Žurnāla Bilances 22. numurā  lasiet:

LIKUMDOŠANA

Kāda ir negodīga komercprakse

2013. gada 1. janvārī būs piektā gadadiena, kopš Latvijā stājies spēkā Negodīgas komercprakses aizlieguma likums (turpmāk – NKAL). Jau NKAL nosaukums satur likuma būtiskāko normu – negodīga komercprakse Latvijā ir aizliegta. Tomēr mūsu pieredze un laiku pa laikam mediju sniegtā informācija par atsevišķiem negodīgas komercprakses gadījumiem liek secināt, ka ne visiem komersantiem ir skaidra robeža, kuru pārsniedzot komercprakse atzīstama par negodīgu. Zvērināta advokāte, Zvērinātu advokātu biroja AmberLaw partnere INESE LAZDUPE rakstā Bilancē atgādina komersantiem negodīgas komercprakses pazīmes, kā arī iepazīstina ar negodīgas komercprakses regulējumu tos komersantus, kuri šajā jautājumā līdz šim nav iedziļinājušies. komercprakse ir uzskatāma par maldinošu, ja, ņemot vērā visas tās īpatnības un apstākļus, kā arī tajā izmantotos saziņas līdzekļa ierobežojumus, var secināt, ka:

1)     tiek noklusēta būtiska informācija, kas vidusmēra patērētājam ir nepieciešama, lai pieņemtu uz informāciju balstītu lēmumu, un komercprakses ietekmē vidusmēra patērētājs pieņem vai var pieņemt tādu lēmumu par līguma slēgšanu, kādu citādi nebūtu pieņēmis;

2)     komersants būtisku informāciju slēpj vai sniedz neskaidri, nesaprotami, divdomīgi vai nepiemērotā laikā, vai nenorāda komercprakses komerciālo nolūku, ja tas no konteksta nav skaidrs, un rezultātā vidusmēra patērētājs pieņem vai var pieņemt tādu lēmumu par līguma slēgšanu, kādu citādi nebūtu pieņēmis.

Lasiet rakstu un uzziniet sīkāk!

GRĀMATVEDĪBA

Uzņēmuma līgumu noslēgušo fizisko personu nodokļu nomaksas kārtība un nepieciešamība reģistrēt saimniecisko darbību

Civillikuma 15. nodaļā „Prasījumi no darba attiecībām” bez darba līguma minēts arī uzņēmuma līgums, kuru slēdz gadījumos, kad pasūtītājam svarīga ir konkrēta darba rezultāta saņemšana, jo uzņēmuma līguma būtība izpaužas noteikta pasūtījuma izpildē, gala rezultāta sasniegšanā, nevis strādāšanā vispār.

Uzņēmuma līgumā samaksa parasti piesaistīta konkrēta darba pabeigšanai vai darba rezultāta sasniegšanai. Ja uzņēmējs ir fiziskā persona, kas ir reģistrēta kā pašnodarbinātais, tad tā pati nomaksā nodokļus. Ja uzņēmējs ir fiziska persona, kas nav pašnodarbināta, nodokļus nomaksā pasūtītājs.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece DACE PELĒKĀ rakstā Bilances lasītājiem skaidro pašreiz spēkā esošā normatīvajos aktos noteikto kārtību attiecībā uz nodokļu maksātāju (fizisko personu, kuras noslēgušas uzņēmuma līgumu) pienākumu reģistrēt saimniecisko darbību un nodokļu nomaksas kārtību par ienākumiem no uzņēmuma līguma, kā arī norāda uz paredzētajām izmaiņām likumdošanā šajā jomā.

Cita starpā varat lasīt, ka 2012. gada 4. septembra Ministru kabineta sēdē valdība atbalstīja grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (VSS-582, TA-1990). Šie grozījumi paredz izslēgt jau iepriekš pieminēto pārejas noteikumu 84. punktu, savukārt likuma 11. pantu “No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana” papildināt ar jaunu daļu, kas paredz, ka maksātājs, kuru uz uzņēmuma līguma pamata nodarbina komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums vai fiziska persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs.

LIKUMDOŠANA

Darbinieks vai līgumpartneris – plusi un mīnusi

Par darba un uzņēmuma līgumiem

Latvijas specifika – būt darbiniekam ir labi, bet neatkarīgam līgumpartnerim dažkārt labāk. Kopš Latviju skāra krīze un pat vēl agrāk, šie divi līgumattiecību veidi ir griezušies nepārtrauktā virpulī, katrs mēģinājis, kā ir būt vienā vai otrā statusā, ko no tā var iegūt un ko praksē paši piedzīvojam kā zaudējumu. Eksperimentu laiks faktiski ir beidzies, atliek vien izdarīt secinājumus. zvērināta advokāte, nodokļu konsultante, zvērinātu advokātu biroja Girne & Partneri partnere ELĪNA GIRNE Bilancē analizē abu līgumu atšķirības un to, kuros gadījumos un kam ir izdevīgāk slēgt vienu vai otru līgumu.

Cita starpā varat lasīt, ka, parakstot darba līgumu, sadarbības nosacījumi ir strikti, un darbiniekam faktiski nav kontroles pār darba līgumā pielīgtā darba izpildes apstākļiem un kārtību. Taču apmaiņā pret to darbinieks saņem sociālās garantijas gan slimības, gan citas attaisnotas prombūtnes gadījumā. Neatkarīgās līgumattiecībās uzņēmējs nav piesaistīts pasūtītāja uzņēmumam, tam nav saistoša pasūtītāja uzņēmuma iekšējā darba kārtība. Tad uzņēmējs pats atbild par darba izpildi.

GRĀMATVEDĪBA

Darba laika kalendārs 2013. gadam un tā praktiskā lietošana

Tuvojas noslēgumam 2012. gads, un katram darba devējam būs jāizvērtē padarītais, jānosaka jauni uzdevumi (mērķi) nākamajam – 2013. gadam, kā arī jāizanalizē trūkumi, kas traucē uzņēmumam (iestādei) sekmīgi attīstīties. Lai paaugstinātu uzņēmuma konkurētspēju, viens no svarīgākajiem faktoriem ir visu resursu racionāla izmantošana, un teiktais attiecas arī uz cilvēkresursiem. Savukārt cilvēkresursu politika uzņēmumā ir cieši saistīta ar darba organizācijas pilnveidošanu, optimizējot ražošanas un vadības procesus, izslēdzot funkciju dublēšanos un nelietderīgu, lieku funkciju veikšanu.

Viens no veidiem, kā uzlabot darba organizāciju uzņēmumā (iestādē) kopumā, kā arī katrā darba vietā atsevišķi, ir darba devēju rūpīgi plānotais darbinieku darba un atpūtas laiks un faktiski nostrādātā darba laika uzskaite, kā arī kontrole, lai viss darba laiks tiek izmantots racionāli tikai darba (amata) pienākumu pildīšanai.

Virsstundu darbs atbilstoši Darba likumam ir jāapmaksā paaugstinātā apmērā, jānosaka piemaksa 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes (Darba likuma 68. panta pirmā daļa).

Lai pilnveidotu darba laika plānošanas, nostrādātā darba laika uzskaites un iekšējās kontroles procesus, darba devējiem tiek ieteikts jaunais Darba laika kalendārs 2013. gadam, ko Bilances lasītājiem sagatavojis iekšējais auditors, darba laika organizācijas uzskaites un iekšējās kontroles speciālists MĀRIS LINGA.

GRĀMATVEDĪBA

Gribu labu grāmatvedi!? Par grāmatveža kvalifikāciju un tās garantijām

Sabiedrībā ik pa laikam aktualizējas jautājums par grāmatveža raudzi. Īpašnieki un vadītāji, protams, vēlas, lai viņu vadīto uzņēmumu finanšu uzskaiti veiktu vislabākais, visprofesionālākais no viņiem. Bet visiem tādu nepietiek… Kad gadās kādas problēmas, tad vainīgie tiek meklēti visur – gan iekšienē, gan ārpusē, tiek jautāts, vai grāmatvežu ģildei ir arī kāds arbitrs, kas var pievienot manam grāmatvedim kvalitātes zīmogu. Grāmatvežu sertifikācijas centra izpilddirektore MAIJA ĶUDA.Bilancei raksta par to, kā, lai arī Latvijā tas nav obligāti, grāmatveži tiek sertificēti. Jebkuram darba devējam, sadarbības partnerim vai grāmatvedības pakalpojumu pircējam sertifikāts garantē to, ka konkrētā grāmatveža profesionalitāte atbilst profesijai izvirzītajām kompetences prasībām, ka grāmatvedis ir spējīgs patstāvīgi veikt grāmatvedības uzskaiti un uzņēmuma finanšu vadību, organizēt un vadīt uzņēmuma grāmatvedību un savā darbā ievēro profesionālās ētikas normas.

Numurā

• Par uzņēmuma 2012.gada pārskatu – kā pa varavīksnes tiltu. Bilances pielikums Zelta komplekta abonentiem
• Sākumdeklarēšanas „tukšums”… jeb Par ko kļūs šis solis godīgas un tiesiskas sabiedrības veidošanai Latvijā
• LID 20. Profesionālo izglītību velkam ārā no aizmirstības. Intervija ar izglītības ministru Robertu Ķīli
• Krājumu uzskaites un novērtēšanas metodes no iegādes līdz realizācijai III. Raksta nobeigums, kurā varat iepazīties ar to, kas par krājumiem jāatspoguļo finanšu pārskatos un – atbildes uz biežākajiem jautājumiem par krājumiem
• Grāmatvedība kā radošs process. Pirms Bilances ikgadējās konferences 28. novembrī un balvas „Gada grāmatvedis 2012” ceremonijas – intervija ar pērnā gada balvas pretendenti – būvmateriālu rūpnīcas Sakret galveno grāmatvedi Oksanu Birkāni