Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka nepiedzenamos nodokļu parādus privātpersonām un komersantiem VID dzēš tikai pēc tam, kad administratīvā procesa ceļā ir veiktas visas likumā paredzētās piedziņas darbības, lai tomēr panāktu nodokļu parādu ieskaitīšanu valsts budžetā. Taču jāņem vērā, ka pat nodokļu parādu dzēšana neatbrīvo personu vai komersantu no atbildības, kas var iestāties, ja pret nodokļu parādnieku ir uzsākts kriminālprocess par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Pirms uzsākt nodokļu parādu piedziņu, VID aicina nodokļu parādniekus savlaicīgi risināt šo problēmu, izmantojot dažādās likumos noteiktās iespējas veikt labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Taču, ja nodokļu parādnieks nav ieinteresēts situācijas likumīgā atrisināšanā, tad VID veic bezstrīdus piedziņas darbības, vēršot piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem norēķinu kontos, kustamu un nekustamu īpašumu, ja tāds ir. Ja arī bezstrīdus piedziņas ceļā parāds nav atgūstam, tad VID piemēro kādu no pārkāpumu ierobežojošiem pasākumiem, piemēram, iekļauj amatpersonu riska personu sarakstā, tādējādi būtiski apgrūtinot turpmāko saimnieciskā darbību; aptur saimniecisko darbību; valdes loceklim vai fiziskai personai var tikt piemērota administratīvā atbildība u.tml.

Jāņem vērā, ka nodokļu parādus administratīvā procesa ceļā ir iespējams piedzīt tikai tad, ja nodokļu maksātājam ir manta, uz ko vērst piedziņu.

Vērtējot nodokļu parādu atgūšanas iespējas, pats svarīgākais aspekts ir - vai nodokļu parādniekam uz to brīdi ir un vai vispār jebkad ir bijuši kādi aktīvi, piemēram, manta, nekustamie īpašumi, pamatlīdzekļi, iekārtas, preces, nauda bankas kontos u.tml. Ja tam šādu aktīvu nav, tad administratīvā procesa ietvaros arī nav uz ko vērst piedziņu. Bieži vien VID arī konstatē, ka nodokļu parādniekam vispār nav konta bankā, un pats uzņēmums, visbiežāk, ir "fiktīvs" un piedziņa administratīvā procesa ietvaros nav iespējama.

Un tikai šādos gadījumos, kad visas administratīvajā procesā paredzētās iespējas ir izsmeltas un vienīgā likumīgā nodokļu parādu atgūšanas iespēja ir kriminālprocess, kā arī ir notecējis likumā noteiktais noilguma termiņš vai uzņēmums likvidēts, VID likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pieņem lēmumu par nepiedzenamo nodokļu parādu dzēšanu.

VID vērš uzmanību, ka prakse noteiktos gadījumos dzēst nodokļu parādus pastāv arī citās attīstītajās pasaules valstīs pastāv, pie tam daudzviet tas tiek darīts īsākos termiņos un lielākos apmēros nekā Latvijā.

Tā piemēram, Apvienotajā Karalistē 2015.gadā nodokļu parādi dzēsti 16.1 miljardu eiro apmērā, Nīderlandē, kas ir pazīstama ar ārkārtīgi stingro regulējumu nodokļu jomā un plašām nodokļu administrācijas pilnvarām - 1.4 miljardi, Vācijā 2014.gadā - 4.3 miljardi.

VID piedziņas darba rezultātā 2017.gada 8 mēnešos valsts budžetā iekasēti 298,72 milj. euro, kas ir par 26,22 milj. euro jeb 9,62% vairāk kā 2016.gada 8 mēnešos.

Kas attiecas uz nodokļu parādu apjomu valstī kopumā, jāatgādina, ka strauji tas pieauga laika periodā no 2008. līdz 2013. gadam, kas bija ekonomiskās krīzes sekas. Savukārt 2016.gada nogalē parāda apmērs sāka samazināties. Salīdzinot ar 2017.gada sākumu, parāds šobrīd ir samazinājies par 5 %.

Papildu informācija - kādos gadījumos saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 25.pantu VID dzēš nodokļu parādus

Fiziskajai personai:

• fiziskajai personai - nodokļu maksātājam - viņa nāves gadījumā, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, nokavējuma naudas;
• attiecībā uz maksātnespējīgu fizisku personu nodokļu parādiem VID, ievērojot Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā noteikto regulējumu, izpilda tiesu nolēmumos noteikto par fizisko personu saistību dzēšanu, kuras nav izpildītas fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procesa laikā.

Fiziskajai un juridiskajai personai:

• nodokļu maksātājam attiecībā uz bezstrīda kārtībā piedzenamiem nokavētiem nodokļu maksājumiem - ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir zaudējis spēku saskaņā ar šā likuma 26.panta devītās daļas 4.punktu;
• nodokļu maksātājam - šā likuma 26.panta 6.1 daļā paredzētajā gadījumā, ja triju gadu laikā no maksājuma termiņa iestāšanās nav pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;
• nodokļu maksātājam - ja nodokļu maksātājs normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra reģistriem un, ja to paredz Komerclikums, iestājas kreditoru prasījumu tiesību noilgums.

Nodokļu parādi nodokļu maksātājiem tiek dzēsti arī saskaņā ar Nodokļu atbalsta pasākuma likuma 10.pantu, kurā noteikts, ka, ja nodokļu maksātājs samaksā nodokļu atbalsta pasākuma maksājumu, nodokļu administrācija 21 dienas laikā no nodokļu atbalsta pasākuma maksājuma samaksas pilnā apmērā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par nodokļu atbalsta pasākuma īstenošanas kārtību pieņem lēmumu par nokavējuma naudas dzēšanu attiecībā uz nodokļu atbalsta pasākuma maksājumu un 90 procentu soda naudas, ja tāda ir aprēķināta, dzēšanu attiecībā uz nodokļu atbalsta pasākuma maksājumu.

Juridiskajām personām:

• individuālajam (ģimenes) uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai) - dibinātāja (īpašnieka) nāves gadījumā, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus, kā arī soda naudas un nokavējuma naudas;
• saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 25.2 pantu, kā arī ievērojot Maksātnespējas likumā noteikto, nodokļu parādi tiek dzēsti nodokļu maksātāja maksātnespējas situācijās, kurās tiek atjaunota nodokļu maksātāja maksātspēja šādos gadījumos:

• tiesiskās aizsardzības procesā, ja ar tiesas lēmumu apstiprinātajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā vai tā grozījumos ir paredzēta nodokļu parāda, nokavējuma naudas vai soda naudas samazināšana un ir stājies spēkā tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;
• ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā, ja ar tiesas lēmumu apstiprinātajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā vai tā grozījumos ir paredzēta nokavējuma naudas vai soda naudas samazināšana un ir stājies spēkā tiesas lēmums par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi.