0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIUzņēmēju un Ekonomikas ministrijas viedokļi par darbaspēka nodokļu samazinājumu
NODOKĻIBIZNESS

Uzņēmēju un Ekonomikas ministrijas viedokļi par darbaspēka nodokļu samazinājumu

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) par nodokļu politikas prioritāti uzskata darbaspēka nodokļus – tie jāsamazina vispirms. Darbaspēka nodokļa samazināšana tirgotājiem, sevišķi mazajiem (Latvijā raksturīgs augsts mazo un vidējo komersantu skaits), ir daudz nozīmīgāka kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājums par 1 %, kas arī patērētājiem naudas izteiksmē ikdienā iegādājoties preces praktiski nebūs jūtams, teikts asociācijas paziņojumā presei. Runājot par konkurences sekmēšanu ar kaimiņvalstīm, salīdzinot ar PVN, daudz trakāk ir ar darbaspēka nodokļiem. Neapliekamais minimums Latvijā ir 45, Lietuvā – 96, Igaunijā – 101 Ls/mēn. Tāpat par slimības dienām - Lietuvā un Igaunijā darba devējs apmaksā tikai 3 dienas, turpretī Latvijā –…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) par nodokļu politikas prioritāti uzskata darbaspēka nodokļus – tie jāsamazina vispirms. Darbaspēka nodokļa samazināšana tirgotājiem, sevišķi mazajiem (Latvijā raksturīgs augsts mazo un vidējo komersantu skaits), ir daudz nozīmīgāka kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājums par 1 %, kas arī patērētājiem naudas izteiksmē ikdienā iegādājoties preces praktiski nebūs jūtams, teikts asociācijas paziņojumā presei. Runājot par konkurences sekmēšanu ar kaimiņvalstīm, salīdzinot ar PVN, daudz trakāk ir ar darbaspēka nodokļiem. Neapliekamais minimums Latvijā ir 45, Lietuvā – 96, Igaunijā – 101 Ls/mēn. Tāpat par slimības dienām - Lietuvā un Igaunijā darba devējs apmaksā tikai 3 dienas, turpretī Latvijā – 10. Tātad tikai darbaspēka nodokļu samazināšana palielinātu Latvijas konkurētspēju. To apstiprina Ekonomikas un biznesa institūta pētījums - PVN samazināšana neietekmē ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos. Attiecībā par PVN, - tad kāpēc ne pārtikai. Atgādinām, ka valdībā tika pieņemts Finanšu ministrijas (FM) un nodokļu politikas izvērtēšanas darba grupas priekšlikums (25.05.2004.) par neapliekamā minimuma pakāpenisku palielināšanu līdz 70 latiem: 2008. – 50 lati 2009. – 60 lati 2010. – 70 lati Tā vietā vēl patlaban (2012.gadā) neapliekamais minimums - 45 lati mēnesī. Ievērojot teikto FM (5.03.2010.) „Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnēs” - nodokļu politikas mērķis ir samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, un turklāt – ēnu ekonomikas samazināšanu veiktu darbaspēka nodokļa samazināšana, nevis PVN. Tā samazināšana par 1% valstij maksā 57 miljonus latu. Par šo summu pēc FM atzinuma var samazināt darbaspēka nodokli par 2 %. PVN samazināto likmi pārtikai EM (K.Kariņš, „Vienotība”) piedāvāja jau 2005.gada 6.jūnijā, uzsverot inflācijas samazinājumu par 2 procentpunktiem. Pārēja uz jauno PVN likmi tikai tirdzniecības nozarē vien (tā sastāda 1/5 no tautsaimniecības) izmaksās 8,73 miljonus latu. Savukārt, runājot par PVN, tautsaimniecībai lielāks ieguvums un mazākas izmaksas būtu nevis samazinot PVN par 1%, bet PVN samazinājums pārtikai. RSEBA pētījums par PVN izmaiņu ietekmi uz patēriņu un nodokļiem liecina: 1) pārtika kļūtu pieejamāka maznodrošinātajiem, pieaugtu patēriņš; 2) inflācija samazinātos par 10,2 % punktiem (ja PVN samazina pārtikas produktiem). Samazinājumu varētu veikt atbilstoši Veselības ministrijas ieteikumiem veselīgas pārtikas grupā, piemēram, pienam, dārzeņiem un augļiem. FM pati piedāvāja pieeju – vienoties ar sociālajiem partneriem; visiem risinājumiem jābūt pamatotiem ar analīzi un ticamiem ietekmes aprēķiniem. Šodien piedāvātais PVN samazinājums par 1% nevis darbaspēka nodokļi par 2% neatbilst valdības noteiktiem politikas principiem. „Darbaspēka nodokļu samazinājums ir reāls ieguvums cilvēka maciņā, un uzņēmējam – lētāka produkcija. Uzņēmējs būs priecīgs, ka varēs lielāku atalgojuma daļu izmaksāt legāli,” rezumē LTA prezidents Henriks Danusēvičs. „Mani paturēja darbā, bet palūdza uzrakstīt atlūgumu un reģistrēties bezdarbniekos, jo par mani pārāk daudz esot jāmaksā nodokļos. Algu turpināja maksāt neoficiāli, bet man ir nepatīkami un sajūtu nedrošību,” tāds ir reāls stāsts, ko piedzīvo darba ņēmējs „pateicoties” nodokļu politikai. Viedokli, ka jāizmanto katra iespēja veikt straujāku darbaspēka nodokļu samazinājumu 2013.gadā, paudusi  Ekonomikas ministrija, informē  Daiga Grūbe, Ekonomikas ministra preses sekretāre. Valdības lēmums par darbaspēka nodokļu samazināšanu no 2013.gada, paredzot pakāpenisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu un iestrādājot to likumā, ir būtisks solis Latvijas uzņēmēju konkurētspējas kāpināšanai. Tomēr, turpinot palielināties ekonomiskajai aktivitātei un valsts budžeta ieņēmumiem, pie pirmās iespējas, rūpīgi izvērtējot fiskālos efektus un riskus, būtu jāizmanto iespējas veikt straujāku darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu. Tāpat ir būtiski radīt skaidri paredzamus spēles noteikumus visām iesaistītajām pusēm, piemēram, attiecībā uz pašvaldību budžeta ieņēmumiem, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. “Pašreizējais plāns un nodokļu likumu grozījumi paredz  iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) nākamgad samazināt no 25% līdz 24%. Lietuvā IIN patlaban ir 15%, bet Igaunijā – 21%. Tāpēc arī turpmāk es un Reformu partija nākamā gada budžeta izstrādes gaitā aizstāvēs pozīciju, ka pie pirmās iespējas, izvērtējot fiskālās iespējas un riskus, darbaspēka nodokļu samazinājumam ir jābūt lielākam. Zemāki darbaspēka nodokļi ir svarīgi ne tikai Latvijas konkurētspējai, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, bet arī ekonomiskās aktivitātes veicināšanai, jaunu un labāk apmaksātu darbavietu radīšanai, investīcijām attīstībā un produktivitātē. Lielāks IIN likmes samazinājums būtu spēcīgāks signāls "ēnu ekonomikā" strādājošiem uzņēmumiem. Tieši šiem apsvērumiem jākalpo par galvenajiem vadmotīviem, turpmāk domājot par nodokļu politikas izmaiņām,” akcentē D.Pavļuts. To, ka darbaspēka nodokļu samazināšana ir uzņēmumiem ļoti svarīgs solis, apliecina arī Ekonomikas ministrijas iepriekš veiktā gandrīz 50 uzņēmumu aptauja. Vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu norādīja, ka jāvirzās uz straujāku IIN samazinājumu (vismaz par 2 procentpunktiem no 2013.gada), bet pakāpeniskāk jāpalielina neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamajiem. 83% uzņēmēju norādīja, ka darbaspēka nodokļu samazinājums ļaus palielināt neto darba algas darbiniekiem, 21% - palielinās darba atdevi, ražīgumu, 46% - palielinās darbinieku motivāciju palikt Latvijā. Vienlaikus šādas solis no valdības puses ļautu uzņēmējiem radīt jaunas darbavietas (35%), palielināt investīciju apjomu (23%), palielināt peļņu (23%), kā arī ļaus labāk konkurēt ar pārējām Baltijas valstīm (48%). Tikai 10% aptaujāto atzina, ka darbaspēka nodokļu samazinājums viņu darbību neietekmēs. Kā uzsver D.Pavļuts, laikā, kad uzņēmēji mēģina pārvarēt krīzes sekas, veikt ieguldījumus un domā par jaunām investīcijām attīstībā, valdības uzdevums ir šīs uzņēmēju aktivitātes atbalstīt ar tiem rīkiem, kas ir tās rīcībā. Viens no galvenajiem investīciju un uzņēmējdarbības vides raksturojumiem ir nodokļu politika, kurai jābūt uzņēmumu attīstību atbalstošai un prognozējamai ilgtermiņā. Informācija par aptauju: Uzņēmumu aptauju par darbaspēka nodokļu samazināšanas scenārijiem Ekonomikas ministrija veica no šā gada 14.marta līdz 1.aprīlim. Aptaujā piedalījās 48 uzņēmumi no dažādām tautsaimniecības nozarēm. 62% aptaujāto uzņēmumu nodarbina vairāk nekā 51 darbinieku un 63% uzņēmumu vidējā bruto darba samaksa ir virs 500 latiem mēnesī. 73% aptaujāto uzņēmumu galvenais produkcijas noieta tirgus ir Latvija, bet 27% - ārvalstis. Vairāk par valdības plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu Jūs varat lasīt plz.lv, šeit.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058