Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka pieteicēja informācijas pieprasījums ir saistīts ne vien ar informācijas izsniegšanu, bet arī tās radīšanu, jo Tiesu administrācijas ikdienas darba uzdevumos neietilpst apkopot informāciju tādā formātā, kādā to ir pieprasījis pieteicējs. Turklāt, ņemot vērā iestādes konstatēto, ka prasītā ierobežotas pieejamības informācija nav izsniedzama (jo ar to nevar sasniegt pieteicēja norādīto mērķi), iestādei būtu pašai jānodala vispārpieejamā informācija no ierobežotas pieejamības informācijas. Šāds informācijas pieprasījums iestādei būtu jāizpilda, vienlaikus turpinot pildīt pastāvīgos darba uzdevumus. Tiesas ieskatā, pieteicēja informācijas pieprasījums ir apjomīgs un nav samērojams ar Tiesu administrācijas rīcībā esošajiem resursiem. Izdarīto secinājumu nemaina arī apstāklis, ka pieteicējs ir zvērināts advokāts un informācijas pieprasījumu ir pamatojis ar Latvijas Republikas Advokatūras likuma 48.panta 2. un 3.punktu.

Lietā zvērināts advokāts lūdza Tiesu administrāciju izsniegt informāciju saraksta veidā par citas personas civilprocesuālajām tiesvedībām, kas saistītas ar konkrētu personu, norādot lietas numurus, prasītājus, atbildētājus un lietu būtību īsumā. Iestāde, izvērtējot pieprasīto informāciju, secināja, ka daļa pieprasītās informācijas ir vispārpieejama, jo ir iepriekš publicēta tiesas sēžu kalendārā, bet daļa - ierobežotas pieejamības. Tomēr, ņemot vērā, ka pēc pieteicēja pieprasījumā norādītajiem kritērijiem Tiesu informatīvajā sistēmā kopumā paradās 197 ieraksti par lietām, iestāde atteica izsniegt informāciju, jo atzina, ka informācijas pieprasījums nav samērojams ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem.