0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai darbiniekam, kas parakstījis darījuma dokumentus, jāatbild par uzņēmuma parādsaistībām?

Vai darbiniekam, kas parakstījis darījuma dokumentus, jāatbild par uzņēmuma parādsaistībām?

Jautājums. Uzņēmējs iedevis savam darbiniekam pilnvaru uzņēmuma vārdā noslēgt līgumu par izejmateriālu pirkšanu un piegādi. Darbinieks noslēdz līgumu nemaz nezinot, ka līgumā iekļauts punkts par to, ka persona, kura paraksta līgumu, arī galvo par parādu, kas varētu rasties līguma neizpildes gadījumā. Vēlāk uz minētā līguma pamata uzņēmumam tiek piegādāti izejmateriāli vairāku desmitu tūkstošu latu vērtībā. Uzņēmums par izejmateriāliem laikus nenorēķinās un tirgotājs prasa konkrētajam darbiniekam kā galvotājam nomaksāt radušos parādu. Vai no likuma viedokļa darbiniekam šīs parādsaistības ir jākārto? Uz jautājumu atbild zvērināts advokāts Artis Dāvidnieks. Pirmkārt, es aicinātu jebkuru personu, tai skaitā arī visus darbiniekus, kuri darbojas kā pilnvarnieki…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Artis DāvidnieksJautājums. Uzņēmējs iedevis savam darbiniekam pilnvaru uzņēmuma vārdā noslēgt līgumu par izejmateriālu pirkšanu un piegādi. Darbinieks noslēdz līgumu nemaz nezinot, ka līgumā iekļauts punkts par to, ka persona, kura paraksta līgumu, arī galvo par parādu, kas varētu rasties līguma neizpildes gadījumā. Vēlāk uz minētā līguma pamata uzņēmumam tiek piegādāti izejmateriāli vairāku desmitu tūkstošu latu vērtībā. Uzņēmums par izejmateriāliem laikus nenorēķinās un tirgotājs prasa konkrētajam darbiniekam kā galvotājam nomaksāt radušos parādu. Vai no likuma viedokļa darbiniekam šīs parādsaistības ir jākārto? Uz jautājumu atbild zvērināts advokāts Artis Dāvidnieks. Pirmkārt, es aicinātu jebkuru personu, tai skaitā arī visus darbiniekus, kuri darbojas kā pilnvarnieki uzņēmumu vārdā, tomēr uzmanīgi izlasīt līgumus pirms to parakstīšanas. Tas aiztaupīs vēlāk liekus, ja tā var teikt, pārsteigumus un tēriņus gan uzņēmumam, gan arī tā darbiniekam. Otrkārt, ja nu tomēr šāds līgums ar tajā iestrādātu slēptu galvojuma klauzulu ir parakstīts, tad tas automātiski nenozīmē, ka šādas klauzulas spēkā esamība nevar tikt apšaubīta. Civillikuma 1427. pants nosaka, ka pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Kamēr griba vēl nav izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka. Jautājumā aprakstītajā gadījumā var rasties pamatotas šaubas, vai darbinieks, kurš, uzņēmuma vārdā ir parakstījis līgumu ar slēptu galvojuma klauzulu, to pat neizlasot, tik tiešām ir paudis savu gribu galvot par uzņēmuma saistībām. Vēl vairāk šādas šaubas var rasties gadījumā, ja tas ir pārdevēja sagatavots standarta veida līgums, kura nosaukumā ir tik vien kā norādīts, ka tas ir pirkuma – pārdevuma līgums. Un šaubas vēl vairāk pastiprinās, ja vēl izdodas pierādīt, ka pārdevējs nav devis laiku pircēja pārstāvim iepazīties ar līgumu un ir steidzinājis viņu parakstīt līgumu, apgalvojot, ka tas ir līgums tikai un vienīgi par attiecīgo izejmateriālu iegādi un neko vairāk. Civillikuma 1692.pants nosaka, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Savukārt Civillikuma 1695.pants nosaka, ka galvojumam ir obligāti nepieciešama rakstiska forma. Ņemot vērā augstāk iztirzātos apstākļus, ir pamats uzskatīt, ka darbinieks jautājumā aprakstītajā situācijā nav paudis savu gribu dot galvojumu par uzņēmuma saistībām, līdz ar to galvojuma līgums nav noslēgts un darbiniekam par uzņēmuma saistībām nav jāatbild. Jautājums par gribas izteikumu uzdotajā jautājumā līdzīgos apstākļos ir analizēts LR AT Senāta Civillietu departamenta 2007.gada 6.jūnija spriedumā civillietā Nr.SKC-465. Šajā tiesas spriedumā LR Augstākās tiesas Senāts bija lēmis, ka darbinieks, kurš uz pilnvaras pamata bija parakstījis līgumu uzņēmuma vārdā, tomēr nav solidāri atbildīgs pret pārdevēju par uzņēmuma parādsaistībām. Noslēgumā gribētu atzīmēt, ka līguma parakstītājam nelabvēlīgi slēpti līguma punkti vai klauzulas visai bieži tiek ietverti līgumos. Visbiežāk šādas klauzulas satur saistību personai, kura paraksta līgumu, atbildēt par uzņēmuma saistībām to neizpildes gadījumā, kā arī dod tiesības visus strīdus ar līguma parakstītāju izskatīt šķīrējtiesā. Lai nenonāktu situācijā, ka darbiniekam, kura alga, iespējams, ir 300-500 lati mēnesī, ir jāatbild par vairāku desmitu tūkstošu latu vērtām uzņēmuma parādsaistībām, būtu ieteicams tomēr rūpīgi izlasīt līgumus pirms to parakstīšanas un neparakstīt tādu līgumu, kurā ir ietverta jebkāda personiska atbildība par uzņēmuma saistībām līguma parakstītājam.