0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.488, tagad bilancē būtu neizmantotā atvaļinājuma summas no "Uzkrātām saistībām" jāpārliek uz "Uzkrājumiem"?

Vai, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.488, tagad bilancē būtu neizmantotā atvaļinājuma summas no “Uzkrātām saistībām” jāpārliek uz “Uzkrājumiem”?

Jautājums: Vai, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.488, tagad bilancē būtu neizmantotā atvaļinājuma summas (summas nevar noteikt ļoti precīzi) no "Uzkrātām saistībām" jāpārliek uz "Uzkrājumiem" (neizmantotais atvaļinājums tomēr ir īstermiņa saistības)? Uz jautājumu atbild Ingrīda Kuplā, ekonomikas zinātņu maģistre, LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, LR Grāmatvežu asociācijas sertificēta grāmatvede. Man, izlasot 488. MK noteikumu 105.punktu un LGS Nr.8 2.pielikumu nerodas priekšstats, ka te būtu kādas pretrunas. Gan MK noteikumi, gan LGS saka ļoti konkrēti: uz „Uzkrājumiem” mēs liekam tikai tās saistības, kas attiecas uz pārskata gadu vai iepriekšējiem gadiem, un gada pārskata sastādīšanas laikā ir paredzamas vai zināmas, un kuru apjoms…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ingrīda KuplāJautājums: Vai, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.488, tagad bilancē būtu neizmantotā atvaļinājuma summas (summas nevar noteikt ļoti precīzi) no "Uzkrātām saistībām" jāpārliek uz "Uzkrājumiem" (neizmantotais atvaļinājums tomēr ir īstermiņa saistības)? Uz jautājumu atbild Ingrīda Kuplā, ekonomikas zinātņu maģistre, LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, LR Grāmatvežu asociācijas sertificēta grāmatvede. Man, izlasot 488. MK noteikumu 105.punktu un LGS Nr.8 2.pielikumu nerodas priekšstats, ka te būtu kādas pretrunas. Gan MK noteikumi, gan LGS saka ļoti konkrēti: uz „Uzkrājumiem” mēs liekam tikai tās saistības, kas attiecas uz pārskata gadu vai iepriekšējiem gadiem, un gada pārskata sastādīšanas laikā ir paredzamas vai zināmas, un kuru apjoms vai saistību rašanās vai segšanas datums nav skaidri zināms. Nav saprotams, kāpēc varētu nebūt zināms atvaļinājumu rašanās laiks, ja pat Darba likums nosaka, ka par katru nostrādāto gadu (mēnesi) darbiniekam pienākas atvaļinājums. Pie tam atvaļinājums pienākas nevis kaut kad nezināmā nākotnē, bet ir attiecināms uz īstermiņa saistībām, jo atvaļinājums jāizmanto katru gadu, un uzkrātās summas izmaksāsim ne vēlāk kā līdz sekojošā gada beigām. Fakts, ka darbinieks varbūt atvaļinājumu neizmantos tuvākos 3-5 gadus (kas nav atbalstāms ne no darba devēja, ne no darba ņēmēja puses), nav pamats uzrādīt atvaļinājumu uzkrājumus kā „Uzkrājumus”, nevis „Saistības”. Un paredzamo atvaļinājuma saistību lielumu mēs arī varam aprēķināt pēc tās pašas formulas, kā rēķina tekošā gada atvaļinājumu. Ne MK notikumi nr. 488, ne LGS Nr.8 nepasaka, ka uzkrājumi pārskata periodā neizmantotajiem atvaļinājumiem būtu jāattiecina uz posteni „Uzkrājumi”, nevis „Uzkrātās saistības”. Varētu mulsināt, kāpēc MK noteikumos vispār tiek runāts par uzkrājumiem atvaļinājumiem kā par „Uzkrājumiem”, nevis saistībām. Te būtu jāņem vērā, ka var būt situācija, kad, piemēram, uzņēmums var noteikt kaut kādus papildus labumus, kuru izpildes gadījumā darbiniekiem var tikt dota iespēja pēc šo nosacījumu izpildes pagarināt atvaļinājuma laiku. Grūti izdomāt kādu piemēru. Varbūt: darbiniekam, kas kompānijā nostrādājis 5 gadus, atvaļinājums ir nevis 4 darba nedēļas, bet piecas. Protams, mums jau jāsāk uzkrāt no pirmā gada šādas saistības, bet mēs tās nevaram precīzi novērtēt, un nezinām, vai darbinieks nostrādās šos mūsu noteiktos piecus gadus, un, sekojoši, nevaram attiecināt uz saistībām. Jo tās var būt, bet var arī nekļūt par mūsu saistībām. Šādas saistības klasificēsim postenī „Uzkrājumi”, nevis „Uzkrātās saistības”. Un, no savas pieredzes gribētu vērst uzmanību, ka, palasot UIeN normas, piemēram, visas tās saistības pret kreditoriem – pakalpojumu sniedzējiem, par kurām saņemts rēķins (ir skaidri zināms maksājuma datums vai šo izmaksu apjoms) līdz Gada pārskata parakstīšanas brīdim, samazina apliekamo ienākumu jau tajā taksācijas gadā, par kuru pakalpojuma rēķins ir izrakstīts. Tomēr uzkrāto atvaļinājumu apjoms no UIeN normām neietilps šajās saistībās, bet būs deklarācijā jāiekļauj kā uzkrājums, kas nesamazina apliekamo ienākumu tanī taksācijas periodā, par kuru šis uzkrājums-saistības ir izveidots. Protams, šis ierobežojums neattiecas uz atvaļinājumu, kas tiek aprēķināts un izmaksāts jau decembrī, bet daļēji bilancē parādīsies saistību postenī, piemēram, atvaļinājumu darbinieks ņem no 20.decembra līdz 10.janvārim. MK noteikumu nr. 488  105. p.: Aplēstās saistību summas pret darbiniekiem par uzkrāto atvaļinājumu apmaksu postenī "Uzkrātās saistības" var iekļaut tikai tad, ja ir skaidri zināms maksājuma datums vai šo izmaksu apjoms, kas būs vienāds ar nākotnē izmaksājamām summām par pārskata gadā uzkrātajām neizmantotā atvaļinājuma dienām. Ja izmaksu apjoms vai maksājuma datums nav skaidri zināms, veidojami attiecīgi uzkrājumi šo noteikumu 6.1.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā. Latvijas grāmatvedības standarts Nr. 8 “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” 2.    Uzkrājumu un citu saistību atšķirības