Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 12.maijā galīgajam lasījumam atbalstītajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzēts Valsts ieņēmumu dienestam (VID) turpmāk piešķirt plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmām.

Likumu paredzēts papildināt ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kā arī noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos.

Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam.

VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un pēc tam deklarāciju, kurā kopējā darījuma vērtība norādīta virs 70 000 eiro. Šādu komersantu radītie PVN zaudējumi budžetam 2017. un 2018.gada pirmajā pusē veidoja 40,8 miljonus eiro, teikts grozījumu anotācijā.

Tāpat tiesības izslēgt no PVN maksātāju reģistra VID paredzētas, ja komersants nomaina visas uzņēmuma amatpersonas un nodokļu administrācijai ir pamats saskatīt riskus nodokļu nenomaksai. Grozījums rosināts, jo konstatēts, ka šāda rīcība ir saistīta ar PVN izkrāpšanu vai izvairīšanos no nodokļa nomaksas.

PVN krāpšanas shēmās pēdējā laikā tiekot iesaistītas personas no Lietuvas, Polijas un Čehijas.

Ar likuma grozījumiem arī plānots noteikt stingrākus kritērijus, lai komersants varētu saņemt atļauju piemērot īpašo PVN režīmu, kas dod iespēju, ievedot preces Latvijā, PVN nemaksāt uzreiz, bet pēc darījuma uzrādīšanas deklarācijā. VID veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka īpašais PVN režīms importa darījumos ir kļuvis par instrumentu reģistrētu maksātāju negodprātīgai un krāpnieciskai darbībai. No visiem veiktajiem importa darījumiem Latvijā apmēram 87 procentos gadījumu piemēro īpašo PVN režīmu.

Paredzēts, ka izmaiņas likumā stāsies spēkā šī gada 12.jūlijā, un Budžeta komisija grozījumus galīgajā lasījumā Saeimā lūgs skatīt 20.jūnijā.