0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIValdība atbalsta darbaspēka nodokļu mazināšanu, dažus citus nodokļus paaugstinās

Valdība atbalsta darbaspēka nodokļu mazināšanu, dažus citus nodokļus paaugstinās

Otrdien, 20. augustā, valdība apstiprināja darbaspēka nodokļu mazināšanas modeli, kas ir izstrādāts, ņemot vērā sociālo un sadarbības partneru izteiktos viedokļus un priekšlikumus attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumiem. Priekšlikums paredz saglabāt IIN likmi 24% apmērā 2014. gadā un samazināt to līdz 22% 2016. gadā, samazināt VSAOI likmi darba ņēmēju pusē no 11% uz 10,5% un samazināt VSAOI likmi darba devēju pusē no 24,09% uz 23,59%. Papildus plānots būtiski paaugstināt IIN atvieglojumu par apgādājamajām personām no 80 uz 116 latiem (165 eiro), tādējādi veicinot demogrāfiju, un paaugstināt neapliekamo minimumu no 45 līdz 53…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Otrdien, 20. augustā, valdība apstiprināja darbaspēka nodokļu mazināšanas modeli, kas ir izstrādāts, ņemot vērā sociālo un sadarbības partneru izteiktos viedokļus un priekšlikumus attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumiem.

Priekšlikums paredz saglabāt IIN likmi 24% apmērā 2014. gadā un samazināt to līdz 22% 2016. gadā, samazināt VSAOI likmi darba ņēmēju pusē no 11% uz 10,5% un samazināt VSAOI likmi darba devēju pusē no 24,09% uz 23,59%. Papildus plānots būtiski paaugstināt IIN atvieglojumu par apgādājamajām personām no 80 uz 116 latiem (165 eiro), tādējādi veicinot demogrāfiju, un paaugstināt neapliekamo minimumu no 45 līdz 53 latiem (75 eiro). Tāpat pēc 2014. gada ir paredzēts izstrādāt priekšlikumu par diferencēto neapliekamo minimumu, atsakoties no neapliekamā minimuma piemērošanas augstām algām, ar piemērošanu mēnešu griezumā.

Ja tiktu īstenots likumā noteiktais un IIN likme tiek samazināta līdz 22%, fiskālā ietekme būtu -74 miljoni latu. Savukārt alternatīvajā priekšlikumā paredzētās VSAOI likmes mazināšana darba ņēmēju pusē fiskālā ietekme ir -22,6 miljoni latu un darba devēju pusē arī -22,6 miljoni latu. Neapliekamā minimuma palielināšana rada -14,9 miljonu latu ietekmi, bet atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināšana -27 miljonu latu ietekmi. Alternatīvā priekšlikuma fiskālā ietekme kopā veido 87,1 miljonu latu, kas pārsniedz iepriekš plānoto fiskālās ietekmes apmēru.

Valdība atbalstīja arī Satiksmes ministrijas priekšlikumu autoceļu lietošanas nodevas ieviešanai ar 2014. gada 1. jūliju, no kuras 2014. gadā (no 1. jūlija) ieņēmumos iekasētu 3 miljonus latu, 2015. gadā – 8 miljonus latu, savukārt 2016. gadā tie būtu jau 11 miljoni latu. Pamatojoties uz aktualizēto informāciju par ministrijas pārraudzībā esošo kapitālsabiedrību peļņu par 2013. gadu, Satiksmes ministrija ierosina attiecīgi palielināt valsts budžeta ieņēmumus. No „Latvijas dzelzceļa”, „Latvijas autoceļu uzturētāja” un „Autotransporta direkcijas” ministrija prognozē papildu ieņēmumus valsts budžetā, kas kopā veido 3 172 512 latus.

Tāpat tika atbalstīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums ieviest jaunus dabas resursu nodokļa objektus (ūdens izmantošana mazajās HES, reklāmas izdevumi, 2. un 3. klases uguņošanas ierīces), kā arī palielināt dabas resursu nodokļa likmes (dabas resursu ieguvei, gaisa un ūdens piesārņošanai, par videi kaitīgajām precēm, preču iepakojumiem un vienreiz lietojamiem galda piederumiem, nolietotiem transportlīdzekļiem, atkritumu apglabāšanai). Īstenojot abus ministrijas priekšlikumus, fiskālā ietekme 2014. gadā veidotos 4,9 miljonu latu un 2015. – 4,7 miljonu latu, bet 2016. gadā – 4,5 miljonu latu apmērā.

Valdība atbalstīja arī Iekšlietu ministrijas priekšlikumu paaugstināt valsts nodevu par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu. Nodevas par vīzas vai uzturēšanās atļaujas, vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem paaugstināšana katru gadu veido 764 000 latu.

Ar valsts budžeta sagatavošanu saistīti jautājumi tiks izskatīti arī turpmākajās Ministru kabineta sēdēs. Finanšu ministrija atgādina, ka atbilstoši likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam, kā arī likumprojekta par valsts budžetu 2014. gadam sagatavošanas grafikam valsts budžeta likumprojektu ir paredzēts iesniegt Saeimā šā gada 27. septembrī.