Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi janvārī-maijā veidoja 3 452,8 miljonus eiro, par 291,2 miljoniem eiro jeb 9,2% pārsniedzot 2017. gada attiecīgā perioda nodokļu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija. Sasniegtais nodokļu ieņēmumu pieaugums vērtējams kā ļoti augsts, pārsniedzot ekonomikas izaugsmes tempu.

Līdzīgi novērotajam spēcīgajam nodokļu ieņēmumu kāpumam ievērojami palielinājušies arī nenodokļu ieņēmumi. Pārskata periodā nenodokļu ieņēmumi palielinājās par 94,8 miljoniem eiro jeb 35,4% un veidoja 362,3 miljonus eiro. Būtisko palielinājumu galvenokārt veidoja AS Latvenergo virspeļņas dividenžu iemaksa pamatbudžetā.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu (valsts speciālajā un pamatbudžetā) un akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājās  attiecīgi par 126,6 miljoni eiro jeb 14,4% un 39,8 miljoni eiro jeb 11,5%, ko galvenokārt ietekmēja attiecīgo nodokļu likmju palielināšana šogad.

Akcīzes nodokļa ieņēmumu palielinājumu sekmēja arī patēriņam nodoto alkoholisko dzērienu, alus un degvielas apjoma kāpums.

Labvēlīgā situācija ekonomikā (pirmajā ceturksnī 4,2% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni) sekmēja atalgojuma līmeņa celšanos, tirdzniecības apjomu palielinājumu, kā arī privātā patēriņa kāpumu, nodrošinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu palielinājumu par 74,6 miljoniem eiro jeb 8,9%, salīdzinot ar 2017. gada pirmo piecu mēnešu periodu. PVN ieņēmumu pieauguma temps ir augstākais pēdējo sešu gadu laikā.

Savukārt taksācijas gada peļņas apmēra pieaugums pirms nodokļa aprēķināšanas, kas atspoguļojās iesniegtajās uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijās, jūtami sekmēja UIN ieņēmumu apjoma kāpumu. UIN ieņēmumi šā gada piecos mēnešos palielinājušies par 44,2 miljoniem eiro jeb 24,1%, salīdzinot ar 2017. gada janvāri-maiju.

Neskatoties uz augošo darba samaksas līmeni valstī (pirmajā ceturksnī 8,6% pieaugums salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni), diferencētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes piemērošana, kā arī neapliekamā minimuma un atvieglojumu palielināšana ievērojami ietekmēja IIN ieņēmumus, tiem šā gada piecos mēnešos samazinoties par 3,6 miljoniem eiro jeb 0,6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns piecos mēnešos tika izpildīts par 99,4%. Ieņēmumu apjoms par 19,9 miljoniem eiro atpalika no budžetā plānotā apmēra. Galvenokārt jāizceļ PVN plāna neizpilde par 31,7 miljoniem eiro jeb 3,4%, ko ietekmēja augstais PVN atmaksu apmērs gada sākumā, kā arī lielāks faktiskais efekts no PVN likmes samazināšanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. Tāpat mazāki nekā plānots bijuši IIN ieņēmumi, plāna neizpildei esot 27,1 miljonam eiro jeb 4,1%.

IIN plāna neizpilde gada pirmajos mēnešos saistīta ar tobrīd mazākiem IIN ieņēmumiem par izmaksātajām dividendēm no uzņēmumu iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas nekā iepriekš tika plānots (uzņēmumi ietur nogaidošu pozīciju attiecībā uz lēmumiem par iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas sadali, kamēr nav apkopoti rezultāti par UIN maksājumiem saistībā ar UIN režīma maiņu).

Vienlaikus darba ņēmēju skaita pieaugums par 0,7%, kā arī iepriekšminētais darba samaksas kāpums un darbinieku skaita, kas saņem algu līdz 430 eiro, kritums par 24,7%, (salīdzinot šā gada aprīli ar pērnā gada attiecīgo mēnesi), liecina par pozitīvu atdevi no tādiem nodokļu reformas pasākumiem kā ēnu ekonomikas mazināšana un nodokļu administrēšanas uzlabošana.

Attiecīgi pieaudzis arī to darbinieku skaits, kas saņem lielāku darba samaksu par minimālo algu.

UIN ieņēmumi plānu pārsniedza par 40,2 miljoniem eiro jeb 21,4%. Labie UIN ieņēmumi skaidrojami ar jau iepriekš pieminētajiem UIN deklarāciju datiem par uzņēmumu 2017. gada peļņas rādītājiem. Rezultātā uzņēmumi veic papildu iemaksas valsts budžetā. Jāatzīmē, ka citiem lielākajiem nodokļu veidiem, tai skaitā sociālās apdrošināšanas iemaksām, būtiskas novirzes no plāna pārskata periodā nav konstatētas.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi janvārī-maijā bija 4 011,4 miljoni eiro, par 298,1 miljonu eiro jeb 8,0% vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā.