Ministru kabinets 18. jūlija sēdē izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto  likumprojektu "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā". Likumprojekts izstrādāts, lai precizētu:

• termiņu, kādā noguldītājs zaudē savas prasījuma tiesības pret noguldījumu garantiju fondu;
• iemaksu noguldījumu garantijas fondā aprēķina kārtību, u.tml.;
• termiņu, kādā zvērinātiem tiesu izpildītājiem un nodokļu (nodevu) administrācijai ir tiesības vērst piedziņu pret noguldītāja naudas līdzekļiem kredītiestādes un/vai krājaizdevu sabiedrības noguldījumu nepieejamības gadījumā;
• noguldījumus, par kuriem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība;
• daļējas garantētās atlīdzības izmaksas kārtību.

Kā norādīts tiesību akta anotācijā, grozījumi paredz, ka noguldītājs zaudē prasījuma tiesības pret noguldījumu garantiju fondu par garantētās atlīdzības izmaksu dienā, kad pagājuši pieci gadi, kopš konstatēta noguldījumu nepieejamība vai izbeigušies apstākļi, kas ir pamats garantētās atlīdzības izmaksas atteikumam.

Veicot garantēto atlīdzību izmaksas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) ir saskārusies ar gadījumiem, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir bloķējis noguldītāja kontu noguldījumu piesaistītājā, tomēr pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanās kredītiestādē, piecu gadu laikā nav veiktas darbības, lai minēto kontu atbloķētu. Lai samērīgi ierobežotu garantēto atlīdzību izmaksu termiņu, likumprojekts (5. pants) paredz, ka, ja piecu gadu laikā no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas zvērināts tiesu izpildītājs vai nodokļu (nodevu) administrācija nav vērsusi piedziņu pret noguldītāja naudas līdzekļiem, izbeidzas attiecīgie ierobežojumi garantētās atlīdzības izmaksai.

Noguldījumu garantiju likumā noteikts, ka Komisija nosaka konkrēta noguldījumu piesaistītāja maksājumam piemērojamo korekcijas koeficientu. Likumprojekts paredz, ka atbilstoši Komisijas noteiktajai kārtībai (algoritmam) korekcijas koeficientu turpmāk aprēķinās noguldījumu piesaistītājs.

Noguldījumu garantiju likumā noteikts, ka garantētā atlīdzība netiek izmaksāta par privāto pensiju fondu noguldījumiem. Ar likumprojekta 6. pantu tiek redakcionāli precizēts, ka garantētā atlīdzība netiek izmaksāta par pensiju fondu noguldījumiem.

Komisijai veicot kredītiestāžu uzraudzību nākas saskarties ar dažādu traktējumu par naudas līdzekļu iekļaušanu garantētās atlīdzības sarakstā, kas tiek sagatavots atbilstoši Noguldījumu garantiju likuma 17. panta prasībām. Komisija uzskata, ka jēdziens "kredītiestādes turējumā esošā trešajām personām piederošā manta" ir traktējams šauri un konkrētā norma neparedz iekļaut minētajā mantā naudas līdzekļus, kas atrodas kredītiestādes valdījumā, nevis turējumā, un tiek atspoguļoti kredītiestādes bilancē, proti, kredītiestāde ir tiesīga tos izmantot. Par kredītiestādes turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu tiek uzskatīti līdzekļi, kurus, saskaņā ar noslēgto vienošanos (līgumu) kredītiestāde tur šķirti no pārējas kredītiestādes mantas.

Direktīva paredz, ka gadījumos, ja noguldījumu garantiju fonds septiņu darbdienu laikā neuzsākt garantētās atlīdzības izmaksu, tas nodrošina, ka noguldītājiem piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma ir piekļuve pienācīgai summai no viņu segtajiem noguldījumiem, lai segtu dzīvošanas izmaksas. Noguldījumu garantiju likumā noteikts, ka pirms tiek pieņemts lēmums par garantētās atlīdzības izmaksu pilnā apmērā, Komisija ir tiesīga lemt par daļēju garantētās atlīdzības izmaksu vienam noguldītājam ne mazāk kā 100 euro apmērā. Projektā paredzēts noteikt, ka, ja Komisija nenodrošina, ka garantētā atlīdzība ir pieejama šā likuma noteiktajā termiņā, Komisija lemj par daļēju garantētās atlīdzības izmaksu vienam noguldītājam ne mazāk kā 100 euro apmērā.