Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis uzziņu par īpašā nodokļa piemērošanas režīmu sadzīves tehnikai. Iesniedzējs iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu.

Ņemot vērā, ka ar 2018.gada 1.janvāri stājas spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, papildinot to ar 143.⁵pantu “Īpašs nodokļa piemērošanas režīms sadzīves elektronisko iekārtu un “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”” (pieņemti 2017.gada 14.novembrī), Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 98.pantu par sekojošiem jautājumiem:

• vai arī zemāk minētajiem kombinētās nomenklatūras kodiem, kas ietver arī preču rezerves daļas un aksesuārus būs jāpiemēro īpašais nodokļa režīms:

• vai rēķinā pārdodot preces, kam jāpiemēro īpašais nodokļa režīms, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.⁵ pantu, atšifrējot atsevišķi piegādes izdevumus no preču cenas, piegādes izdevumiem jāpiemēro pievienotās vērtības nodokļa standartlikme?
• vai izrakstot kredītrēķinu pēc 2018.gada 1.janvāra par pārdotajām precēm līdz 2018.gada 1.janvārim, kurām ir konstatēti defekti pēc 2018.gada 1.janvāra, jāpiemēro tāda pievienotās vērtības nodokļa likme par kādu prece bija sākotnēji pārdota, attiecīgi pievienotās vērtības nodokļa standartlikme?
• vai izrakstot kredītrēķinu par apjoma atlaidi no 2018.gada 1.janvāra, kas veidojās no pārdoto preču vērtības, kam jāpiemēro īpašais nodokļa režīms, atlaides kredītrēķins jāapliek ar pievienotās vērtības nodokļa standartlikmi?

Iesniedzējs skaidro, ka uzziņa tam nepieciešama, lai varētu pareizi piemērot īpašo nodokļa režīmu.

VID attiecībā uz pirmo jautājumu paskaidro - ar 2018.gada 1.janvāri stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, proti, likums papildināts ar 143.⁵pantu, kurā noteikts, ka īpašo pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) piemērošanas režīmu piemēro sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādei.

Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.⁵panta piektajā daļā noteiktajam,  Ministru kabinets nosaka preces, kuras uzskata par sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektrisko aparatūru atbilstoši Kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Padomes 1987.gada 23.jūlija regulas (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā un tās grozījumos.

Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 8.pielikumā “Sadzīves elektroniskās iekārtas un sadzīves elektriskā aparatūra, kuru piegādēm piemēro īpašo pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīmu”, kas stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī, ir izmantota kombinētā nomenklatūra (Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulas (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā un tās grozījumos).

Ja minēto Ministra kabineta noteikumu 8.pielikumā ir minēta Kombinētās nomenklatūras preču pozīcija (ar 4 cipariem), tad īpašo PVN piemērošanas režīmu piemēro arī visām tām precēm, kas iekļautas šīs pozīcijas apakšpozīcijās.

Ņemot vērā to, ka Iesniedzēja iesniegumā minēto kombinētās nomenklatūras kodu preču pozīcijas ir norādītas Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 8.pielikumā, tad tām ir piemērojams īpašais PVN piemērošanas režīms.

Attiecībā uz otro jautājumu VID paskaidro, ka, atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 20.punktam, preču piegāde ir darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības  nodokļa likuma 35.panta pirmo daļu preču piegādes vērtībā ietilpst visas izmaksas, tai skaitā par starpniecību, apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu, kā arī visi saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksājamie nodokļi, nodevas un citi obligātie maksājumi, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.⁵panta otrajā daļā noteikts, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.⁵panta pirmajā daļā minēto preču piegādātājs izraksta preču saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto preču vērtību norāda bez nodokļa.

Ievērojot minēto, PVN rēķinā atsevišķi atšifrējot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.⁵panta pirmajā daļā minēto preču piegādes vērtībā iekļautās izmaksas, tās norādāmas bez  PVN.

Attiecībā uz trešo jautājumu VID paskaidro, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 31.panta pirmā daļa nosaka, ka preču piegādes brīdis ir brīdis, kad faktiski tiek veikta preču piegāde, bet ne vēlāk par brīdi, kad preces ir saņēmis preču saņēmējs, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125.panta piektajai daļai jebkuru dokumentu, kas groza sākotnējo nodokļa rēķinu vai īpaši un nepārprotami norāda uz to, pielīdzina nodokļa rēķinam, ja tas atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

Ievērojot minēto, ja preču piegādes brīdis būs līdz 2017.gada 31.decembrim, bet 2018.gadā tiks konstatēti defekti un prece atgriezta piegādātājam, tad, piegādātājam būs jāizraksta kredītrēķins, kas groza sākotnējo PVN rēķinu. Tātad, jāizraksta kredītrēķins atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajai PVN rēķina izrakstīšanas kārtībai attiecībā uz sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm, kas bija spēkā līdz 2017.gada 31.decembrim. Šajā gadījumā tas nozīmē, ka Iesniedzējam būs jāizraksta kredītrēķins, tajā norādot iepriekš piemēroto PVN standartlikmi 21 procenta apmērā.

Attiecībā uz ceturto jautājumu VID paskaidro - ja 2018.gadā preču piegādātājs piešķirs apjoma atlaidi par 2017.gadā piegādātajām precēm, kurām no 2018.gada 1.janvāra tiks piemērots īpašais PVN piemērošanas režīms, tad kredītrēķins izrakstāms analoģiski kā atbildē uz trešo jautājumu.

Savukārt, ja 2018.gadā Iesniedzējs piešķirs apjoma atlaidi par 2018.gadā piegādātajām precēm, kurām no 2018.gada 1.janvāra tiks piemērots īpašais PVN piemērošanas režīms, tad kredītrēķins izrakstāms, tajā nenorādot PVN likmi.

Sniedzot uzziņu, tika izmantotas šādas tiesību normas: Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 20.punkts, 31.panta pirmā daļa, 35.panta pirmā daļa, 125.panta piektā daļa, 143.⁵panta pirmā, otrā un piektā daļa un Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 8.pielikums.