Jautājums: Darbiniekam ir noteikts laika darbs (nepilns) ar stundas tarifa likmes apmaksa. Ja darbinieks nestrādā svētku dienās, kad viņam faktiski ir jāstrādā, vai viņam jāizmaksā par šīm dienām algu? Ja viņam darba alga pienākas, tad kādā apmērā (vidējo vai to, kas viņam pienākas, ja diena nebūtu svētku diena)?

Atbild MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla BILANCE galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle

Darba likuma 74. panta 1. daļas 8. punktā skaidri un viennozīmīgi teikts, ka ir jāmaksā, turklāt pilnīgi visiem, neatkarīgi no algas lieluma un apmaksas veida.

Arī uz otro jautājumu atbilde ir atrodama Darba likuma 74. panta 3. daļā: laika algas saņēmējiem - darba samaksa, akordniekiem – vidējā izpeļņa.

Tātad, Darba likums noteic, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību (ja darbiniekam ir noteikta laika alga, viņam izmaksā noteikto darba samaksu; ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu) ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad darbinieks:

• 1) pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, veic veselības pārbaudi ārstniecības iestādē;
• 2) iepriekš par to paziņojot darba devējam, ārstniecības iestādē nodod asinis vai asins komponentus;
• 3) pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, darba laika ietvaros piedalās profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas paaugstināšanā;
• 4) ne ilgāk kā divas darba dienas neveic darbu sakarā ar laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāvi;
• 5) ne ilgāk kā vienu darba dienu neveic darbu sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu tajā pašā apdzīvotajā vietā pēc darba devēja iniciatīvas vai - ne ilgāk kā divas darba dienas - sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu citā apdzīvotajā vietā;
• 6) pamatojoties uz izsaukumu, ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā;
• 7) piedalās tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtējo apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraud vai var apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību;
• 8) neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā.

Jāņem vērā, ka  par svētku dienām likums noteicis:

• 1. janvāri — Jaungada dienu;
• Lielo Piektdienu un Pirmās Lieldienas un otro Lieldienu dienu;
• 1. maiju — Darba svētkus, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu;
• 4. maiju — Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu;
• maija otro svētdienu — Mātes dienu;
• Vasarsvētkus;
• 23. jūniju — Līgo dienu;
• 24. jūniju — Jāņu dienu (vasaras saulgriežus);
• Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienu;
• 18. novembri — Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu;
• 24., 25. un 26.decembri — Ziemassvētkus (ziemas saulgriežus);
• 31. decembri — Vecgada dienu.

Atgādinām, ka žurnālā Bilance par šo un citiem ar darba samaksas aprēķinu saistītiem jautājumu rakstīts vairākas reizes jau no pagājušā gada, atliek vien abonēt un izlasīt!

Tāpat ir iespēja noskatīties Maijas Grebenko vadīto E-semināru algas grāmatvežiem "Kādi normatīvie akti strādājot jāņem vērā 2016. gadā. Praktiski aprēķinu piemēri". E-semināra ieraksts tika veikts 2016. gada 30.martā.