0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSTop Rūpnieciskā īpašuma likums

Top Rūpnieciskā īpašuma likums

Likumprojekts „Rūpnieciskā īpašuma likums” Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts 15. septembrī. Sanāksmes protokolā teikts, ka likumprojekts jāsaskaņo ar Finanšu ministriju, Ārlietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ģenerālprokuratūru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Valsts kontroli. Jāuzklausa arī Latvijas patentpilnvaroto asociācijas un biedrības "Intelektuālā īpašuma aizsardzības starptautiskās asociācijas Latvijas Nacionālā grupa" viedokļi par šo likumprojektu. Kā plz.lv noskaidroja Latvijas Republikas Patentu valdē, pašlaik par topošo likumprojektu tiek apkopoti saņemtie atzinumi, kuros pausti dažādi viedoļi, tāpēc pašlaik grūti pateikt, kad likumprojekts varētu tikt skatīts tālāk.  Plānots, ka jaunajam Rūpnieciskā īpašuma likumam būtu jāstājas spēkā ar nākamā gada 1. janvāri, taču,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Likumprojekts „Rūpnieciskā īpašuma likums” Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts 15. septembrī. Sanāksmes protokolā teikts, ka likumprojekts jāsaskaņo ar Finanšu ministriju, Ārlietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ģenerālprokuratūru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Valsts kontroli. Jāuzklausa arī Latvijas patentpilnvaroto asociācijas un biedrības "Intelektuālā īpašuma aizsardzības starptautiskās asociācijas Latvijas Nacionālā grupa" viedokļi par šo likumprojektu. Kā plz.lv noskaidroja Latvijas Republikas Patentu valdē, pašlaik par topošo likumprojektu tiek apkopoti saņemtie atzinumi, kuros pausti dažādi viedoļi, tāpēc pašlaik grūti pateikt, kad likumprojekts varētu tikt skatīts tālāk.  Plānots, ka jaunajam Rūpnieciskā īpašuma likumam būtu jāstājas spēkā ar nākamā gada 1. janvāri, taču, visticamāk, jaunais likums stāsies spēkā vēlāk. Jaunais likums skars rūpnieciskā īpašuma tiesību pieteicējus un īpašniekus (Patentu valdes pakalpojumu lietotājus), šo personu pārstāvjus, kā arī komersantus un citas personas, kuri savā darbībā saskaras ar rūpnieciskā īpašuma tiesībām (piemēram, ķīlas ņēmējus). Jaunā likuma izpratnē rūpnieciskais īpašums ir  “tiesības, kas saistītas ar izgudrojumu patentiem (ieskaitot papildu aizsardzības sertifikātus zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem), pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām, preču zīmēm un dizainparaugiem, kā arī citiem tiesību objektiem, kuru reģistrāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic Patentu valde vai ar Patentu valdes starpniecību.” Likumā paredzēts noteikts,  ka “Patentu valde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam veic šādu rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju: 1) izgudrojumu patenti (ieskaitot papildu aizsardzības sertifikātus zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem); 2) preču zīmes; 3) dizainparaugi; 4) pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas.” Likumprojektu “Rūpnieciskā īpašuma likums” sagatvojusi Tieslietu ministrija un Patentu valde. Tā mērķis ir skaidri noteikt Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes (RĪAP) un profesionālo patentpilnvarnieku darbības tiesisko regulējumu, noteikt Patentu valdes valsts aģentūras statusu, kā arī precizēt rūpnieciskā īpašuma reģistrācijas procedūras, informē Līga Brice, Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste. Nosakot  Patentu valdes  valsts aģentūras statusu, plānots atrisināt  pastāvošo situāciju, kad par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības maksājamām valsts nodevām tiek uzturētas arī ar šo aizsardzību nesaistītas valsts funkcijas, savukārt Patentu valdes finansējums ir nepietiekams attīstībai. Valsts aģentūras statuss un pašfinansēšanas sistēma ļaus Patentu valdei efektīvāk un lietderīgāk izlietot līdzekļus, iesaistoties starptautisko organizāciju projektos, kā arī stratēģiski plānojot tās attīstību. Pašlaik maksājumus par rūpnieciskā īpašuma tiesisko aizsardzību Latvijā iemaksā valsts budžetā, piešķirot Patentu valdei budžeta dotāciju, kas sastāda tikai daļu no kopējā – no valsts nodevām un maksas pakalpojumiem iemaksāto līdzekļu apjoma. Visās Eiropas attīstītajās valstīs, kā arī ASV maksājumi par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības iestāžu veicamajām funkcijām tiek iemaksāti šīs iestādes budžetā, tādējādi ļaujot iestādei veikt nepieciešamās funkcijas un attīstīt rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomu. Likumprojekts noteiks vispārīgu regulējumu par rūpnieciskā īpašuma tiesību jomu, Patentu valdes uzturēto reģistru, pieteikuma un reģistrācijas lietu kārtošanas un to publiskumu, kā arī RĪAP procedūras. Likumprojekts nodrošinās Patentu valdes Apelācijas padomes reorganizāciju, un paredz RĪAP izveidošanu, kas nebūs Patentu valdes struktūrvienība. RĪAP nodrošinās ātrāku un objektīvu lietu izskatīšanu, turklāt padomes locekļu amata pretendenti kārtos eksāmenu. Likumprojekts nodrošinās Patentu valdes pakalpojumu lietotājiem efektīvu strīdu ārpustiesas izskatīšanas kārtību un mazinās tiesu noslodzi. Likumprojekts noteiks prasības, kas nepieciešamas, lai kļūtu par profesionālo patentpilnvarnieku, profesionālās ētikas noteikumus, Latvijas Profesionālo patentpilnvarnieku asociācijas izveidi. Piemēram, ņemot vērā rūpnieciskā īpašuma tiesību strīdu tiesisko seku mantisko nozīmīgumu, likumpropjekts paredz, ka patentpilnvarotais atbild par tiesību aizskārumu, kaitējumu un zaudējumiem, kas viņa vainas dēļ radušies personai, kuru viņš pārstāv vai kurai viņš sniedzis pakalpojumu. Plānots noteikt patentpilnvarotajam  pienākumu noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu.  Ņemot vērā patentpilnvarotā statusu un atbildību, pārstāvot klientu intereses, likumprojektā paredzēts palielināt  nepieciešamās darba pieredzes ilgumu no trijiem līdz četriem gadiem. Ar likumprojektu var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40227561

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: