JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai jaunie noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību ievieš būtiskas izmaiņas grāmatveža ikdienas darbā?

Vai jaunie noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību ievieš būtiskas izmaiņas grāmatveža ikdienas darbā?

10/10/2011

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Jautājums: Vai noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību ievieš būtiskas izmaiņas grāmatveža vai finanšu speciālista ikdienas darbā, gatavojot šos pārskatus? Kādiem jauninājumiem konkrēti grāmatvedim vai finanšu speciālistam jāpievērš galvenā uzmanība? Kādus priekšlikumus un ieteikumus noteikumu izstrādes gaitā izteica Latvijas Zvērinātu Revidentu asociācija un vai tie ir ietverti noteikumos? Uz jautājumu Latvijas Zvērinātu revidentu (LZRA) vārdā atbild: Maruta Zorgenfreija, zvērināta revidente, ACCA, LZRA valdes locekle,PKF Latvia SIA partnere Lolita Čapkeviča, zvērināta revidente, ACCA, LZRA valdes priekšsēdētāja, PricewaterhouseCoopers SIA Revīzijas nodaļas direktore Saskaņā ar Gada pārskatu likuma pārejas noteikumu 14. punktu, jaunie MK noteikumi piemērojami gada pārskatiem, sākot ar 2011. pārskata gadu. Jebkuri grozījumi grāmatvedību un finanšu pārskatu sastādīšanu regulējošā likumdošanā liek pārskatu sastādītājam apsvērt, vai un kā tie ietekmēs konkrētā uzņēmuma finanšu pārskatu, tostarp pārskata posteņu atzīšanu, novērtēšanu, uzrādīšanu un atklājamo informāciju. Ņemot vērā kontekstu, kādā izstrādāti jaunie MK noteikumi (sakārtot pārskatu sastādīšanu regulējošo normatīvo bāzi), kā arī to, ka likumdevējs nosaka to piemērošanu jau attiecībā uz 2011. gada pārskatu, pārskatu sagatavotājiem un lietotājiem būtu pamatoti uzskatīt, ka, piemērojot jaunos noteikumus, būtiskas izmaiņas finanšu pārskatos, t.sk. sagatavošanas nosacījumos un metodēs nav sagaidāmas. Turpmāk tiks akcentēti vairāki svarīgi jautājumi, kam būtu pievēršama uzmanība, lasot un piemērojot jaunos MK noteikumus. Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību (2011. gada 21. jūnija MK noteikumi Nr. 481) Noteikumu par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību (turpmāk šajā sadaļā arī Noteikumi) izstrādē ņemts vērā 2. LGS „Naudas plūsmas pārskats” un 1. LGS „Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes”. Par naudas plūsmas pārskatu Naudas plūsma no pamatdarbības Noteikumos tiek definēta kā tādi naudas ieņēmumi, maksājumi un izdevumi, kas nav radušies no ieguldīšanas vai finansēšanas darbības. Saskaņā ar 2. LGS lietotajiem terminiem pamatdarbība ir uzņēmuma darbība, kas nodrošina uzņēmuma nozīmīgākās ienākumu daļas gūšanu, un citas darbības, kas nav saistītas ar ieguldīšanu un finansēšanu. Ieguldīšanas un finansēšanas darbības / to naudas plūsmas gan Noteikumos, gan 2. LGS tiek definētas identiski. 2. LGS dotā pamatdarbības definīcija dod norādi uz būtisku pamatdarbību raksturojošu iezīmi – darbība, kas nodrošina uzņēmuma nozīmīgākās ienākumu daļas gūšanu; tas var palīdzēt atbilstošāk klasificēt naudas plūsmas. Piemēram, uzņēmumam, kurš nodarbojas ar finansēšanas pakalpojumu sniegšanu (bet kurš nav kredītiestāde un finanšu pārskatu sastāda saskaņā ar Gada pārskatu likumu), aizdevumu izsniegšana līdz ar procentu ieņēmumiem būs pamatdarbība. Klasifikācijas problēmas praksē gan visdrīzāk nav sagaidāmas, jo, pamatojoties uz nepieciešamību patiesi atspoguļot naudas plūsmas, kā arī ņemot vērā 2. LGS norādes, uzņēmumiem būs iespējams pieņemt pareizu lēmumu attiecībā uz naudas plūsmu klasifikāciju. Noteikumos nav iekļautas papildus norādes par saņemto subsīdiju, dotāciju, dāvinājumu vai ziedojumu uzrādīšanu. Pamatojoties uz pārskata sastādīšanas shēmu, var izdarīt secinājumu, ka šādas naudas plūsmas uzrādāmas kā finansēšanas darbības naudas plūsmas. Savukārt, 2. LGS nosaka, ka dotācijas un subsīdijas, kas saņemtas, lai kompensētu kādas pamatdarbības vai citas izmaksas, kas nav saistītas ar ilgtermiņa ieguldījumiem, uzrāda pie tās naudas plūsmas, kurā iekļauts konkrētais izmaksu veids. Attiecībā uz subsīdiju, dotāciju utml. uzrādīšanu var diskutēt, vai šīs naudas plūsmas vispār atbilst finansēšanas darbības definīcijai, proti, vai tās rada izmaiņas sabiedrības pašu kapitāla un aizņēmumu apmērā un sastāvā. Sastādot pārskatus saskaņā ar SFPS, dotācijas parasti tiek klasificētas kā ieguldīšanas vai pamatdarbības naudas plūsmas atkarībā no tā, vai tās paredzētas aktīva iegādes izmaksu vai pamatdarbības izdevumu segšanai. Neskaidrības, iespējams, var radīt Noteikumu 9. punktā iekļautā prasība, kas attiecas uz naudas plūsmas pārskata sagatavošanu ar netiešo metodi un ārvalstu valūtas kursu svārstību ietekmes atspoguļošanu. Saskaņā ar minēto punku – „ja pārskata gadā ir bijuši naudas ieņēmumi, maksājumi vai izdevumi ārvalstu valūtās, šo ietekmi uzrāda atsevišķi no pamatdarbības naudas plūsmas, ieguldīšanas darbības naudas plūsmas un finansēšanas darbības naudas plūsmas īpašā rindā pirms naudas un naudas ekvivalentu neto pieauguma vai samazinājuma summas”. Piemēram, pārrēķinot ārvalstu valūtā saņemtu aizņēmumu pēc valūtas kursa gada beigās, rodas ieņēmumi vai izdevumi, kas koriģējami, aprēķinot pamatdarbības naudas plūsmu ar netiešo metodi; attiecīgi finansēšanas darbības naudas plūsmā saņemto aizņēmumu uzrāda faktiski saņemtajā summā, kas noteikta pēc darījuma dienas kursa (2. LGS 30. punkts). Šādā gadījumā nerodas summas, kuras būtu nepieciešams uzrādīt atsevišķi no pamatdarbības naudas plūsmas, ieguldīšanas darbības naudas plūsmas un finansēšanas darbības naudas plūsmas. Līdzīgi, saņemot samaksu par pircēja parādu ārvalstu valūtā, var rasties valūtas kursa svārstību ienākumi vai zaudējumi, kurus nav nepieciešams koriģēt naudas plūsmas pārskatā, jo nosakot pamatdarbības naudas plūsmu, ņem vērā arī debitoru parādu atlikuma pieaugumu vai samazinājumu. Atsevišķi uzrādāms ārvalstu valūtas kursu svārstību rezultāts visbiežāk varētu būt sastopams konsolidētajos finanšu pārskatos. Nākotnē būtu nepieciešams precizējums šajā punktā. Noteikumu sadaļā „Īpaši noteikumi konsolidētā naudas plūsmas pārskata un konsolidētā pašu kapitāla izmaiņu pārskata sagatavošanai” precizētas norādes ārvalsts valūtās sagatavotu ārvalstīs reģistrētu meitas sabiedrību naudas plūsmu pārrēķinam latos. Naudas ieņēmumu, maksājumu un izdevumu summas var pārrēķināt latos vai nu pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma dienā vai arī pēc nedēļas, mēneša vai pārskata gada vidējā kursa. 2. LGS attiecībā uz vidējo kursu bija minēts tikai pārskata perioda vidējais ārvalstu valūtas kurss. Noteikumos ietverta prasība izslēgt savstarpējos darījumos starp koncerna uzņēmumiem radušās naudas ieņēmumu, izdevumu un maksājumu summas (loģiska prasība, kas nebija īpaši uzsvērta 2. LGS un Konsolidēto gada pārskatu likumā). Salīdzinājumā ar MK noteikumiem, 2. LGS sniedz arī norādes attiecībā uz uzņēmuma iegādes un atsavināšanas uzrādīšanu, uzņēmumu ienākuma nodokļa naudas plūsmu uzrādīšanu, ar naudu un tās ekvivalentiem nesaistītiem darījumiem un to uzrādīšanu. Tādējādi, 2. LGS arī turpmāk būs noderīgs kā labākās prakses apraksts. Piemēram, lai pārskatā uzrādītā informācija būtu saprotama, ir svarīgi atklāt informāciju par būtiskiem ar naudu nesaistītiem ieguldīšanas vai finansēšanas darījumiem (tas būtu nepieciešams, lai sniegtu patiesu un skaidru priekšstatu, ko, savukārt, prasa Gada pārskatu likums). Pašu kapitāla izmaiņu pārskats Noteikumi neievieš būtiskas izmaiņas pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturā vai sagatavošanas kārtībā. Saskaņā ar Noteikumiem katram pašu kapitāla postenim un pašu kapitālam kopā ir jāparāda atlikums iepriekšējā gada bilances datumā, atlikuma vērtības labojums, ja tāds veikts saistībā ar grāmatvedības politikas maiņu vai iepriekšējo gadu kļūdu labošanu, izmaiņas pārskata gadā sadalījumā pa attiecīgajiem saimniecisko darījumu veidiem, faktiem vai notikumiem, un atlikums pārskata gada bilancē. Pašu kapitāla izmaiņu pārskatu var sagatavot saskaņā ar Noteikumu 3. pielikumā norādīto shēmu. Šajā shēmā posteņu izkārtojums atbilst tam izkārtojumam, kādu datu ievadei piedāvā elektroniskā deklarēšanas sistēma, pārskatus iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam elektroniski. Tas gan nenozīmē, ka tieši šādā veidā pašu kapitāla izmaiņu pārskats arī būtu turpmāk jānoformē uzņēmuma finanšu pārskata oriģinālā. Ieteicamāka būtu forma, kādā uzņēmumi ir jau pieraduši sagatavot šo pārskatu un kas ir parādīta 1. LGS 3. pielikumā dotajā piemērā (jāatzīmē, ka 1. LGS tika pieņemts 2004. gadā un ilustratīvajā piemērā ir parādītas tādas izmaiņas pašu kapitālā, kas šobrīd vairs nav aktuālas). Svarīgākais būtu nodrošināt pārskata satura atbilstību noteikumu prasībām. Noteikumu 20.3.4. punktā norādīts, ka pašu kapitāla posteņu atlikumu izmaiņas saimniecisko darījumu, faktu vai notikumu ietekmē ietver no iepriekšējo gadu peļņas izveidoto rezervju un cita veida rezervju (ja tādas ir) veidošanu, klasifikācijas maiņu vai likvidāciju, rezervēs ieskaitīto summu atlikuma palielināšanu, samazināšanu vai izlietošanu. Norāde uz cita veida rezervēm, kas, tātad, netiek veidotas no peļņas, Noteikumos nav precizēta ar piemēriem. Šādas rezerves, piemēram, varētu būt pārskatu sastādītajam, kas nav kapitālsabiedrība; iespējams, tās varētu tikt veidotas kādos īpašos gadījumos kapitālsabiedrībās ar valsts kapitālu. Konsolidētajā pašu kapitāla izmaiņu pārskatā var būt rezerves, kas saistītas ar ārvalstī reģistrētu koncerna meitas sabiedrību ārvalsts valūtā sagatavoto finanšu pārskatu pārrēķinu latos. Noteikumos arī iekļauti īpaši noteikumi konsolidētā pašu kapitāla izmaiņu pārskata sagatavošanai (kas nebija iekļauti 1. LGS). Tiek noteikts, ka konsolidēto pašu kapitāla izmaiņa pārskatu sagatavo, pamatojoties uz konsolidētās bilances iedaļas „Pašu kapitāls” posteņos ietvertajām summām un papildus iegūto informāciju par koncerna pašu kapitāla un tā sastāvdaļu izmaiņām pārskata gadā. Tāpat tiek norādīts, ka konsolidētajā pašu kapitāla izmaiņu pārskatā atsevišķi jānorāda bilances iedaļas „Pašu kapitāls” atlikuma vērtības izmaiņas, kas attiecas uz koncerna mātes sabiedrības akcionāriem (dalībniekiem) un uz mazākumakcionāriem (kas ir definēti Konsolidēto gada pārskatu likumā). Jāatzīst, ka noteikumu 31. punkts formulēts neskaidri, lai gan domu principā var saprast. MK noteikumu par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību izstrādes gaitā tika lūgti arī Latvijas zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) komentāri. Daži LZRA ieteikumi nav iekļauti noteikumu galīgajā varinatā, t.sk. piemēram, par dotāciju klasifikāciju naudas plūsmas pārskatā, valūtas kursa svārstību ietekmes formulējumu, pamatdarbības naudas plūsmas definīciju. Jāatzīst, ka komentāru iesniegšana parasti jāveic ļoti saspringtā termiņā, kā rezultātā arī LZRA nav izdevies identificēt atsevišķas neprecizitātes noteikumos, kuras varbūt varēja novērst jau noteikumu izstrādes laikā. Bez tam, LZRA komentēja šos Noteikumus tikai to sagatavošanas sākuma fāzē. Kopumā, šo Noteikumu piemērošanas rezultātā nav prognozējamas būtiskas izmaiņas komercsabiedrību naudas plūsmas pārskatos un pašu kapitāla izmaiņu pārskatos. Ņemot vērā šeit uzskaitītos jautājumus, kā arī, iespējams, vēl citus neskaidrus jautājumus, kurus var identificēt jaunajos Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumos, aktuāls būtu jautājums par šo noteikumu pilnveidošanu jau vistuvākajā laikā. Ņemot vērā šo noteikumu apjomu un saspringtos komentāru iesniegšanas termiņus, LZRA neizdevās pietiekami aktīvi iesaistīties, lai novērstu vairākas būtiskas nepilnības jau noteikumu izstrādes laikā; bez tam LZRA komentēja šos noteikumus tikai to sagatavošanas sākuma posmā. LZRA plāno sniegt Finanšu ministrijai priekšlikumus noteikumus uzlabošanai. Ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas vērtējumu jaunajiem pārskatu sagatavošanas jautājumiem, kā arī ar citiem viedokļiem Jūs varat iepazīties šeit.

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

Vai jaunie noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību ievieš būtiskas izmaiņas grāmatveža ikdienas darbā?

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €