Numura intervija

Kā izsargāties no maksātnespējas shēmām?

Maksātnespējas procesu blēdību rezultātā nodarītais kaitējums Latvijas ekonomikai nav mīts, bet gan ar statistikas analīzi pierādāms fakts – šāds kopējs secinājums izriet no jaunākā pētījuma „Maksātnespējas ļaunprātīgas izmantošanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību”. Saruna ar Helmutu Jauju, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal vadošo juristu

Jurista padoms

Reklāmas vai reprezentācijas izdevumi? Skaidrojam definīcijas

līdz ar katru jaunu mārketinga ideju katrreiz parādās jautājums, vai izmaksas uzskatāmas par reklāmas vai reprezentācijas izmaksām uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) vajadzībām? Turklāt jāprot pierādīt, ka izmaksas vispār ir tieši saistītas ar uzņēmuma saimniecisko darbību. Par šo tematu raksta Aija Lasmane, zvērinātu advokātu biroja SORAINEN vecākā nodokļu menedžere, sertificēta nodokļu konsultante, Aina Okseņuka, zvērinātu advokātu biroja  SORAINEN nodokļu menedžere

Nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšana publiskajā iepirkumā – problēma vai nebijusi iespēja

Publisko iepirkumu likuma (PIL) 48. pants reglamentē nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšanas kārtību iepirkuma procedūrā. Šis regulējums nepamatoti lēta piedāvājuma slieksni un citus apsvērumus atstāj pasūtītāja iepirkuma komisijas ziņā. Nesenie grozījumi PIL, ar kuriem citastarp arī šis likuma pants papildināts ar 1.¹ daļu, noteic gadījumus, kad iepirkuma komisijai ir pienākums obligāti veikt piedāvājuma pārbaudi.  Raksta Kristīne Zubkāne, juriste, M.G. tiesību zinātnē ar specializāciju starptautiskajās un Eiropas tiesībās, LR Satversmes tiesas tiesneses palīdze

Kolektīvā atlaišana – process vai uzteikuma veids? I daļa

2015.gada 1.janvārī spēkā stājās apjomīgi grozījumi Darba likumā, kuri skāra arī kolektīvo atlaišanu. Neskatoties uz veiktajiem grozījumiem, praksē aizvien ir daudz neatbildētu jautājumu, kurus uzdod daudzi, kas saskārušies ar kolektīvo atlaišanu. Autore šajā un nākamajā žurnāla numurā atspoguļos aktuālos prakses jautājumus, kuri saistīti ar kolektīvo atlaišanu, un apkopos atbildes no Latvijas Republikas judikatūras un Eiropas Savienības judikatūras uz aktuālajiem jautājumiem kolektīvās atlaišanas lietās. Raksta Iveta Zelča, Mg.iur., zvērināta advokāte

Labprātīga kapitālsabiedrību likvidācija: tiesiskais regulējums un praktiskie aspekti

Dažādu komerciālu apsvērumu dēļ nereti komersantiem nākas pieņemt lēmumu izbeigt konkrētas sabiedrības darbību. Likvidācijas procesa pamata regulējums ir ietverts Komerclikumā, bet papildus ir jāņem vērā arī virkne citu tiesību aktu prasību, kas regulē darba tiesiskās attiecības, maksātnespēju un nodokļus, grāmatvedības un arhivēšanas noteikumus. Līdz ar to bieži vien praksē likvidācijas process ir visai sarežģīts. Šajā rakstā apskatīti vairāki praktiskie un tiesiskie aspekti, kas jāņem vērā un jāizvērtē, plānojot un strādājot pie likvidācijas procesa. Raksta autore Ieva Tillere-Tilnere, zvērināta advokāte, KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītājas vietniece

Darba tiesisko attiecību izbeigšanas kārtība. III. daļa

Tabulas veidā apkopots, kas 'jāņem vērā darba devējam, izbeidzot darba attiecības pēc konkrētā Darba likuma pantu regulējuma. Tabulu veido Gita Oškāja, zvērināta advokāte, Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības Juridiskās daļas vadītāja

 Tiesu prakse

EST lēmusi par darba laika organizēšanas aspektiem

Eiropas Savienības tiesa (EST) 2015. gada 10. septembrī saistībā ar tai uzdoto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņēma spriedumu lietā Nr. C-266/14 un nolēma, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 2. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā, kuros darba ņēmējiem nav noteiktas vai pastāvīgas darba vietas, par “darba laiku” šīs tiesību normas izpratnē ir uzskatāms pārvietošanās laiks, ko šie darba ņēmēji pavada, ikdienā pārvietojoties starp savu dzīvesvietu un sava darba devēja noteiktā pirmā un pēdējā klienta atrašanās vietām. Raksta Gita Oškāja, zvērināta advokāte, Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības Juridiskās daļas vadītāja

Nodokļu maksātāja tiesības pārsūdzēt audita atzinumu

Normatīvais regulējums paredz, ka papildu nodokļu aprēķins nav vienīgās tiesiskās sekas, kuras nodokļu administrācija var noteikt nodokļu maksātājam pēc nodokļu revīzijas (audita). Nodokļu administrācija var arī noteikt vai precizēt nodokļu un informatīvo deklarāciju sastāvdaļās norādītās summas. Bet, ja nav veikts nodokļu uzrēķins, vai nodokļu maksātājs ir tiesīgs apstrīdēt un pārsūdzēt audita atzinumu un pat vērsties tiesā? Uz šo jautājumu atbildi sniedz turpmāk apskatītā Augstākās tiesas prakse.AT Administratīvo lietu departamenta 2015. gada 13. augusta lēmums lietā SKA-1015/2015

Juridiskās ziņas

Datu valsts inspekcija akreditējusi pirmo kredītbiroju

Būvvaldes uzsākusi būvju pirmsreģistrāciju

Abonēt žurnālu var izdevniecībā Lietišķās informācijas dienests e-veikalā.

Piedāvājam žurnālu abonēt 2016. gadam arī BILANCES ZELTA KOMPLEKTĀ.