0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIUzņēmēju priekšlikumi ēnu ekonomikas apkarošanai

Uzņēmēju priekšlikumi ēnu ekonomikas apkarošanai

16. decembrī  LDDK kopā ar nozaru pārstāvjiem Saeimā diskutēja par priekšlikumiem, kā mazināt ēnu ekonomikas apjomu un atbalstīt godīgu uzņēmējdarbības praksi Latvijā. LDDK diskusijā vērsa uzmanību uz diviem aspektiem – nodokļu politiku, kas ir ēnu ekonomikas cēlonis  un cilvēkkapitāla kvalitātes samazināšanās, kas ir attiecīgi sekas pieaugošai ēnu ekonomikai, informē LDDK Korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte Agnese Alksne. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Mēs aicinājām kopā labākos ekspertus, lai izstrādātu risinājumus, kā situāciju uzlabot, paralēli uzrunājot NVO un Latvijas iedzīvotājus iesūtīt savus priekšlikumus. Šobrīd vēlos pateikties visiem, kuri piedalījās un pauda savu nostāju, jo atsaucība bija liela. LDDK eksperti izteiktos priekšlikumus…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
16. decembrī  LDDK kopā ar nozaru pārstāvjiem Saeimā diskutēja par priekšlikumiem, kā mazināt ēnu ekonomikas apjomu un atbalstīt godīgu uzņēmējdarbības praksi Latvijā. LDDK diskusijā vērsa uzmanību uz diviem aspektiem – nodokļu politiku, kas ir ēnu ekonomikas cēlonis  un cilvēkkapitāla kvalitātes samazināšanās, kas ir attiecīgi sekas pieaugošai ēnu ekonomikai, informē LDDK Korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte Agnese Alksne. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Mēs aicinājām kopā labākos ekspertus, lai izstrādātu risinājumus, kā situāciju uzlabot, paralēli uzrunājot NVO un Latvijas iedzīvotājus iesūtīt savus priekšlikumus. Šobrīd vēlos pateikties visiem, kuri piedalījās un pauda savu nostāju, jo atsaucība bija liela. LDDK eksperti izteiktos priekšlikumus ir apkopojuši, izvērtējuši un prezentējuši Saeimas deputātiem, lai tos pārrunātu un aicinātu pieņemt lēmumu par labu iesniegtajiem ierosinājumiem. Esam arī iesnieguši Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņas kundzei izskatīt priekšlikumu, turpināt aizsākto tradīciju un vienoties par turpmākajiem uzdevumiem ēnu ekonomikas mazināšanai un godīgas uzņēmējdarbības atbalstam.” Pēc vairāku mēnešu ilgām diskusijām un sabiedrības viedokļa apkopošanas, tika izdarīti rasts vienots darba devēju redzējums par to, kas ir cēloņi un kādas ir sekas ēnu ekonomikas pieaugumam un lielajam sabiedrības atbalstam izvairīties no nodokļu maksāšanas. Cēloņi un to radītās sekas: 1.  Augsts darba nodokļu slogs ir atbalsts ēnu ekonomikai. 2.  Neticība valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai palielina nereģistrēto nodarbinātību, paaugstina risku izvairīties no pilnīgas ienākumu nodokļu nomaksas vai daļējas nodokļu nomaksas („aplokšņu algas”). 3.  Necaurspīdīgs publiskā sektora līdzekļu izlietojums rada neuzticību valsts godaprātam iedzīvotāju uzticēto funkciju nodrošināšanai. 4.  Godīgu uzņēmējdarbību neveicinošs valsts atbalsts rada uzņēmējiem izdevīgumu atrasties ēnu ekonomikā. 5.  Pašvaldību zema ieinteresētība investīciju piesaistē un legālas uzņēmējdarbības atbalstam veicina zemu nodarbinātības, investīciju un uzņēmējdarbības piesaistes līmenis reģionos, jo eksistē korupcijas gaidas. 6.  Sabiedrībā pastāv augsta motivācija koruptīvām darbībām, tādēļ tiek nodrošināts atbalstīts ēnu ekonomikai valsts un pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesā. 7.  Nav pietiekamas valsts ieinteresētības cīņā ar kontrabandu un ekonomisko noziegumu atklāšanā, kas kropļo godīgu konkurenci, samazina valsts budžeta ieņēmumus un rada organizētās noziedzības pieaugumu. LDDK ar nozaru pārstāvjiem pauda vienotu nostāju, ka ir jāvienojas par lieliem stratēģiskajiem uzdevumiem ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu ieviešanai un godīgas uzņēmējdarbības atbalsta. •  Lai garantētu makroekonomikas stabilitāti nacionālajā līmenī, realizēt pretciklisku fiskālo politiku, ekonomikas cikla augšupejas fāzē piemērojot ierobežojošu mērus, savukārt ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē mazinot negatīvās svārstības. •    Nodrošināt stabilu un ilgtermiņā prognozējamu nodokļu sistēmu, nosakot tās attīstības prioritātes un radot skaidru darbības vidi uzņēmējiem, t.sk. jebkādām izmaiņām savlaicīgi nosakot pārejas periodu. Nodokļu politikas ietvaros nedrīkst ieviest jaunus nodokļu objektus, gluži pretēji – jāsamazina esošais nodokļu slogs un jāpārskata nodevu sistēma. •  Uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu veidot, balstoties uz starptautiskās konkurētspējas principu un saskaņojot likmes lielumu un atvieglojumus ar kaimiņvalstu likmēm, kas ir būtisks faktors investīciju piesaistē. Izmantot šo nodokli uzņēmējdarbības attīstības reģionos sekmēšanai, novirzot daļu no ieņēmumiem pašvaldībām. •  Lai saglabātu valsts konkurētspēju, turpināt samazināt algas nodokļu līmeni. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa efektīvās likmes samazināšana ir svarīgs priekšnosacījums legālās nodarbinātības pieaugumam. Sākotnēji tā īstenojama, paaugstinot ar nodokli neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām, vēlāk – pazeminot nodokļa likmi. LDDK biedri, domājot par ilgtermiņa ēnu ekonomikas nodarītajiem zaudējumiem, norāda, ka visvairāk cietīs tieši darbinieki, kuri, vēloties atrisināt īstermiņa finansiālās problēmas, neizvēlas sociālā drošības tīkla priekšrocības. 2016.gadā darba devēji Latvijā saskarsies ar izteiktu darbaspēka trūkumu. Turpinoties valsts politikai, kas ignorē brīdinājumus par cilvēkkapitāla problēmām, Latvijas darba ņēmēji būs neatbilstoši sagatavoti, ar augstāku risku dažādām veselības problēmām, u.c. LDDK aicina kopīgi apspriest un ieviest sekojošus stratēģiskus priekšlikumus: • Pakāpeniski pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz nekustamo īpašumu. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu līmenis Latvijas uzņēmumiem ir viens no augstākajiem ES, kas ir nopietns šķērslis ārvalstu investīciju piesaistīšanai Latvijas ekonomikā. • Lai veicinātu uzņēmēju investīcijas cilvēkresursos, darba devēja ieguldījumu darbinieku apmācībā un veselības aprūpē nedrīkst uzskatīt par papildu labumu darbiniekam. Jāveicina darbinieku ieguldījums uzņēmuma panākumos, dodot iespēju darbiniekiem gūt ienākumus no uzņēmuma peļņas. • Izstrādāt valsts migrācijas politiku, lai nodrošinātu nepieciešamo darbinieku pieejamību darba devējiem. Migrācijas politikā jāparedz nosacījumi Latvijas darba tirgus atvēršanai trešo valstu darbaspēkam, atbalstot darba devēju pieprasīto speciālistu piesaisti no ārvalstīm. •  Atbalstīt elastīgu darba organizācijas formu ieviešanu, t.sk. nepilnu darba laiku, attālinātu darbu un pagaidu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus, iesaistot darba tirgū cilvēkus ar zināšanām un prasmēm, kuri nevar izmantot tradicionālās nodarbinātības formas vai kuriem darba devēji nevar nodrošināt pilnu darba laiku. Tādējādi tiks veicināta darbinieku mobilitāte, samazināts ilgtermiņa bezdarbs, darba tirgū iekļautas plašākas grupas un pieaugs darbaspēka izmantošanas efektivitāte un produktivitāte. • Jāvirza finanšu līdzdalības instrumentu ieviešanu , kas uzlabo uzņēmumu pārvaldību, dod iespēju darbiniekiem iesaistīties motivācijas sistēmās, vairojot darbinieku ieinteresētību uzņēmuma izaugsmē un darbības rezultātos (uzņēmuma akcijas, u.c.). •  Nodrošināt minimālās mēneša darba algas un ar nodokļiem neapliekamā minimuma atbilstību iztikas minimuma patēriņa grozam. Minimālās darba algas un neapliekamā minimuma izmaiņas noteikt, vienojoties ar sociālajiem partneriem. LDDK ir iesniegusi izskatīšanai vienošanās projektu Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai par  turpmākajiem uzdevumiem ēnu ekonomikas mazināšanai un godīgas uzņēmējdarbības atbalstam. LDDK ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija, Sociālā dialoga partnere sociāli ekonomiskajos jautājumos Saeimai, Ministru Kabinetam, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai LDDK apvieno 58 nozaru un 8 reģionālās uzņēmēju biedrības, kopumā ap 5000 uzņēmumu, 90 sektoru vadošos uzņēmumus, kas nodarbina virs 50 darbiniekiem. Šobrīd LDDK biedri nodarbina 37% no valstī strādājošajiem.  

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: