0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai var nodokļu rēķinā darījumu summu un aprēķināto nodokli atspoguļot ārvalstu valūtā?

Vai var nodokļu rēķinā darījumu summu un aprēķināto nodokli atspoguļot ārvalstu valūtā?

Jautājums: Vai ir izpildīti likuma „Par grāmatvedību” 2., 5. un 7.panta un Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 9.punkts un likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.pants, ja izrakstot nodokļa rēķinu klientam par pakalpojumiem, tajā norādītā darījumu summa un aprēķinātais nodoklis tiek atspoguļoti ārvalstu valūtā un papildus uz rēķina tiek norādīta informācija par valūtas pārrēķina dienu, kura tiek izmantota, lai veiktu izrakstītā rēķina ierakstu (iegrāmatojumu) grāmatvdības reģistros LVL. Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 6.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka nodokļi un nodevas aprēķināmi un maksājami latos un santīmos. Ārvalstīs esošajās…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

1 komentārs

Pierakstīties
Paziņot par
1 Komentārs
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
***
***
11 gadi atpakaļ

Atkal VID “skalda matus” tāpat kā par čekiem.
Būtu mazāk likumu, tad arī nebūtu problēmu. Tagad ir absurds: darījums ar ārzemju partneriem jāgrāmato latos, ja rēķinu izraksta valūtā (ir arī klāt ieraksts par latiem) un maksājumu saņem valūtā. Jebkurai atskaitei programma pati datus pārrēķina latos.Tad kāpēc grāmatojumu nedrīkstu veikt valūtā? Vai tikai tāpēc, ka kāds no likumiem to saka, vai tomēr jāvadās pēc darījuma būtības?

Jautājums: Vai ir izpildīti likuma „Par grāmatvedību” 2., 5. un 7.panta un Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 9.punkts un likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.pants, ja izrakstot nodokļa rēķinu klientam par pakalpojumiem, tajā norādītā darījumu summa un aprēķinātais nodoklis tiek atspoguļoti ārvalstu valūtā un papildus uz rēķina tiek norādīta informācija par valūtas pārrēķina dienu, kura tiek izmantota, lai veiktu izrakstītā rēķina ierakstu (iegrāmatojumu) grāmatvdības reģistros LVL. Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 6.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka nodokļi un nodevas aprēķināmi un maksājami latos un santīmos. Ārvalstīs esošajās Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās iestādēs valsts nodevas var maksāt konvertējamā valūtā vai attiecīgās ārvalsts valūtā. Atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 5.pantā noteiktajam grāmatvedībā par vērtības mēru jālieto Latvijas Republikas naudas vienība. Likuma „Par grāmatvedību” 6.pantā ir noteikts, ka grāmatvedības reģistri ir jākārto latviešu valodā un kopā ar attaisnojuma dokumentiem jāglabā Latvijas teritorijā. Ja saimnieciskajos darījumos piedalās ārvalstu juridiskā vai fiziskā persona, tad, pusēm vienojoties, var lietot arī otru, šai personai un revidentiem pieņemamu valodu. Ja ierakstos lietoti kodi, saīsinājumi, atsevišķi burti vai simboli, tiem ir jādod skaidrojums. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 9.punktā noteikto kārtojot grāmatvedības reģistrus, ierakstos par vērtības mēru lieto Latvijas Republikas naudas vienību — latu. Ja attaisnojuma dokumentā vērtības mērs ir ārvalsts valūta, tajā norādītās summas iegrāmatošanai pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās ārvalsts valūtas kursa, kas ir spēkā saimnieciskā darījuma dienā (attiecīgi naudas saņemšanas vai maksāšanas dienā, preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pārdošanas dienā, kā arī jebkurā citā dienā, kurā faktiski notikušas pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī). Kredītiestāde un krājaizdevu sabiedrība attaisnojuma dokumentā par klientam sniegtu finanšu pakalpojumu norādītās summas ārvalsts valūtā var iegrāmatot grāmatvedības reģistrā attiecīgajā valūtā, ja šo reģistru kārto elektroniski, izmantojot datorprogrammu, un atsevišķi uzskaita saimnieciskos darījumus latos un ārvalstu valūtās (pa to veidiem), kā arī nodrošina ārvalstu valūtās iegrāmatoto summu (kopsummu) pārrēķināšanu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās ārvalsts valūtas kursa vismaz reizi darbdienā. Tā kā grāmatvedības reģistros par vērtības mēru jālieto Latvijas Republikas naudas vienība – lats, tad arī noformētajā attaisnojuma dokumentā par sniegtajiem pakalpojumiem, darījuma summas ir jānorāda latos, ievērojot likuma „Par grāmatvedību” prasības par to, ka attaisnojuma dokumentos un grāmatvedības reģistros uzrādīto mērījumu atšķirības nav pieļaujamas. Ja darījuma partneri ir vienojušies norēķinus par darījumiem veikt ārvalsts valūtā, tad attaisnojuma dokumentos papildus uzrādītajām summām latos pieļaujams uzrādīt norēķinu summas arī ārvalstu valūtā. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta ceturtajā daļā noteikts, ka apliekamā persona nodokļa rēķinu saskaņā ar šo pantu izraksta par jebkuru ar nodokli apliekamu preču piegādi vai pakalpojumu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no darījuma dienas, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Par pievienotās vērtības nodokļa rēķinu uzskata dokumentu, kurā ietverta likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta 5.1daļā norādītā informācija. Turklāt darījumos iekšzemē, kuru vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa ir mazāka par 100 latiem, par nodokļa rēķinu var izmantot dokumentu, kurā ir ietverta likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta sestajā daļā norādītā informācija. Tādējādi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” nav noteikts ierobežojums apliekamai personai darījuma vērtību un nodokļa summu uzrādīt nodokļa rēķinā ārvalstu valūtā, bet, ievērojot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 6.panta pirmajā daļā noteiktās prasības, minētās summas ir uzrādāmas arī latos. Ņemot vērā minēto, izrakstot nodokļa rēķinu par pakalpojumiem Latvijas klientiem, nodokļa rēķinā norādītā darījuma summa un aprēķinātais pievienotās vērtības nodoklis ir uzrādāms arī latos un santīmos. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka preču piegāde ir notikusi, ja preces nosūtītas vai atlīdzība par preču piegādi saņemta pirms preču nosūtīšanas. Atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta otrajai daļai pakalpojuma sniegšana ir notikusi, ja pakalpojums sniegts pasūtītājam vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas. Tādējādi apliekamo darījumu vērtība jāpārrēķina latos un santīmos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam kursam darījuma veikšanas dienā. Pēc apliekamo darījumu vērtības noteikšanas latos un santīmos jāaprēķina budžetā maksājamā pievienotās vērtības nodokļa summa