0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAValsts kontrole saskata nepilnības Finanšu ministrijas veidotajā nodokļu politikā
GRĀMATVEDĪBANODOKĻI

Valsts kontrole saskata nepilnības Finanšu ministrijas veidotajā nodokļu politikā

Valsts kontrole veikusi revīziju par Latvijas Republikas 2013.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem valsts budžeta ieņēmumu daļu. Revīzijas ziņojumā cita starpā tika vērtētas arī Finanšu ministrijas veiktās darbības, veidojot nodokļu politiku, nodrošinot nodokļu politikas mērķu izstrādi vidējā termiņā. Revīzijas ietvaros pārbaudes veiktas arī  VID struktūrvienībās – Nodokļu pārvaldē un tās pakļautībā esošajos Klientu apkalpošanas centros, Nodokļu kontroles pārvaldē, Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē, Akcīzes pārvaldē, Muitas pārvaldē u.c. Valsts kontrole atzinusi, ka Finanšu ministrijas veidotā nodokļu politika nav pamatota ar skaidru un visaptverošu redzējumu par tās stratēģiskajiem mērķiem un attīstības tendencēm, tā tiek veidota konkrētam budžeta gadam,…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valsts kontrole veikusi revīziju par Latvijas Republikas 2013.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem valsts budžeta ieņēmumu daļu. Revīzijas ziņojumā cita starpā tika vērtētas arī Finanšu ministrijas veiktās darbības, veidojot nodokļu politiku, nodrošinot nodokļu politikas mērķu izstrādi vidējā termiņā. Revīzijas ietvaros pārbaudes veiktas arī  VID struktūrvienībās – Nodokļu pārvaldē un tās pakļautībā esošajos Klientu apkalpošanas centros, Nodokļu kontroles pārvaldē, Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē, Akcīzes pārvaldē, Muitas pārvaldē u.c. Valsts kontrole atzinusi, ka Finanšu ministrijas veidotā nodokļu politika nav pamatota ar skaidru un visaptverošu redzējumu par tās stratēģiskajiem mērķiem un attīstības tendencēm, tā tiek veidota konkrētam budžeta gadam, nodokļu politikas atsevišķi pasākumi ir noteikti vairākos valsts politikas plānošanas dokumentos, nav savstarpēji sasaistīti, normatīvo aktu grozījumu izstrādes process ir nepilnīgs, sasteigts, ar īsu pārejas periodu un ne vienmēr tiek saskaņots ar nodokļu administrāciju. Šādi tiek veidota nestabila un ilgtermiņā neprognozējama vide, kas rosina neuzticību valsts īstenotajai nodokļu politikai un apdraud virzību uz nodokļu politikas mērķu sasniegšanu – ekonomiskās izaugsmes stimulēšanu, augstu finanšu rezultātu sasniegšanu, ievērojot gan valsts, gan nodokļu maksātāju intereses un tiesības, tā rezultātā: - nodokļu politika, kas noteikta valdības deklarācijā, trīs augsta līmeņa politikas plānošanas dokumentos un vairākos zemāka līmeņa politikas plānošanas dokumentos ir sadrumstalota, uz atsevišķu nozaru aktuālo, īstermiņa vajadzību apmierināšanu orientēta, jo dažādas ministrijas savas kompetences ietvaros nekoordinēti risina atsevišķus nodokļu politikas jautājumus; - nodokļu vide ir grūti prognozējama un strauji mainīga, nav orientēta uz ilgtermiņa stratēģisko lēmumu plānošanu un pieņemšanu, tajā skaitā par ieguldījumu veikšanu, ilgtermiņa attīstību utt. Nodokļu maksātājiem nepārtraukti īsā laika periodā jāspēj pielāgoties nodokļu likumdošanas izmaiņām, jo gadu no gada tiek radīts papildu administratīvais slogs – 2012.gada beigās un 2013.gadā nodokļu likumdošanā vairākkārtīgi (21 grozījums nodokļus reglamentējošajos likumos, kas stājušies spēkā 2013.gadā, un viens likums aizstāts pilnībā) veicot izmaiņas, tajā skaitā vieni un tie paši normatīvie akti tika grozīti vairākkārt (līdz piecām reizēm); - nosakot jaunas prasības nodokļu maksātājiem, to izpildes uzraudzībai ir jāveido atbilstoša infrastruktūra nodokļu administrācijā, kam nepieciešami papildu resursi, taču netiek novērtēta nepieciešamo budžeta resursu un sagaidāmo ieguvumu samērojamība, kā arī netiek objektīvi novērtēts sagaidāmais ieņēmumu efekts. Turklāt nodokļus noteicošo normatīvo aktu anotācijās sniegtā informācija ir nepilnīga vai pretrunīga, piemēram, normatīvā akta anotācijā ir norādīts, ka valsts budžets ik gadu iegūs papildus 2 milj. latu, kā arī normatīvais akts paredz VID informācijas sistēmu pilnveidošanu, jo tiek mainīta VID iesniedzamā ziņojuma forma, tomēr anotācijas sadaļā, kur jāuzrāda informācija par normatīvā akta ietekmi uz valsts budžetu, ir norādīts, ka normatīvais akts uz šo sadaļu neattiecas; -  veicot izmaiņas nodokļus reglamentējošos normatīvajos aktos, netiek paredzēts pietiekams pārejas periods, kurā nodokļu administrēšanā iesaistītās iestādes un nodokļu maksātāji spētu kvalitatīvi sagatavoties un īstenot jaunās prasības, tajā skaitā veicot nepieciešamo informācijas sistēmu pielāgošanu, piemēram, 2012.gada 29.novembrī tika pieņemts Pievienotās vērtības nodokļa likums, kurš stājās spēkā 2013.gada 1.janvārī. Valsts kontroles ieteikumi Lai nodokļu politika nodrošinātu augstu finanšu rezultātu sasniegšanu un stimulētu ekonomikas izaugsmi, Finanšu ministrijai izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politiku, kas būtu saistīta ar vidēja termiņa Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam noteikto, nodrošinātu nodokļu politikas kvalitatīvu un pilnīgu realizāciju un paredzētu nodokļu politikas instrumentiem sasniedzamos mērķus un rezultatīvos rādītājus.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058