GRĀMATVEDĪBA

Finanšu pārskatu ģeogrāfijas jautājumi: īstermiņa un ilgtermiņa saistību klasifikācija

Finanšu pārskati nereti kalpo par uzņēmuma „vizītkarti”. Tos analizē potenciālie investori un piegādātāji, uzmanīgi pēta finanšu un nodokļu iestādes, bet uzņēmuma īpašniekiem tā var kļūt par vienu no svarīgajām mērauklām uzņēmuma finanšu darbības rezultātu novērtēšanai. Lai arī katram finanšu pārskatu lietotājam būs mazliet citāds viedoklis par to, ko uzskatīt par būtiskāko finanšu pārskatos ietverto informāciju, tomēr vairākums no tiem, visticamāk, pievērsīs uzmanību uzņēmuma likviditātei un apgrozības kapitālam (ko aprēķina kā starpību starp īstermiņa aktīviem un īstermiņa saistībām) un no tā atkarīgajai uzņēmuma spējai turpināt darbību nākotnē. Šā iemesla dēļ finanšu pārskatu sagatavošanas procesā ir ļoti svarīgi pareizi iedalīt saistības īstermiņa vai ilgtermiņa saistībās. No pirmā acu uzmetiena šī lieta varētu šķist pavisam vienkārša – visi zinām, ka saskaņā ar grāmatvedības pamatprincipiem summas, kuru apmaksas termiņš iestājas agrāk nekā pēc viena gada, ir īstermiņa saistības, bet pārējās – ilgtermiņa. Tomēr praksē rodas dažādi sarežģījumi, kas apgrūtina saistību klasifikāciju  un palielina risku, ka sabiedrības apgrozības kapitāla apjoms tiks uzrādīts neprecīzi. KPMG BALTICS SIA partnere, zvērināta revidente ARMINE MOVSISJANA BILANCĒ skaidro, kā pareizi klasificēt saistības un kādas konsekvences tas rada.

NODOKĻI

Vai uzņēmumu aizdevumi varētu tikt ierobežoti?

Finanšu ministrija, izpildot Ministru prezidenta rezolūciju, kopā ar Tieslietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju, kā arī sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām šobrīd strādā pie jauna regulējuma aizdevumu izsniegšanas ierobežošanai personām, kurām aizdevumu sniegšana nav saimnieciskās darbības veids. Par to, kam un kādā veidā varētu tikt ierobežoti aizdevumi, rakstā BILANCĒ skaidro Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore ASTRA KAĻĀNE.

GRĀMATVEDĪBA

Iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana par 2012. gadā gūtajiem ienākumiem

Līdz 1. jūnijam varam iesniegt un jāiesniedz iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācija. Kā to sagatavot? BILANCE nāk jums talkā! Fiziskās personas gada ienākumu deklarāciju iesniedz, lai rezumējošā kārtībā deklarētu gada apliekamo ienākumu un nomaksātu nodokli no ienākumiem, no kuriem nodoklis nav jāietur un jāiemaksā budžetā ienākuma izmaksātājam. Nodokļa maksātāji deklarāciju iesniedz, arī lai deklarētu taksācijas gada attaisnotos izdevumus un saņemtu atpakaļ no budžeta pārmaksāto nodokli. Gada ienākumu deklarācijas un tās pielikumu veidlapu paraugus un to aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2012.  gada 21. augusta noteikumi Nr. 568 „Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”, kuri piemērojami, aizpildot gada ienākumu deklarāciju par 2012. gadu. IIN lietpratēja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu tiešo nodokļu metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore INESE BĒRZIŅA saprotami izskaidro, kā aizpildāma deklarācija papīra formātā.

GRĀMATVEDĪBA

Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu

Un, lūdzu, palīgs tiem, kas deklarāciju vēlas aizpildīt un iesniegt izmantojot interneta IT tehnoloģijas! No 2013. gada 1. marta fiziskās personas var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) gada ienākumu deklarāciju par 2012. gadu. Nodokļu maksātājiem ir iespēja izvēlēties veidu, kā to izdarīt. Var izmantot jau ierasto veidu ― aizpildīt un iesniegt deklarāciju papīra formā ― vai izmēģināt modernizēto gada ienākumu deklarāciju, kas ir pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Jaunā gada ienākumu deklarācija ir veidota tā, lai ekonomētu laiku jau pieredzējušiem deklarācijas aizpildītājiem un atvieglotu iesācējiem gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu tiešo nodokļu metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore MARIJA RADZJUŠONOKA skaidro – kā aizpildīt deklarāciju EDS.

FINANSES

Parāds nav brālis, bet tomēr – radinieks!

Ar kredītiem jeb parādiem un leknu dzīvošanu ir apdedzinājusies gan valsts, gan daudzi no mums. Mācība ir gūta, bet sāk jau aizmirsties, jo kuram gan patīk atcerēties, kā ir, kad sāp. Ceram, ka pēc trim četriem smagiem gadiem, vismaz četriem atkal jābūt ja ne trekniem, tad vismaz labiem. Bet, ja tā domāsim, nelaime var piezagties un atkal nebūsim tai lāgā gatavi. BILANCES galvenais redaktors GUNTIS ROZENBERGS skaidro parāda radurakstus intervijā ar SEB bankas ekonomistu DAINI GAŠPUITI. Cita starpā spriedām par sabrukušajiem ceļiem, uz ko D. Gašpuitis saka: „Jābūt vai nu milzīgam demogrāfiskam sprādzienam, kas nes sev līdzi arī ekonomikas attīstību, ka varam to atļauties, vai arī mums jāveido reģionālā politika, skaidri un gaiši pasakot, kuri mums būs attīstības centri, un tur tad varam ceļus uzbūvēt. Līdzvērtīgas attīstības visā valsts teritorijā tuvākajā laikā nav un nebūs, un tas arī godīgi jāpasaka.”

Numurā

• Akcīzes nodokļa piemērošana kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes pārvaldes Informācijas koordinācijas daļas vadītājas BAIBAS ŠMITES raksts.
• Eiro ieviešana: kas jāņem vērā, kam un kā jāgatavojas. ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas izpilddirektore, SIA Tilde grāmatvedības sistēmu analītiķes ANDAS ZIEMELES raksts.

• Eiropas savienība meklē zāles pret ekonomikas asinsrites vēzi.www.plz. Redaktors IKARS KUBLIŅŠ pabija Strasbūrā, kur ES pieņēma pirmo banku kapitāla regulu un direktīvu.
  • BILANCES Juridiskie Padomi – atbalsts juridisko jautājumu risināšanā. Maijā izdevniecība Lietišķās informācijas dienests, sagaidot savu 20. dzimšanas dienu, laiž klajā jaunu žurnālu. Par to, kas tajā būs, raksta tā galvenā redaktore VINETA VIZULE.