Uzņēmēji: valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru aptaujā noskaidrojusi, ka 98% uzņēmēju uzskata, ka valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus, visbiežāk norādot, ka to iespējams veikt no 10% līdz 20% apjomā. Pēc tam, kad valdība atkāpās no vidēja termiņa nodokļu stratēģijas pamatnostādnēm, paaugstinot darbaspēka un citus nodokļus, LTRK padome atkāpās no reformas atbalstīšanas, norādot, ka vispirms nepieciešams veikt jau esošā budžeta līdzekļu pārskatīšanu un tikai tad domāt par atsevišķu nodokļu palielināšanu. Lai uzzinātu biedru jeb uzņēmēju viedokli, organizācija veica aptauju, kurā noskaidrots, ka 98% respondentu, kuru vidū ir…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera(LTRK) biedru aptaujā noskaidrojusi, ka 98% uzņēmēju uzskata, ka valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus, visbiežāk norādot, ka to iespējams veikt no 10% līdz 20% apjomā.
Pēc tam, kad valdība atkāpās no vidēja termiņa nodokļu stratēģijas pamatnostādnēm, paaugstinot darbaspēka un citus nodokļus, LTRK padome atkāpās no reformas atbalstīšanas, norādot, ka vispirms nepieciešams veikt jau esošā budžeta līdzekļu pārskatīšanu un tikai tad domāt par atsevišķu nodokļu palielināšanu. Lai uzzinātu biedru jeb uzņēmēju viedokli, organizācija veica aptauju, kurā noskaidrots, ka 98% respondentu, kuru vidū ir kompāniju augstākais vadības līmenis, uzskata, ka valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus, tikai 1% apgalvoja pretējo, bet vēl 1% nebija viedokļa.
Savukārt, jautājot uzņēmēju viedokli par to, vai valsts budžets ir sabalansēts un tā pārvaldība ir efektīva, lielākā daļa jeb 93% sacīja, ka nē, tikai 3% norādot, ka jā. "Manuprāt, biznesa vide ir skaidri paudusi savu viedokli par to, ka neuzticas tam, kā pašreiz valsts apsaimnieko budžetu un nodokļu maksātāju naudu. Izveidojusies situācija, kur no vienas puses tiek prasīta godīga attieksme pret valsti, bet no otras - trūkst jebkādas atbildības,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka normāla situācija būtu tad, ja, konstatējot līdzekļu trūkumu, vispirms tiktu samazināti nevajadzīgie tēriņi, "kamēr turpināsim domāt nevis par to, kā dzīvot ar pieejamajiem līdzekļiem, nevis pāri tiem, izdomājot arvien jaunas prioritātes, reformas un vēlmes, tikmēr labklājību nesasniegsim un nevarēsim maksāt labas algas, pensijas utt.”
Jautāti par to, cik, Jūsuprāt, procentuāli liels apjoms no valsts budžeta pašlaik tiek tērēts nelietderīgi, LTRK biedri 54% gadījumu pauda, ka robežās no 10 līdz 20%, savukārt 18% norādīja, ka vēl vairāk.
Savukārt 14% respondentu atbildēja, ka budžeta tēriņus iespējams samazināt no 5% līdz 10%. "Ja pieņemam, ka uzņēmējiem ir taisnība, tad Latvijas budžetā iespējams ieekonomēt vairāk nekā miljardu eiro, kas savukārt būtu pilnīgi pietiekami, lai finansētu ne tikai medicīnu, izglītību un citas jomas, bet arī realizētu vidēja termiņa nodokļu reformu tādā izskatā, kā paredzēja valdībā apstiprinātās pamatnostādnes, atsakoties no nodokļu celšanas,” saka J.Endziņš.
Kā galvenās jomas, kur iespējams ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, LTRK biedri 54% norādīja, ka pilnīgi visās, savukārt 27% respondenti sacīja, ka dažādu aģentūru un iestāžu administratīvās izmaksas. Retāk minētas arī konkrētākas jomas - izglītība, veselība, pašvaldības, būvniecība, ceļi un infrastruktūra.
Savukārt jautājot par to, kurš ir atbildīgs par nelietderīgiem tēriņiem, 46% uzskata, ka visi valsts darbā strādājošie, savukārt 20% - atbildīgās ministrijas ierēdņi. "Ik dienu strādājot un sadarbojoties ar dažādām iestādēm, biznesa pārstāvji regulāri saskaras ar milzīgu birokrātiju un daudziem ierēdņiem. Diemžēl, bieži vien nerodas sajūta, ka šie cilvēki vēlas palīdzēt un atrisināt jebkādu problēmu vai situāciju, tā vietā sūtot no viena kabineta uz otru, kā rezultātā tiek patērēts laiks un resursi. Tieši šī attieksme bieži vien liek aizdomāties par to, cik atbildīgi valsts darbā nodarbinātie izturas pret saviem pienākumiem un vai maz pelnījuši tur atrasties,” saka J.Endziņš.
Uzņēmēju aptauja veikta 2017.gada jūlijā, kurā piedalījās 268 kompāniju vadītāji un vadošie darbinieki.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.