GRĀMATVEDĪBAVID sniedzis uzziņu uzziņu par IIN normu piemērošanu saimnieciskās darbības veicēja reprezentācijas izdevumiem

VID sniedzis uzziņu uzziņu par IIN normu piemērošanu saimnieciskās darbības veicēja reprezentācijas izdevumiem

09/05/2014

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs ir saimnieciskās darbības veicējs un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Iesniedzējs ir zvērināts advokāts un līdz ar to viņa pamatdarbības veids ir juridiskās palīdzības sniegšana, kurā reprezentatīvie jautājumi ir ārkārtīgi svarīgi. Iesniedzējam bieži ir jātiekas ar klientiem ne tikai sava birojā, bet arī kafejnīcās un restorānos. Izmantojot analoģiju ar uzņēmumu ienākuma nodokli šie izdevumi ir Iesniedzēja reprezentācijas izdevumi. Iesniedzējam nebūtu šo izdevumu, ja viņš nebūtu saimnieciskās darbības veicējs, respektīvi, šie izdevumi Iesniedzējam veidojas saimnieciskās darbības ietvaros. Iesniedzējs arī vēlās pievērst uzmanību tam, ka Iesniedzējam kā saimnieciskās darbības veicējam nav…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs ir saimnieciskās darbības veicējs un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Iesniedzējs ir zvērināts advokāts un līdz ar to viņa pamatdarbības veids ir juridiskās palīdzības sniegšana, kurā reprezentatīvie jautājumi ir ārkārtīgi svarīgi. Iesniedzējam bieži ir jātiekas ar klientiem ne tikai sava birojā, bet arī kafejnīcās un restorānos. Izmantojot analoģiju ar uzņēmumu ienākuma nodokli šie izdevumi ir Iesniedzēja reprezentācijas izdevumi. Iesniedzējam nebūtu šo izdevumu, ja viņš nebūtu saimnieciskās darbības veicējs, respektīvi, šie izdevumi Iesniedzējam veidojas saimnieciskās darbības ietvaros. Iesniedzējs arī vēlās pievērst uzmanību tam, ka Iesniedzējam kā saimnieciskās darbības veicējam nav noteikts darba laiks un līdz ar to Iesniedzējam tikšanās kafejnīcās notiek arī vakaros un brīvdienās. Iesniedzējam birojā (kas vienlaikus ir arī Iesniedzēja dzīvesvieta) ir kafijas automāts, kas no kafijas pupiņām taisa kafiju, kas lielākā mērā tiek piedāvāta apmeklētājiem. Iesniedzējs līdz šim brīdim nebija norakstījis augstākminētos izdevumus kā saimnieciskās darbības izdevumus un nebija izmatojis attiecīgus čekus pievienotās vērtības nodokļa aprēķinos (nebija novirzījis čekos norādītās summas uz priekšnodokli). Iesniedzējs jautā:

1. Vai kafejnīcas un restorānu izdevumi zvērinātam advokātam ir atzīstami par saimnieciskās darbības izdevumiem? Ja jā, tad vai tie ir proporcionāli sadalāmi izdevumi? Ja jā, tad kā rēķināt proporciju?
2. Kādu papildu informāciju un/vai pierādījumus Iesniedzējam ir jāglabā savā grāmatvedībā, lai pierādītu Valsts ieņēmumu dienestam, ka attiecīgais kafejnīcas vai restorāna čeks (vai cits attaisnojuma izdevums) ir saimnieciskās darbības izdevumi?
3. Vai kārtību ietekmē tas, kādā diennakts laikā Iesniedzējam bija attiecīgie izdevumi?
4. Vai kārtību ietekmē tas, kādā dienā (brīvdienā, svētku dienā) Iesniedzējam bija attiecīgie izdevumi?
5. Kā PVN no ar šiem izdevumiem saistītiem attaisnojuma dokumentiem ir novirzāms uz priekšnodokli?
6. Vai ar kafijas iegādi un kafijas aparāta apkopi saistītie izdevumi ir atzīstami par saimnieciskās darbības izdevumi? Ja jā, tad vai tie ir proporcionāli sadalāmi izdevumi? Ja jā, tad kā rēķināt proporciju? Kā PVN no ar šiem izdevumiem saistītiem attaisnojuma dokumentiem ir novirzāms uz priekšnodokli?

Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus, atbildes uz kuriem ir atkarīgas no to juridiska vērtējuma, sniedz šādu uzziņu. Atbildot uz iesnieguma 1.jautājumu, paskaidrojam. Latvijas Republikas Advokatūras likuma 115.pantā noteikts, ka savā profesionālajā darbībā zvērināti advokāti ir finansiāli patstāvīgi. Minētā likuma 119.pantā noteikts, ka zvērināti advokāti kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Ieņēmumus no zvērināta advokāta prakses veido klientu maksājumi par sniegto juridisko palīdzību. Zvērinātu advokātu izdevumi ir izdevumi, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu vai noteikti šajā likumā. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta 1.²daļā noteikts, ka par fiziskas personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī profesionālo darbību, tai skaitā, zvērināta advokāta darbību. Minētā likuma 28.panta 6.punts nosaka, ka maksātāja pienākums ir uzsākot saimniecisko darbību, mēneša laikā reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas kā saimnieciskās darbības veicējam. Tādējādi katrs zvērināts advokāts reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs un iedzīvotāju ienākuma nodokli no zvērināta advokāta prakses maksā kā fiziskā persona, kura reģistrējusi savu saimniecisko darbību. No Iesniedzēja iesniegumā sniegtā faktu izklāsta un Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošās informācijas izriet, ka Iesniedzējs 2009.gada 1.jūnijā ir reģistrējis saimniecisko darbību – juridiskās konsultācijas un 2012.gada 1.februārī Iesniedzējs ir reģistrējies kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs. Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta pirmo daļu fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā šajā pantā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība. Nosakot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības tiek atskaitīti izdevumi, kas saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, un kas noteikti likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta trešajā daļā. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta trešās daļas 3. un 15.punktā ir noteikts, ka izdevumos, ja tie saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti kancelejas, pasta, telegrāfa, teleksa, telefaksa, mārketinga un mākslas darbu taksācijas izdevumi, kā arī citi izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību un nepieciešami tās nodrošināšanai, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 78.9.apakšpunktā noteikts, ka, atbilstoši likuma 11.panta trešās daļas 15.punktam fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, ir tiesīga ietvert ar saimnieciskās darbības ienākuma gūšanu saistītajās izmaksās izdevumus, ja tie pēc ekonomiskā satura un būtības ir saistīti ar minētās personas saimniecisko darbību un ir nepieciešami tās nodrošināšanai. Līdz ar to fizisko personu ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos tiek ieskaitīti izdevumi, kas minēti likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta trešajā daļā, Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 78.punktā, kā arī citi pēc ekonomiskā satura un būtības saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamie izdevumi. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta ceturtā daļa nosaka, ka ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos netiek ieskaitīti izdevumi, kas atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 5.pantam nav uzskatāmi par tādiem izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību. Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 5.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaitāmi arī ziedojumi vai dāvinājumi citām personām, galvojuma summas, kuras nodokļa maksātājam kā galviniekam ir jāizmaksā saskaņā ar galvojuma līgumu, atskaitījumi no peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma, kurus nodokļa maksātājs veic pēc savas iniciatīvas, pēc tā īpašnieka rīkojuma vai saskaņā ar likumiem, un tādi izdevumi, kas ekonomiski nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību. Līdz ar to, Iesniedzējs saimnieciskās darbības izdevumos ir tiesīgs ieskaitīt izdevumus, kas pēc ekonomiskā satura un būtības ir nepieciešami saimnieciskās darbības nodrošināšanai un ir tieši saistīti ar zvērināta advokāta praksi. Reprezentācijas izdevumi nav iekļaujami fiziskās personas saimnieciskās darbības izdevumos, jo fizisko personu saimnieciskajai darbībai piemīt atšķirīgs raksturs salīdzinājumā ar iekšzemes uzņēmumiem atbilstoši likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktajam. Fiziskās personas vārds un viņa profesionālā pieredze ir tas, kas nosaka viņa atpazīstamību potenciālo klientu vidū. Pie kam ir neiespējami nošķirt tādas fiziskās personas maltītes un pieņemšanas, kas ir personiska rakstura, no tādām, kas ir saistītas ar tās saimniecisko darbību. Līdz ar to reprezentācijas izdevumi nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību un nav iekļaujami saimnieciskās darbības izdevumos, savukārt reprezentējoša rakstura priekšmeti, piemēram, vizītkartes, ir iekļaujamas saimnieciskās darbības izdevumos. Tādejādi ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums no zvērināta advokāta prakses nav samazināms par izdevumiem no kafejnīcu un restorānu apmeklējumiem, par kafijas iegādi un kafijas aparāta apkopi, jo tie nav tieši saistīti ar Iesniedzēja saimniecisko darbību – zvērināta advokāta praksi. Ņemot vērā atbildi uz 1.jautājumu, atbildes sniegšana uz 2., 3. un 4.jautājumu nav nepieciešama. Atbildot uz iesnieguma 5.jautājumu, paskaidrojam. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu, ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi ir izmantoti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem. Pievienotās vērtības nodokļa likumā lietotais apzīmējums "priekšnodoklis" ir attiecināms tikai uz tādāmPVN summām par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas ir paredzēti reģistrēta nodokļa maksātāja apliekamo darījumu nodrošināšanai. Tādējādi priekšnodoklis ir tikai tādas PVN summas, kuras reģistrētajam nodokļa maksātājam atbilstoši tā saimnieciskajai darbībai ir tiesības atskaitīt no valsts budžetā maksājamās PVN summas. Ņemot vērā, ka atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", izdevumi par kafejnīcu un restorānu apmeklējumiem tiekoties ar klientiem, kā arī kafijas iegādi un kafijas aparāta apkopi, nav uzskatāmi par izdevumiem, kas tieši saistīti ar saimniecisko darbību, Iesniedzējam par minētajiem izdevumiem nav tiesību veikt priekšnodokļa atskaitījumus. Atbildot uz iesnieguma 6.jautājumu, paskaidrojam. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 96.panta pirmajā daļā noteikts, ka fiziskai personai, kura ir reģistrēts nodokļa maksātājs, priekšnodokli veido šā likuma 92.panta pirmajā daļā minētās nodokļa summas par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tikai tādā apmērā, kādā saņemtās preces un pakalpojumi pēc ekonomiskās būtības ir saistīti ar minētās personas saimnieciskās darbības ietvaros veikto ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanu, tai skaitā nodokļa summas par:

1) saņemtajiem transporta pakalpojumiem, transportlīdzekļa remontu, tehniskās apkopes pakalpojumiem un iegādāto degvielu − proporcionāli saimnieciskās darbības ietvaros ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai nobraukto kilometru īpatsvaram taksācijas periodā;
2) saimnieciskās darbības ietvaros ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai saņemtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem − atbilstoši elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēja izdrukas atšifrējumam par taksācijas periodu vai proporcionāli saimnieciskās darbības ietvaros veikto ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai izmantoto pakalpojumu īpatsvaram kopējā saņemto pakalpojumu summā;
3) tālruņa abonenta maksu − proporcionāli saimnieciskās darbības ietvaros veikto ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai veikto sarunu īpatsvaram kopējā sarunu summā.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 98.panta pirmo daļu, reģistrēts nodokļa maksātājs priekšnodokļa atskaitīšanas vajadzībām nodrošina atsevišķu to preču un pakalpojumu uzskaiti, kas izmantoti tikai tādu darījumu nodrošināšanai, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli, vai tikai tādu darījumu nodrošināšanai, kas nedod tiesības atskaitīt priekšnodokli. Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" 159.punktam (turpmāk – Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumi Nr.17) nodokļa rēķinā norādīto nodokli par precēm un pakalpojumiem reģistrēta nodokļa maksātāja darbinieku atpūtai, personiskajām vajadzībām (tai skaitā transporta pakalpojumi, degvielas iegāde un elektronisko sakaru pakalpojumi), ēdināšanai, veselības uzlabošanai un izklaides pasākumiem neatskaita kā priekšnodokli. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 157.punktu reģistrēts nodokļa maksātājs kā priekšnodokli var atskaitīt arī nodokli, kas norādīts nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas administratīvās darbības nodrošināšanai (piemēram, par darbavietas aprīkojumu, dzeramā ūdens iegādi) un reklāmas pasākumu veikšanai. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 98.panta otrajā daļā noteikts, ja iegādātās preces un saņemtos pakalpojumus izmanto gan tādu darījumu nodrošināšanai, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli, gan tādu darījumu nodrošināšanai, kas nedod tiesības atskaitīt priekšnodokli, un nav iespējams nodrošināt to atsevišķu uzskaiti saskaņā ar šā panta pirmajā daļā noteikto kārtību, jo tālākas detalizētas izmaksu attiecināšanas nodrošināšanai reģistrēta nodokļa maksātāja resursu izlietojums būtu nesamērīgs, tad reģistrēts nodokļa maksātājs taksācijas periodā atskaitāmā priekšnodokļa summu aprēķina, izmantojot šādu proporciju: 1) skaitītājā – to taksācijas periodā veikto darījumu vērtība bez nodokļa, kuri dod tiesības atskaitīt priekšnodokli; 2) saucējā – taksācijas periodā veikto darījumu kopējā vērtība bez nodokļa (skaitītājā ietverto darījumu vērtība, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli, un to darījumu vērtība, kas nedod tiesības atskaitīt priekšnodokli). Tā kā Iesniedzēja iesniegumā norādīts, ka tā tikšanās ar klientiem notiek arī Iesniedzēja birojā, kas atrodas viņa dzīves vietā, tad, ņemot vērā iepriekšminēto, par izdevumiem, kas saistīti ar kafijas pagatavošanai nepieciešamā dzeramā ūdens iegādi, priekšnodoklī var atskaitīt nodokļa rēķinos norādītā PVN proporcionālo daļu, kas attiecināma uz Iesniedzēja saimniecisko darbību.

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

VID sniedzis uzziņu uzziņu par IIN normu piemērošanu saimnieciskās darbības veicēja reprezentācijas izdevumiem

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €