Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu, skaidrojot PVN piemērošanu no ES reģistrēta nodokļa maksātāja saņemtajiem reklāmas pakalpojumiem.

Iesniedzējs iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu.

Iesniedzējs vēlas saņemt reklāmas pakalpojumus sociālajā tīklā “Facebook”, kurus sniedz Īrijā reģistrēts uzņēmums “F…”, pievienotās vērtības nodokļa numurs IEXXX (turpmāk – reklāmas pakalpojumi). Iesniedzējs nepilda valsts pārvaldes uzdevumus. Iesniedzējs nav reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu, atbildot uz šādiem jautājumiem:

• vai Iesniedzējam ir tiesības saņemt reklāmas pakalpojumus, nereģistrējoties pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja reklāmas pakalpojumi tiks izmantoti tikai Iesniedzēja mērķu sasniegšanai un tie netiks izmantoti saimnieciskajā darbībā?
• vai Iesniedzējam ir tiesības saņemt reklāmas pakalpojumus, nereģistrējoties pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja reklāmas pakalpojumi tiks izmantoti gan Iesniedzēja mērķu sasniegšanai, gan arī saimnieciskajā darbībā?

Iesniedzējs norāda, ka uzziņa nepieciešama, lai Iesniedzējs varētu pieņemt lēmumu, vai izmantot reklāmas pakalpojumus.

VID, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā ietverto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus, atbildes uz kuriem ir atkarīgas no to juridiska vērtējuma, sniedz šādu uzziņu.

Atbildot uz 1.un 2.jautājumu, VID paskaidro:

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 55.panta pirmajā daļā noteikts, ka nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, pirms tas:

1) veic ar nodokli apliekamos darījumus;

2) saņem tādus pakalpojumus iekšzemē, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu;

3) sniedz tādus pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu ir cita dalībvalsts un attiecībā uz kuriem par nodokļa samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta pirmo daļu, ja pakalpojums tiek sniegts nodokļa maksātājam, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir:

1) pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta;

2) pakalpojuma saņēmēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā;

3) pakalpojuma saņēmēja deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, – pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma saņēmējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.

Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 27.panta pirmajai daļai, elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vieta, ja tas sniegts personai, kura nav nodokļa maksātājs, ir šīs personas mītnes vieta vai deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, – pastāvīgās uzturēšanās vieta.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 4.¹punktā noteikto, elektroniski sniegti pakalpojumi ir Padomes 2011.gada 15.marta Īstenošanas regulas (ES) Nr.282/2011 ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (pārstrādātā versija) 7.pantā minētie pakalpojumi, tai skaitā:

1. a) tīmekļa vietņu apkalpošana, tīmekļa resursu nodrošināšana, programmu un iekārtu uzturēšana no attāluma,
2. b) programmatūras piegāde un atjaunināšana,
3. c) attēlu, teksta un informācijas piegāde un piekļuves nodrošināšana datubāzēm,
4. d) mūzikas, filmu un spēļu, tai skaitā laimes spēļu un azartspēļu, piegāde, kā arī politisku, kultūras, mākslas, sporta, zinātnes un izklaides raidījumu un ziņu piegāde,
5. e) tālmācība.

Padomes 2011.gada 15.marta Īstenošanas regulas (ES) Nr.282/2011 ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – Regula Nr.282/2011) 7.panta 1.punktā noteikts, ka „Elektroniski sniegtie pakalpojumi”, kas minēti Direktīvā 2006/112/EK, ietver pakalpojumus, kas ir sniegti ar interneta vai elektroniskā tīkla palīdzību un kas pēc savas būtības tiek sniegti pārsvarā automātiski un ar minimālu cilvēka iejaukšanos, un ko nav iespējams nodrošināt bez informācijas tehnoloģijām.

Regulas Nr.282/2011 I pielikuma 3.punktā noteikts, ka šīs regulas 7.panta Direktīvas 2006/112/EK II pielikuma 3.punktā ir norādīti pakalpojumi, kas uzskatāmi par sniegtiem elektroniski, tai skaitā:

1. a) piekļuve ekrāna attēliem vai to lejupielāde;
2. b) piekļuve fotogrāfijām, attēliem vai ekrānsaudzētājiem vai to lejupielāde;
3. c) digitalizēts grāmatu un citu elektronisko izdevumu saturs;
4. d) parakstīšanās uz tiešsaistes laikrakstiem un žurnāliem;
5. e) tīmekļa žurnālu un vietņu statistika;
6. f) tiešsaistes ziņas, informācija par satiksmi un laika prognoze;
7. g) tiešsaistes informācija, ko programmatūra ģenerē automātiski, reaģējot uz klienta specifisko datu ievietošanu, piemēram, tādi dati kā juridiskie un finanšu dati, tostarp pastāvīgi atjaunojami biržas dati;
8. h) reklāmas telpas piešķiršana, tostarp reklāmkarogiem tīmekļa vietnēs/lapās;
9. i) meklētājprogrammu un interneta direktoriju izmantošana.

Ņemot vērā Regulas Nr.282/2011 I pielikuma 3.punktā noteikto, ja Iesniedzēja iesniegumā norādītie reklāmas pakalpojumi atbilst Regulas Nr.282/2011 I pielikuma 3.punkta “h” apakšpunktā noteiktajiem pakalpojumiem, tad šādā gadījumā Iesniedzējs plāno saņemt reklāmas pakalpojumus, kas Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē ir uzskatāmi par elektroniski sniegtiem pakalpojumiem.

Līdz ar to Iesniedzējam, saņemot no Īrijas reģistrēta nodokļa maksātāja elektroniskos pakalpojumus, kas atbilst Regulas Nr.282/2011 I pielikuma 3.punkta “h” apakšpunktā noteiktajiem pakalpojumiem, nav jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, neatkarīgi no to izmantošanas veida.

Savukārt, ja iesniegumā minētie reklāmas pakalpojumi neatbilst Regulas Nr.282/2011 I pielikuma 3.punkta “h” apakšpunktā noteiktajiem pakalpojumiem, tad Iesniedzējam jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā pirms šo pakalpojumu saņemšanas, neatkarīgi no to izmantošanas veida, atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 55.panta pirmās daļas 2.punktam.