Valsts ieņēmumu dienests ir izskatījis SIA „R”, reģ. Nr.(…) (turpmāk – Iesniedzējs), 2013.gada 12.novembra iesniegumu par uzziņu (turpmāk – iesniegums) un sniedz šādu uzziņu. Iesniedzējs iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs plāno nodarboties ar komisionāra pakalpojumu sniegšanu Komerclikuma 415.panta pirmās daļas izpratnē - komerciālās komisijas līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (komisionārs) apņemas savā vārdā, bet uz citas personas (komitenta) rēķina pirkt vai pārdot preci vai vērtspapīrus vai arī slēgt citu veidu darījumus ar trešajām personām, bet komitents apņemas samaksāt nolīgto provīziju. Ņemot vērā to, ka minētos pakalpojumus Iesniedzējs plāno sniegt pastāvīgi, tad saskaņā ar Komerclikuma 415.panta otro daļu Iesniedzēja darbība uzskatāma par komisijas aģenta darbību. Iesniedzēja plānotās komercdarbības modelis būs sekojošs: 1) Iesniedzēja sadarbības partneris (komitents), kura interesēs Iesniedzējs plāno sniegt pakalpojumus, būs ārzemju uzņēmums, kurš ir nodibināts pēc Apvienotās Karalistes (Skotijas) likumiem. Komitents nebūs reģistrēts Apvienotās Karalistes pievienotās vērtības nodokļu maksātāju reģistrā. Komitents neveiks saimniecisko darbību Latvijā. 2) Apvienotās Karalistes teritorijā starp Iesniedzēju un komitentu tiks noslēgts komerciālās komisijas līgums, kura ietvaros komitents uzdos, bet Iesniedzējs uzņemsies pēc komitenta rīkojumiem veikt preču iegādi ārpus Eiropas Savienības teritorijas no komercsabiedrībām, kuras neveic saimniecisko darbību Latvijā un ir reģistrētas savu valstu pievienotās vērtības nodokļu maksātāju reģistros. 3) Uz komerciālā komisijas līguma pamata Iesniedzējs veiks preču iegādi savā vārdā, bet uz komitenta rēķina un pēc komitenta rīkojuma – tas ir, par komitenta līdzekļiem, kurus komitents Iesniedzējam izsniegs šādām darbībām. Tātad norēķinus ar pārdevējiem par precēm, kuru iegādi veiks Iesniedzējs pēc komitenta rīkojumiem, veiks Iesniedzējs. 4) Prece, kuras iegādi komitenta interesēs veiks Iesniedzējs, netiks ievesta Latvijā. 5) Komerciālās komisijas līgumā starp Iesniedzēju un komitentu tiks noteikts, ka par īsto preču īpašnieku, kuru iegādi veiks Iesniedzējs pēc komitenta rīkojumiem, visos gadījumos atzīstams komitents, bet Iesniedzējs ir tikai preču turētājs (un tikai gadījumos, kad Iesniedzējs faktiski spiests pieņemt preci no pārdevēja) atbilstoši Civillikuma 876.panta otrajai daļai - tas, kā varā lieta faktiski atrodas, bet kas atzīst par tās īpašnieku kādu citu, uzskatāms, kaut arī viņam būtu tiesība turēt to savā varā, nevis par šās lietas tiesisku valdītāju, bet tikai par tās turētāju jeb faktisku valdītāju un īpašnieka vietnieku valdījumā. 6) Uz komerciālā komisijas līguma pamata Iesniedzējs veiks preču piegādi savā vārdā, bet uz komitenta rēķina – tas ir, ievērojot komitenta rīkojumus par piegādes cenu un noteikumiem. 7) Prece saskaņā ar komitenta rīkojumiem tiks pārdota Eiropas Savienības komercuzņēmumiem, kuri veic saimniecisko darbību savā reģistrācijas valstī un ir reģistrēti savas valsts pievienotās vērtības nodokļu maksātāju reģistros. 8) Preces pieņemšana un nodošana notiks valstī, kurā atrodas attiecīgās preces sākotnējais pārdevējs, tas ir ārpus Eiropas Savienības. Prece tiks nodota uzreiz no sākotnējā pārdevēja (trešās valsts rezidenta) gala saņēmējam (Eiropas Savienības rezidentam). Nav paredzēts, ka prece kādā brīdī faktiski nonāks Iesniedzēja rīcībā. 9) Pirkuma maksu par precēm, kuras tiks piegādātas Eiropas Savienības komercuzņēmumiem, saņems Iesniedzējs atbilstoši komitenta rīkojumiem. 10) Visas no augstāk minētajām darbībām saņemtās naudas summas Iesniedzējs nodos komitentam, atbilstoši komitenta rīkojumiem. 11) Iesniedzējs plāno piestādīt komitentam nodokļu rēķinus par nolīgto provīziju, kuras apmērs būs noteikts procentos no komitenta interesēs paveikto darījumu vērtības. 12) Augstāk minēto darbību rezultātā ir paredzēts sekojošo dokumentu apgrozījums (veidošanas datumu secībā):

komerciālās komisijas līgums;
komitenta rīkojums naudas summas saņemšanai no komitenta, lai nodrošinātu komisionāram iespēju veikt norēķinus komitenta interesēs (minētā naudas summa tiks izsniegta komisionāram tikai uz rīkojuma pamata, bez komisionāra rēķina);
komitenta rīkojums komisionāram noslēgt pirkuma līgumu ar preces pārdevēju, kurš atrodas ārpus Eiropas Savienības;
pirkuma līgums starp komisionāru un augstāk minēto preces pārdevēju;
komitenta rīkojums komisionāram noslēgt pārdevuma līgumu ar preces pircēju, kurš atrodas Eiropas Savienībā, bet ne Latvijā;
pārdevuma līgums starp komisionāru un augstāk minēto preces pircēju;
preces pārdevēja, kurš atrodas ārpus Eiropas Savienības, rēķins par preces pirkuma maksu, kurā kā preces ražotājs un preces nosūtītājs norādīts preces pārdevējs, maksātājs – Iesniedzējs, bet preces saņēmējs – preces pircējs, kurš atrodas Eiropas Savienībā, bet ne Latvijā (atbilstoši e apakšpunktam). Rēķinā netiks norādīts pievienotās vērtības nodoklis;
CMR par preces transportēšanu, kurā kā preces nosūtītājs norādīts preces pārdevējs, bet preces saņēmējs – preces pircējs, kurš atrodas Eiropas Savienībā, bet ne Latvijā (atbilstoši e apakšpunktam). Preces saņēmēja ailē papildus tiks norādīts „caur Iesniedzēju”, lai izslēgtu iespējamus strīdus, ka komisionārs ir iesaistīts šajā darījumā kā komitenta aģents;
komisionāra rēķins par preces pārdošanas maksu, kurā preces nosūtītājs nav norādīts, pārdošanas maksas saņēmējs – komisionārs, bet preces saņēmējs un maksātājs – preces pircējs, kurš atrodas Eiropas Savienībā, bet ne Latvijā (atbilstoši e apakšpunktam). Rēķinā netiks norādīts pievienotās vērtības nodoklis;
komisionāra rēķins komitentam par starpniecības pakalpojuma maksu, kurā kā komerciālās komisijas pakalpojuma sniedzējs norādīts komisionārs, bet pakalpojuma saņēmējs – komitents. Rēķinā tiks norādīts pievienotās vērtības nodoklis 21 procents;
komitenta rīkojums komisionāram atgriezt visas darījumu rezultātā iegūtās naudas summas.

13) Augstāk minēto darbību rezultātā ir paredzētas sekojošas naudas transakcijas (veikšanas datumu secībā):

komitenta maksājums komisionāram atbilstoši 12.punkta b apakšpunktam;
komisionāra maksājums preces pārdevējam atbilstoši 12.punkta g apakšpunktam;
preces pircēja maksājums komisionāram atbilstoši 12.punkta i apakšpunktam;
komisionāra maksājums komitentam atbilstoši 12.punkta k apakšpunktam;
komitenta maksājums komisionāram atbilstoši 12.punkta j apakšpunktam (vai šis norēķins tiks veikts, atskaitot komisionāra rēķina summu no naudas līdzekļiem, kas pienākas komitentam).

Iesniedzējs iesniegumā uzdod šādus jautājumus.

Vai saņemot naudas līdzekļus no komitenta norēķinu nodrošināšanai atbilstoši Komerclikuma 415.pantam, komisionāram ir pienākums noformēt komitentam adresētu rēķinu vai arī kā attaisnojuma dokumentu šajā gadījumā var izmantot komerciālās komisijas līgumu un attiecīgu komitenta rīkojumu?
Vai atgriežot naudas līdzekļus, kurus komisionārs ir saņēmis visu komitenta rīkojumu izpildes rezultātā, komitentam, komisionāram ir nepieciešams komitenta rēķins vai arī kā attaisnojuma dokumentu šajā gadījumā var izmantot komerciālās komisijas līgumu un attiecīgu komitenta rīkojumu?
Vai veicot augstāk minēto komercdarbību, komisionārs tiek atzīts par preces faktisku pircēju un pārdevēju, pie nosacījumiem, ka visas darbības komisionārs veic stingri pēc komitenta rīkojumiem, komisionāram nav tiesību pēc saviem ieskatiem rīkoties ar precēm un naudas līdzekļiem un komisionārs nevienā brīdī faktiski nesaņem preci un faktiski nenodod to vai arī šajā gadījumā komisionāra komercdarbība atzīstama par starpniecību, kuras ietvaros komisionārs nekļūst par preces pircēju un pārdevēju?
Vai norēķini, kurus komisionārs veiks pēc komitenta rīkojumiem (izņemot norēķinus par komisionāra provīziju) ir ieskaitāmi komisionāra apgrozījumā vai arī šādi norēķini uzskatāmi par komitenta apgrozījumu, kuru komisionāram gada pārskatā nav jāuzrāda?
Vai par komisionāra ieņēmumiem atzīstama starpība starp preces pirkuma cenu un preces pārdošanas cenu vai arī šajā gadījumā minētā starpība ir komitenta ieņēmums, bet par komisionāra ieņēmumu uzskatāma tikai provīzija?

Iesniedzējs iesniegumā sniedz paskaidrojumus, kādēļ uzziņa nepieciešama. Iesniedzējs plāno nodarboties ar komerciālās komisijas aģenta pakalpojumiem. Šādus pakalpojumus Iesniedzējs agrāk nav sniedzis, līdz ar to uzziņas mērķis ir pārliecināties, ka ar augstāk minēto pakalpojumu sniegšanu Iesniedzējs nepārkāps tiesību aktus, kuri nosaka grāmatvedības kārtošanas kārtību un nodokļu uzskaiti. Iesniedzējs norāda, ka pirms šī iesnieguma sastādīšanas ir iepazinies ar spēkā esošo likumdošanu, proti ar likumu „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, likumu „Par grāmatvedību” un Gada pārskatu likumu, tomēr atbildes uz saviem jautājumiem atrast nav izdevies. Turklāt Iesniedzējs ir nonācis pie secinājuma, ka komerciālās komisijas aģenta darbība tiesību aktos nav pietiekami definēta un līdz ar to uzskata, ka bez Valsts ieņēmumu dienesta uzziņas par augstāk minētajiem jautājumiem pastāv risks, ka Iesniedzējs pieļaus nopietnas kļūdas savā darbībā. Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot iesniegumā ietverto faktu izklāstu, no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus, atbildes uz kuriem ir atkarīgas no to juridiska vērtējuma, sniedz šādu uzziņu. Atbildot uz Iesniedzēja uzdoto pirmo un otro jautājumu, VID paskaidro. Gada pārskatu likuma 4.panta trešajā daļā ir noteikts, ka gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu. Atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmajā daļā noteiktajam uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk — saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 7.panta pirmajā daļā noteikto grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti vismaz šādi dokumenta rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu: 1) dokumenta autora nosaukums (firma), bet ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — vārds un uzvārds; 2) dokumenta autora reģistrācijas numurs (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē), bet ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — personas kods (ja personai tāds piešķirts); 3) ārējam attaisnojuma dokumentam — arī juridiskā adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), bet ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — arī personas norādītā adrese vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adrese; 4) dokumenta veida nosaukums; 5) dokumenta datums; 6) dokumenta reģistrācijas numurs; 7) paraksts (izņemot šā likuma 7.¹ pantā minētos gadījumus); 8) atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem — arī citi tiesību aktos noteiktie obligātie dokumenta rekvizīti; 9) saimnieciskā darījuma dalībnieki, norādot katra saimnieciskā darījuma dalībnieka nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu jāreģistrē), juridisko adresi (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adresi (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), bet ja saimnieciskā darījuma dalībnieks ir fiziskā persona, — norādot vārdu un uzvārdu, personas kodu (ja personai tāds piešķirts), personas norādīto adresi vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adresi; 10) saimnieciskā darījuma apraksts, pamatojums un mērītāji (daudzumi, summas), bet tiesību aktos noteiktajos gadījumos — arī cita informācija par saimniecisko darījumu. Tādējādi, lai katru saimniecisko darījumu, kas rada pārmaiņas sabiedrības mantas stāvoklī, atspoguļotu grāmatvedības reģistros, jābūt noformētam attaisnojuma dokumentam, kurā norādīti visi likuma „Par grāmatvedību” 7.panta pirmajā daļā minētie rekvizīti. Saskaņā ar Civillikuma 1511.pantā noteikto līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību. Atbilstoši Civillikuma 1548.pantā noteiktajam katrā līgumā var ievest dažādus blakus noteikumus, un proti, nosacījumus un termiņus. Ņemot vērā minēto, līgums pēc būtības ir pušu vienošanās par tiesisku attiecību nodibināšanu, nevis dokuments, kas apliecina konkrēta uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību, tādējādi līgums nav uzskatāms par attaisnojuma dokumentu, uz kuru pamatojoties var veikt ierakstus grāmatvedības reģistros par saimnieciskajiem darījumiem. Ievērojot minēto, komerciālās komisijas līgums, ko Iesniedzējs paredzējis noslēgt ar savu sadarbības partneri, nevar būt attaisnojuma dokuments, uz kuru pamatojoties Iesniedzējs varēs izdarīt ierakstus savos grāmatvedības reģistros. Ja iesniegumā minētajos komitenta rīkojumos par naudas līdzekļu kustību (samaksu un atgriešanu) ir norādīti visi likuma „Par grāmatvedību” 7.panta pirmajā daļā noteiktie rekvizīti, tos var izmantot kā attaisnojuma dokumentus, pamatojoties uz kuriem Iesniedzējs par naudas līdzekļu saņemšanu un atgriešanu varēs veikt ierakstus grāmatvedības reģistros. Savukārt, ja minētajos rīkojumos nebūs norādīti visi nepieciešamie rekvizīti, Iesniedzējam jānoformē komitentam adresēti attaisnojuma dokumenti (rēķini) par naudas līdzekļu saņemšanu vai atgriešanu, kas noformēti atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 7.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām. Atbildot uz Iesniedzēja uzdoto trešo jautājumu, VID skaidro: Grāmatvedības principi, kas jāņem vērā, novērtējot gada pārskata posteņus, ir noteikti Gada pārskatu likuma 25.panta pirmajā daļā. Gada pārskatu likuma 25.panta pirmās daļas 8.punktā ir noteikts, ka gada pārskata posteņi jānovērtē atbilstoši šādam grāmatvedības principam -sabiedrības saimnieciskie darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo gada pārskatā, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Saskaņā ar Komerclikuma 415.panta pirmajā daļā noteikto komerciālās komisijas līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (komisionārs) apņemas savā vārdā, bet uz citas personas (komitenta) rēķina pirkt vai pārdot preci vai vērtspapīrus vai arī slēgt citu veidu darījumus ar trešajām personām, bet komitents apņemas samaksāt nolīgto provīziju. Atbilstoši Komerclikuma 415.panta otrajā daļā noteiktajam komisijas aģents ir tāds komisionārs, kurš apņēmies savā vārdā, bet uz komitenta rēķina pastāvīgi slēgt darījumus ar trešajām personām. Komisijas aģenta un komitenta savstarpējām attiecībām attiecīgi piemērojami šā likuma 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60. un 61.panta noteikumi. Komerclikuma 416.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka komisionāram ir pienākums izpildīt komisiju ar krietna un kārtīga komersanta rūpību. Komisionāram it īpaši ir pienākums ievērot komitenta intereses un viņa norādījumus. Tādējādi, tā kā saskaņā ar Komerclikumā noteikto, noslēdzot komerciālās komisijas līgumu, komisionārs apņemas savā vārdā, bet vienlaikus ievērojot komitenta intereses, pastāvīgi slēgt darījumus ar trešajām personām, tad komisionārs atzīstams par tādu preces faktisko pircēju un pārdevēju, kas darbojas nevis savās, bet citas personas interesēs un pēc ekonomiskās būtības komisionāra darbība vērtējama kā komercaģenta vai starpnieka darbība. Ņemot vērā to, ka Iesniedzējs plāno sniegt komisionāra pakalpojumus, noslēdzot ar sadarbības partneri komerciālās komisijas līgumu, kurā būs paredzēts Iesniedzējam visas darbības veikt stingri pēc Iesniedzēja sadarbības partnera – komitenta norādījumiem un kurā būs noteikts, ka īpašuma tiesības uz precēm visā līguma darbības laikā paliks Iesniedzēja sadarbības partnerim, turklāt preci nav paredzēts ievest Latvijā, tad Iesniedzēja plānotā komercdarbība vērtējama kā starpniecības pakalpojumu sniegšana, kuru veicot Iesniedzējs nekļūs par iepirkto preču īpašnieku, kas varētu gūt peļņu no to pārdošanas. Atbildot uz Iesniedzēja uzdoto ceturto un piekto jautājumu, VID paskaidro: Komerclikuma 49.panta otrajā daļā ir noteikts, ka komercaģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa, kas atbilstoši darījumu skaitam vai vērtībai svārstās, ir provīzija. Atbilstoši Komerclikuma 426.panta pirmajā daļā noteiktajam komisionāram ir tiesības uz nolīgto provīziju, līdzko un ciktāl trešā persona ir izpildījusi ar komisionāru noslēgto darījumu. Komisionāram ir tiesības uz provīziju arī tad, ja darījums nav izpildīts komitenta vainas dēļ. Saskaņā ar Komerclikuma 419.pantā noteikto, ja komisionārs noslēdz darījumu ar izdevīgākiem noteikumiem, nekā tos noteicis komitents, no šādas darījuma noslēgšanas gūtais labums pienākas komitentam. Par izdevīgāku noteikumu it īpaši uzskatāma pārdošanas cena, kas pārsniedz komitenta noteikto zemāko cenas robežu, kā arī iepirkuma cena, kura nesasniedz komitenta noteikto augstāko cenas robežu. Gada pārskatu likuma 21.pantā ir noteikts, ka neto apgrozījums ir ieņēmumi no sabiedrības pamatdarbības, produkcijas pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar pārdošanu. Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 33.punktā noteiktajam ieņēmumos iekļauj sabiedrības parastajā darbībā gūtos saimnieciskos labumus, kurus tā pati saņēmusi vai saņems un kuru rezultātā palielinās vai palielināsies tās pašu kapitāls bilancē. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 34.punktā noteikto trešās personas vārdā iekasētās summas neiekļauj sabiedrības ieņēmumos. Ja sabiedrība darbojas kā komercaģents vai starpnieks, tās ieņēmumi ir tikai šīs trešās personas maksātā atlīdzība par sniegtajiem komercaģenta vai starpnieka pakalpojumiem. Ņemot vērā minēto, Iesniedzēja neto apgrozījumā iekļaujama tikai Iesniedzējam izmaksātā provīzija par komisionāra pakalpojumu sniegšanu. Ar preču iegādi un pārdošanu saistītās saņemtās naudas summas un gūtais labums no darījuma uz izdevīgākiem noteikumiem (preču pārdošanas cena pārsniedz iepirkuma cenu), nav iekļaujami Iesniedzēja apgrozījumā.

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

VID: līgums nevar būt attaisnojuma dokuments

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €