JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai prokūrists vienlaikus var būt gan grāmatvedis, gan kasieris?

Vai prokūrists vienlaikus var būt gan grāmatvedis, gan kasieris?

27/09/2012

Jautājums. Kādi kritēriji un kurš likums to nosaka, ka prokūrists nevar vienlaicīgi pildīt grāmatveža un kasiera pienākumus? Atbildei sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Komerclikuma 34.panta pirmo daļu prokūra ir komercpilnvara, kas piešķir prokūristam tiesības komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītas tiesiskās darbības, ieskaitot visas procesuālās darbības tiesvedības gaitā (prasības celšana, izlīgums, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana u.tml.). Savukārt saskaņā ar minētā likuma panta trešo daļu kapitālsabiedrības statūtos var noteikt, ka prokūrists pārstāv kapitālsabiedrību kopā ar vienu vai vairākiem valdes locekļiem. Personālsabiedrības līgumā var noteikt, ka prokūrists pārstāv personālsabiedrību kopā ar vienu vai vairākiem personālsabiedrības biedriem. Atbilstoši…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Jautājums. Kādi kritēriji un kurš likums to nosaka, ka prokūrists nevar vienlaicīgi pildīt grāmatveža un kasiera pienākumus? Atbildei sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Komerclikuma 34.panta pirmo daļu prokūra ir komercpilnvara, kas piešķir prokūristam tiesības komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītas tiesiskās darbības, ieskaitot visas procesuālās darbības tiesvedības gaitā (prasības celšana, izlīgums, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana u.tml.). Savukārt saskaņā ar minētā likuma panta trešo daļu kapitālsabiedrības statūtos var noteikt, ka prokūrists pārstāv kapitālsabiedrību kopā ar vienu vai vairākiem valdes locekļiem. Personālsabiedrības līgumā var noteikt, ka prokūrists pārstāv personālsabiedrību kopā ar vienu vai vairākiem personālsabiedrības biedriem. Atbilstoši Komerclikuma 35.panta pirmajai daļai prokūru var izdot tikai komersants vai tā likumiskais pārstāvis, turklāt ar noteiktu gribas izteikumu. Komerclikuma 38.panta pirmajā daļā noteikts, ka prokūras izdošanu komersants piesaka ierakstīšanai komercreģistrā, norādot prokūrista vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja personai nav personas koda — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi). Tādējādi prokūrists ir komersanta īpaši pilnvarota persona. Likuma „Par grāmatvedību” 2.pantā noteikts, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (turpmāk - Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.585) 67.¹punktam uzņēmuma vadītājs grāmatvedības darbu var organizēt:

uzdodot veikt grāmatvedības kārtošanu vienam vai vairākiem uzņēmuma darbiniekiem (turpmāk – grāmatvedis);
izmantojot grāmatvedības kārtošanā cita uzņēmuma pakalpojumus (turpmāk – grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs);
uzņemoties pašam grāmatvedības kārtošanu, ja uzņēmuma vadītājs ir kapitālsabiedrības vienīgais īpašnieks – vienīgais valdes loceklis – vai fiziska persona (arī individuālā uzņēmuma vai zemnieka saimniecības īpašnieks), kura par savām saistībām, kas radušās no saimnieciskās darbības (komercdarbības), atbild ar visu savu mantu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 67.²punktam uzņēmuma vadītājs, kas pats grāmatvedību nekārto, bet uzdod to veikt grāmatvedim vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzējam, noslēdz ar šo personu attiecīgi darba līgumu par grāmatvedības kārtošanu vai uzņēmuma līgumu par grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Minētajā līgumā nosaka abu pušu pienākumus, tiesības un atbildību grāmatvedības kārtošanas jautājumos. Savukārt Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra Nr.584 „Kases operāciju uzskaites noteikumi” (turpmāk - Ministru kabineta 2003.gada 21.marta noteikumi Nr.584) 27. un 28. punktā noteikts:

kases operācijas veic tā persona, kura saskaņā ar līgumu, uzņēmuma vadītāja rakstisku rīkojumu vai izdotu pilnvaru pilda kasiera pienākumus (turpmāk – kasieris);
atbildīgā grāmatveža pienākumus veic tā persona, kura saskaņā ar līgumu, uzņēmuma vadītāja rakstisku rīkojumu vai izdotu pilnvaru paraksta kases ieņēmumu un/vai izdevumu orderus un izmaksu sarakstus (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā – kases iemaksu un/vai izmaksu attaisnojuma dokumentus), kā arī veic citus šajos noteikumos paredzētus uzdevumus (turpmāk – atbildīgais grāmatvedis).

Ministru kabineta 2003.gada 21.marta noteikumu Nr.584 29.punktā noteikts, lai nodrošinātu kases operāciju pilnīgu uzskati (reģistrāciju un iekšējo kontroli), uzņēmuma vadītājs nedrīkst uzdot kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus pildīt vienai un tai pašai personai, izņemot šo noteikumu 30.punktā minētos gadījumus. Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 21.marta noteikumu Nr.584 30.punktā noteiktajam uzņēmuma vadītājs, kas grāmatvedību kārto pats (individuālais komersants, cita fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, individuālā uzņēmuma īpašnieks, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, kapitālsabiedrības vienīgais īpašnieks – vienīgais valdes loceklis), kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus drīkst veikt pats. Kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības un Latvijas Banka drīkst apvienot kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus, ja tiek nodrošinātas atbilstošas iekšējās kontroles procedūras pilnīgai un pareizai saimniecisko darījumu iegrāmatošanai. Tādējādi prokūrists, kuram piešķirtas tiesības komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītās tiesiskās darbības, vienlaikus var būt arī grāmatvedis, kurš kārto uzņēmuma grāmatvedības uzskaiti, ja atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 67.²punktam ar viņu noslēgts darba līgums, savukārt Ministru kabineta 2003.gada 21.marta noteikumu Nr.584 29.punkts, izņemot šo noteikumu 30.punktā minētajos gadījumos, nepieļauj vienlaikus vienai un tai pašai personai, t.sk. arī prokūristam, pildīt kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus.

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

Vai prokūrists vienlaikus var būt gan grāmatvedis, gan kasieris?

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €