0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESVID skaidro par PVN piemērošanu montēšanas pakalpojumiem
JAUTĀJUMI UN ATBILDES

VID skaidro par PVN piemērošanu montēšanas pakalpojumiem

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis šādu uzziņu par sekojošo faktu aprakstu. 2013.gada jūlijā Iesniedzējs sniedza detaļu montēšanas pakalpojumu Zviedrijā reģistrētam nodokļu maksātājam. Komponentes (katram produktam 3 daļas) veido produktus LV000025 un LV000028. Gala produkts LV000025 tiek veidots no komponentēm LV000025/1, LV000025/2, LV000025/3, savukārt produkts LV000028 tiek komplektēts no komponentēm LV000028/1, LV000028/2 un LVC00025/3. Šīs komponentes tiek saņemtas no minētā Zviedrijas nodokļa maksātāja pa daļām ar CMR un pakošanas pavaddokumentiem. Minētās komponentes Iesniedzējs nepērk no Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma, bet saņem bez maksas, jo šajā gadījumā Iesniedzēja ieņēmums ir pakalpojumu sniegšana, kas izpaužas kā šo trīs detaļu montēšana. Dotajā situācijā Iesniedzējs saskaņā…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis šādu uzziņu par sekojošo faktu aprakstu. 2013.gada jūlijā Iesniedzējs sniedza detaļu montēšanas pakalpojumu Zviedrijā reģistrētam nodokļu maksātājam. Komponentes (katram produktam 3 daļas) veido produktus LV000025 un LV000028. Gala produkts LV000025 tiek veidots no komponentēm LV000025/1, LV000025/2, LV000025/3, savukārt produkts LV000028 tiek komplektēts no komponentēm LV000028/1, LV000028/2 un LVC00025/3. Šīs komponentes tiek saņemtas no minētā Zviedrijas nodokļa maksātāja pa daļām ar CMR un pakošanas pavaddokumentiem. Minētās komponentes Iesniedzējs nepērk no Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma, bet saņem bez maksas, jo šajā gadījumā Iesniedzēja ieņēmums ir pakalpojumu sniegšana, kas izpaužas kā šo trīs detaļu montēšana. Dotajā situācijā Iesniedzējs saskaņā ar līgumiskiem nosacījumiem nosūta šīs gala preces Zviedrijas nodokļu maksātāja klientam uz Norvēģiju, noformējot eksporta deklarāciju. Iesniedzējs jautā:
  1. Kādā vērtībā šāds darījums ir norādāms pievienotās vērtības nodokļa  deklarācijas 50. (51.), 55. (56.), 64.rindā un deklarācijas pielikuma PVN 1 II daļā „Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem”?
  2. Ņemot vērā darījuma specifiku, ka šāds darījums tiek uzrādīts Iesniedzēja PVN deklarācijas 50. (51.), 55. (56.), 64.rindā un deklarācijas pielikuma PVN 1 II daļā „Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem” kā preču iegāde, lai gan īpašumtiesības faktiski nepāriet, vai ir pieļaujams fakts, ka veidosies lielas nesakritības ar ES darījuma partneriem?
  Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5.panta pirmo daļu ar nodokli apliekamie darījumi ir šādi saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi:
  • 1) preču piegāde (tai skaitā preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā un preču eksports) par atlīdzību;
  • 2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību;
  • 3) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību.
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 18.punktā ir noteikts, ka preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir tiesību iegūšana rīkoties ar lietu kā īpašniekam, ja šīs lietas nosūtīšanu vai transportēšanu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti veic preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 8.panta pirmo daļu par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību uzskata kustamas lietas – iekšzemes nodokļa maksātāja saimnieciskajā darbībā izmantojamo aktīvu daļas – nosūtīšanu vai transportēšanu no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai šajā dalībvalstī, ja šo pārvietošanu veic pats iekšzemes nodokļa maksātājs vai cita persona viņa vārdā. Savukārt minētā likuma 8.panta otrās daļa 7.punktā noteikts, ka  par šā panta pirmajā daļā minēto preču pārvietošanu no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī neuzskata preču nosūtīšanu vai transportēšanu uz citu dalībvalsti saistībā ar preču nosūtīšanu uz citu dalībvalsti apstrādes, novērtēšanas, pārstrādes vai remonta pakalpojumu saņemšanai, ja preces pēc minēto pakalpojumu saņemšanas nosūta atpakaļ uz iekšzemi. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību uzskata nodokļa maksātāja saimnieciskajā darbībā izmantojamo aktīvu daļas nosūtīšanu vai transportēšanu no citas dalībvalsts uz iekšzemi, ja šo pārvietošanu saskaņā ar šā likuma 8.pantu uzskata par preču nosūtīšanu vai transportēšanu uz citu dalībvalsti. Tādējādi pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 8.panta otrās daļas 7.punktu un 9.panta pirmo daļu par preču iegādi neuzskata citas Eiropas Savienības reģistrēta nodokļa maksātāja preces nosūtīšanu uz Latvijas Republiku apstrādei, ja preces pēc minētā pakalpojuma saņemšanas nosūta atpakaļ uz valsti, no kuras šīs preces tika ievestas. Iepriekš minētie nosacījumi nav piemērojami, ja persona ievedot iekšzemē preces apstrādei pēc minēto pakalpojumu saņemšanas tās neizved uz to Eiropas Savienības dalībvalsti, no kuras šīs preces bija ievestas. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 55.panta pirmajā daļa ir noteikts, ka nodokļa maksātājs, pirms tas veic ar nodokli apliekamos darījumus vai saņem tādus pakalpojumus iekšzemē, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu, reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Tādējādi saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma prasībām Zviedrijas uzņēmumam ir jāreģistrējas Latvijā Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un par precēm, kas ievestas iekšzemē montēšanai no Zviedrijas, jāaprēķina un jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā. Savukārt atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 86.panta ceturtajai daļai, ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs atbilstoši šā likuma 55.panta pirmajai daļai nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā aprēķina un maksā preces saņēmējs, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 41.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka ar nodokli apliekamiem darījumiem piemēro nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā (turpmāk – nodokļa standartlikme), ja šajā likumā nav noteikts citādi. Ņemot vērā iepriekš minēto, ja Iesniedzējs saņem detaļas montēšanai no Zviedrijas reģistrēta nodokļa maksātāja, kas nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotā vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, un detaļas pēc montēšanas netiks izvestas atpakaļ uz Zviedriju, bet tiks eksportētas uz Norvēģiju, tad pievienotās vērtības nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā ir jāmaksā Iesniedzējam, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 41.panta pirmās daļas 1.punktam. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 „Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju” (turpmāk – Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.40) 17.14, 17.19. un 17.26.1.apakšpunktu deklarācijas: 17.14. 50.rindā norāda – ar nodokļa standartlikmi apliekamo vērtību par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā no citas dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja un par pakalpojumu saņemšanu no citas dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar likuma 19.panta pirmo daļu ir iekšzeme; 17.19. 55.rindā – norāda pēc standartlikmes aprēķināto pievienotās vērtības nodokļa summu par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā no citas dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja un pakalpojumu saņemšanu no citas dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar likuma 19.panta pirmo daļu ir iekšzeme. 17.26.1. 64.rindā norāda nodokļa summu, kuru reģistrēts nodokļa maksātājs aprēķina par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā no citas dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja un saņemtajiem pakalpojumiem no citas dalībvalsts reģistrēta nodokļu maksātāja, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar likuma 19.panta pirmo daļu ir iekšzeme. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 19.1.apakšpunktu, aizpildot Pārskata par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu (turpmāk – PVN 1 pārskats) (2.pielikums) I. daļu „Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem” (turpmāk – PVN 1 pārskata I daļa) reģistrēts nodokļa maksātājs norāda saņemtās preces un pakalpojumus (importa darījumus; iekšzemē iegādātās preces vai saņemtos pakalpojumus; pakalpojumus, par kuriem reģistrēts nodokļa maksātājs ir aprēķinājis nodokli kā šo pakalpojumu saņēmējs no trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājiem, citas dalībvalsts nereģistrētiem nodokļa maksātājiem, citas dalībvalsts reģistrētiem nodokļa maksātājiem saskaņā ar likuma 20.panta pirmajā daļā un 25.pantā minētajiem pakalpojumiem; lauksaimniekiem izmaksāto kompensāciju; zaudētos parādus; preces, kas saņemtas no citas dalībvalsts nodokļa maksātājiem vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājiem saskaņā ar likuma 122.panta trešo daļu; preces un pakalpojumus, par kuriem reģistrēts nodokļa maksātājs ir aprēķinājis nodokli kā šo preču vai pakalpojumu saņēmējs saskaņā ar likuma 141., 142. un 143.pantu. Tādējādi Iesniedzējam no Zviedrijas reģistrēta nodokļa maksātāja saņemto detaļu (kuras pēc montāžas netiks izvestas atpakaļ uz Zviedriju) vērtība jānorāda pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas 50.rindā, aprēķinātais nodoklis 55. un 64.rindā. Turklāt informācija par darījumu ir jānorāda arī pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata I daļā. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 27.punktu tirgus vērtība ir atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem, kas attiecīgo preču vai pakalpojumu saņēmējam piegādes brīdī godīgas konkurences apstākļos būtu jāmaksā citam piegādātājam, kurš nav uzskatāms par saistītu personu likuma „Par nodokļiem un nodevām” izpratnē. Ja salīdzināmu preču vai pakalpojumu cenu nav iespējams konstatēt, tirgus vērtība ir:
  • a) precēm – summa, kas nav mazāka par attiecīgo preču vai līdzīgu preču pirkuma cenu, vai, ja pirkuma cenas nav, pašizmaksa, ko nosaka piegādes laikā,
  • b) pakalpojumiem – summa, kas nav mazāka par visām izmaksām, ko radījusi pakalpojuma sniegšana.
Tādējādi Iesniedzējam iesniegumā minētās detaļas pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā ir jānorāda tirgus vērtībā. Kā arī Iesniedzējam iesniegumā minētajā situācijā neradīsies nesakritības ar Zviedrijas darījumu partneri, ievērojot, ka Iesniedzējam darījuma vērtība jānorāda pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata I daļā, nevis PVN 1 pārskata II daļā „Nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm”.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058