu atrašanās Latvijā varētu radīt valsts drošībai. Atbilstoši apgabaltiesas konstatētajam savulaik KF pilsonim TUA bija izsniegta sakarā ar nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Pēc tam, kad pieteicējs vērās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) ar iesniegumu jaunas TUA saņemšanai, stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā. To mērķis bija valsts drošības interesēs pēc 2022. gada 24. septembra vairs neizsniegt jaunas TUA KF pilsoņiem ar iepriekšminēto pamatojumu. Tādējādi apgabaltiesa atzina, ka jaunas TUA izsniegšana pieteicējam ir atteikta pamatoti. Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts nepiekrita pieteicējam, ka tiesību norma ir piemērota ar atpakaļvērstu spēku. Publiskajās tiesībās...

Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā 13. jūnijā izskatīja civillietu (Nr. SKC-53/2024 (C33348419)), kurā izvērtēja jautājumu, no kādas summas prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus – no visas piedzītās summas vai no pamatparāda. Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu no atbildētāja prasītāja labā tika piedzīts neatmaksātais aizdevums, likumiskie nokavējuma procenti, tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī atzītas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus no neatmaksātās pamatparāda summas. Prasītājs iebilda, ka procenti bija jānosaka no visas piedzītās summas 12 407,43 eiro, nevis tikai pamatparāda 7381,11 eiro. Atzīstot, ka par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) procenti nav noteikti pareizi, Senāts attiecīgajā daļā zemākas instances tiesas pieņemto spriedumu atcēla un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai. Senāts pilnībā uzturēja Civillietu departamenta senatoru 2021. gada 15. decembra kopsapulcē izteiktās atziņas un skaidroja, ka Civilprocesa likuma 195.panta pirmajā daļā paredzētais tiesas pienākums, taisot spriedumu...

Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošām normas, kas nosaka pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem. Satversmes tiesa uzsvēra, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa noteikšana no laimestiem ir vērsta uz izložu un azartspēļu atkarības mazināšanu, kā arī kalpo valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumu palielināšanai, kuri var tikt izmantoti sabiedrības labklājības aizsardzībai. Lieta tika izskatīta pēc Administratīvās apgabaltiesas un Rīgas pilsētas tiesas pieteikumiem par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 20.4 punkta un 9. panta pirmās daļas 5. punkta atbilstību Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Apstrīdētās normas kā vienots regulējums nosaka iedzīvotāju pienākumu maksāt ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem, kuru kopsumma taksācijas gada laikā pārsniedz 3000 euro. Pieteikuma iesniedzējas uzskatīja, ka atbilstoši apstrīdētajām normām var veidoties tādas situācijas, kurās maksājamais nodoklis ir lielāks par reālo laimestu. To ieskatā likumdevējs nepamatoti ir atkāpies no objektīvā neto principa, kas paredz iespēju no gūtajiem ienākumiem atskaitīt saistītos...

Senāta Civillietu departaments 4. jūnijā kasācijas kārtībā izskatīja lietu (Nr. SKC‑23/2024 (C30638718)), kurā darba sludinājumu portāla www.cv.lv turētāja bija cēlusi prasību pret darba sludinājuma meklēšanas tīmekļvietnes www.kurdarbs.lv turētāju par datubāzes veidotāja tiesību pārkāpuma novēršanu. Senāts atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru minētā prasība tika noraidīta. Prasītāja cēla prasību tiesā, jo uzskatīja, ka atbildētāja savā tīmekļvietnē www.kurdarbs.lv neatļauti nodrošina piekļuvi prasītājas darba sludinājumu datubāzei. Meklējot darba sludinājumus atbildētājas tīmekļvietnē, tās lietotājiem tika sniegta noteikta veida informācija par prasītājas tīmekļvietnē publiskotajiem darbu sludinājumiem un nodrošināta saite uz attiecīgo sludinājumu prasītājas interneta portālā. Tādējādi darba meklētājiem, kas izmantoja tīmekļvietnē www.kurdarbs.lv pieejamo specializēto meklētāju, nebija jāapmeklē prasītājas tīmekļvietnes sākumlapa un jāizmanto tās meklētājs. Kasācijas kārtībā pārbaudot apgabaltiesas spriedumu, Senāts secināja, ka tā ir pieļāvusi kļūdas, nosakot, vai prasītājas darba sludinājumu datubāze ir aizsargājama ar īpaša veida (sui generis) tiesībām, kas saskaņā ar Autortiesību likuma 57. panta pirmo un otro daļu ir tādas datubāzes veidotājam, kurš...

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 5. jūnijā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību (ieta Nr.SKK-292/2024 (11904001820)), un tādējādi stājās spēkā Vidzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru par komercsabiedrības mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, notiesāts tās izpilddirektors. Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka/pers. A/ likumīgi un pamatoti atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 177. panta ("Krāpšana") pirmās daļas. Tiesa secinājusi, ka pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka ar lietā esošajiempierādījumiem kopumā un savstarpējā sakarībā ir pierādīts, ka apsūdzētais /pers. A/, iesniedzot valdes loceklim/pers. E/ priekšlikumu par lielākas darba algas noteikšanu dēlam /pers. D/, apzinājās, ka priekšlikums ir nepatiess un darbus, par kuriem paredzēts noteikt algas paaugstinājumu, /pers. D/ neveiks. Turklāt, lai nodrošinātu regulāru algas saņemšanu, apsūdzētais darba uzskaites sarakstos par 2019. gada aprīli, maiju un jūniju norādīja nepatiesu informāciju, tas ir, ka/pers. D/ norādītajā laika periodā strādājis 7 vai 8 stundas dienā, lai gan /pers. D/ šajā laika periodā nekādus darbus neveica. Tiesa konstatējusi,...

Senāta Administratīvo lietu departaments 21. maijā izskatīja administratīvo lietu (Nr. SKA-63/2024 (A420202220)), kurā pieteicēja lūdza uzlikt pienākumu Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) pieņemt lēmumu par tūrisma operatoram samaksātās naudas atmaksu, kā arī atzīt par prettiesisku no tā saņemto atbildi. Senāts vērtēja PTAC kompetenci, priekšnoteikumus labvēlīga administratīvā akta izdošanai, kā arī citus būtiskus aspektus. Secinot, ka nav pareizi interpretētas un piemērotas tiesību normās, zemākas instances tiesas pieņemtais spriedums par pieteikuma apmierināšanu tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai. Pieteicēja tiesai norādīja, ka no tūrisma operatora iegādājās komplekso tūrisma pakalpojumu (ceļojumu). Nepiekrītot piedāvājumam pārcelt to uz citu laiku, prasīja atmaksāt naudu. Tā kā tūrisma operators nerīkojās, pieteicēja vērsās PTAC ar lūgumu rīkoties Tūrisma likumā noteiktajā kārtībā. Taču atbildes vēstulē PTAC norādījis, ka operators nav atsaucies uz PTAC aicinājumu sniegt paskaidrojumu, kā arī operatora darbība ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu ir izbeigta. PTAC iesnieguma izskatīšanu izbeidza. Senāts atzina, ka PTAC lēmums par naudas līdzekļu...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 28. decembra spriedumā lietā SKA-169/2023 uzsvērta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadlīniju izstrādes mērķis un nozīme Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) normu piemērošanā, kā arī atzīts, ka biedrības patiesā labuma guvēja noskaidrošanai ir piemērojamas NILLTPFN likuma normas. Konkrētajā lietā VID veica NILLTPFN likuma prasību izpildes pārbaudi grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējai. Pārbaudes rezultātā VID konstatēja vairākus NILLTPFN likuma pārkāpumus, proti, pieteicēja NILLTPFN likumā noteiktajā termiņā nebija izvērtējusi savas iekšējās kontroles sistēmas aktualitāti, nebija to aktualizējusi, kā arī nebija identificējusi un izpētījusi sešus klientus. VID kā galīgo administratīvo aktu pieteicējai piemēroja soda nauda 1000 eiro. Kā savu lēmumu pamatojis VID, no NILLTPFN likuma 11.1 panta pirmās un sestās daļas, 18. panta pirmās daļas, 37.2 panta un 25. panta pirmās daļas izriet, ka likuma subjektam jāizpēta klients, tostarp klients jāidentificē, jāpārbauda iegūtie dati un jānoskaidro...

Ar Senāta Civillietu departamenta 23. aprīļa lēmumu ir noslēgusies tiesvedība lietā (Nr.SKC-356/2024 (C30373022)), kurā zemes īpašnieks bija vērsies tiesā ar prasību pret vēja elektrostacijas īpašnieku par zemes nomas maksas noteikšanu. Zemes īpašnieks uzskatīja, ka līdzšinējā nomas maksa ir pārāk maza. Apgabaltiesa prasību noraidīja. Izvērtējot zemes īpašnieka kasācijas sūdzībā norādīto, Senāts atzina, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar to spēkā stājās apgabaltiesas spriedums. Atbilstoši lietas apstākļiem zemes nomas līgums tika noslēgts vairāk nekā pirms 20 gadiem. Nomas tiesības kā nekustamā īpašuma apgrūtinājums tika nostiprinātas zemesgrāmatā. Uz iznomātās zemes nomnieks uzbūvēja vēja elektrostaciju. Zemes īpašnieki vairākkārt mainījās. Pēdējais zemes īpašnieks, uzskatot, ka no iznomātā zemes īpašuma tiek gūta pārāk liela peļņa, nomniekam maksājot nesamērīgu mazu nomas maksu, vērsās tiesā, lai tiesa nosaka viņa ieskatā taisnīgu nomas maksu. Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts atzina, ka apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un apgabaltiesa ir pareizi piemērojusi materiālo tiesību normas. Senāts, atbildot uz kasācijas sūdzībā...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 24. februārī skatītās lietas C-715/20 spriedumā atzinusi, ka darba ņēmējs, kas pieņemts darbā uz noteiktu laiku, ir jāinformē par viņa darba līguma uzteikšanas iemesliem, ja pastāvīgā darba ņēmēja gadījumā ir paredzēts pienākums sniegt šādu informāciju. Valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram par šiem līguma uzteikšanas iemesliem ir jāpaziņo tikai pastāvīgajiem darba ņēmējiem, apdraud noteikta laika darba ņēmēja pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. EST norāda, ka Savienības tiesības nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā darba devējam ir ļauts nepamatot uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma uzteikšanu, lai gan viņam ir pienākums norādīt šādu pamatojumu gadījumā, kad tiek izbeigts uz nenoteiktu laiku noslēgts darba līgums. Šādā situācijā darba ņēmējam, kas pieņemts darbā uz noteiktu laiku, netiek sniegta informācija, kas ir svarīga, lai varētu izvērtēt viņa atlaišanas iespējami nepamatoto raksturu un attiecīgā gadījumā izmantot iespēju vērsties tiesā. Tā kā šī atšķirīgā attieksme apdraud pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, valsts tiesai,...