Valsts prezidents Egils Levits 18. februārī parakstīja paziņojumu par likuma “Grozījumi Likumā par ostām” publicēšanas apturēšanu uz diviem mēnešiem.
Valsts prezidenta paziņojums publicēts 19. februāra ārkārtas “Latvijas Vēstneša” laidienā Nr. 35B, un uz tā pamata Centrālā vēlēšanu komisija sāks ne mazāk kā vienas desmitās daļas pilsoņu parakstu vākšanu atbilstoši Satversmes 72. panta prasībām.
E. Levita pilnvaru termiņā šī ir trešā reize, kad ne mazāk kā trešdaļa Saeimas deputātu prasa likuma publicēšanas apturēšanu. Iepriekš pēc Saeimas mazākuma prasības Valsts prezidentam bija pienākums apturēt divu likumu grozījumus, kas pilnveidoja pašvaldības domes atlaišanas regulējumu (2019. gada 23. decembrī).
Arī šis likuma grozījums tiek apturēts pēc ne mazāk kā trešdaļas Saeimas deputātu (36 deputātu) prasības, un līdz ar to Satversme uzliek Valsts prezidentam pienākumu apturēt likuma publicēšanu. Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai – tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72. pants.
Likums paredz mainīt ostu pārvaldības modeli Latvijas lielajās ostās. Jaunie pārvaldības principi paredz, ka lielo ostu pārvaldīšanas funkcijas veic kapitālsabiedrības. Likumprojekta izstrādātāji Satiksmes ministrijā norādījuši, ka pārvaldības modeļa maiņa nodrošinās politisko neatkarību ostu darbībā, valsts interešu ievērošanu, kā arī profesionālu un caurskatāmu ostu darba vadību. Ilgtermiņā ostu pārvaldības modeļa maiņa veicinās ostu kā Latvijas valsts stratēģiskā aktīva attīstību un konkurētspēju.
Grozījumi Likumā par ostām paredz, ka, veidojot kapitālsabiedrības, valsts to pamatkapitālā ieguldīs līdzšinējo ostu pārvalžu mantu un aktīvus. Kapitālsabiedrību izveidē ir iespēja piedalīties arī pašvaldībām, ieguldot ostu pamatkapitālā pašvaldību īpašumus un aktīvus ostas teritorijā. Tādējādi tiek radīti priekšnoteikumi valsts un pašvaldību interešu sabalansēšanai un efektīvai sadarbībai, un pašvaldības arī turpmāk saglabās aktīvu līdzdalību ostā, kontrolēs to īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.
Noteikts, ka kapitālsabiedrības kapitāla daļas (akcijas) nav atsavināmas vai ieķīlājamas.
Likumprojekts paredz arī virkni citu būtisku uzlabojumu. Katrai ostai tiks veidota ostas sadarbības padome, kurā ostā strādājošiem uzņēmējiem, ostu darbinieku arodbiedrībām un pašvaldībām būs plašākas iespējas iesaistīties ar ostas attīstību saistītu jautājumu risināšanā. Ostu maksas noteikšana būs atklātāka, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam izdot kārtību kanāla maksas un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņu noteikšanai. Savukārt sūdzību izskatīšana par Eiropas Savienības Ostu regulas normu pārkāpumiem par ostu pakalpojumiem deleģēta Satiksmes ministrijai un Konkurences padomei. Grozījumi paredz atvieglot ostas zemju izmantošanu atsevišķu kontroles dienestu vajadzībām, precizē ostas kapteiņa tiesību un pienākumu regulējumu un sniedz skaidrāku regulējumu, kā un kādus pakalpojumus var sniegt ostu pārvaldes un kā tās var sekmēt ostas un ostā strādājošo uzņēmumu konkurētspēju.
Likumprojektā paredzēts, ka pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās deviņu mēnešu laikā valsts un pašvaldība vienosies par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību AS “Ventas osta” Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai.
Likuma pārejas noteikumi paredz, ka Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldības modeļa maiņa un grozījumi “Likumā par Liepājas SEZ” tiek atlikti, nosakot, ka vispirms, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. martam nepieciešams izvērtēt ostu pārvaldības modeļa maiņas rezultātus Rīgas un Ventspils ostās, kā arī Liepājas SEZ pārvaldes finanšu un nefinanšu mērķu izpildi. Pēc tam tiks pieņemts lēmums par kapitālsabiedrības dibināšanu Liepājas SEZ pārvaldībai.
Likumprojekta izstrādes gaitā notikušas arī konsultācijas ar Eiropas Komisiju un saņemts apstiprinājums, ka grozījumi “Likumā par ostām” un Latvijas ostu pārvaldības modeļa pārveide par kapitālsabiedrībām nerada bažas no valsts atbalsta viedokļa. Grozījumu projektu atbalstīja arī Ostu, tranzīta un loģistikas padome.
