Tāpat AT spriedumā norādījusi, ka spriežot lietu pēc tiesas ieskata, tiesai, atbilstoši Civilprocesa likuma 5.panta sestās daļas noteikumiem, kā palīgavots atbilstīga atlīdzinājums noteikšanai ņemama vērā tiesu prakse. AT spriedumā teikts: "Ar katru tiesas izšķirto dzīves gadījumu pieaug salīdzināšanas iespēja, tāpēc no juridiskās metodes viedokļa salīdzināšana palīdz nonākt līdz taisnīgam risinājumam konkrētā lietā." Šāda rakstura strīdos tiesu prakse veido plašu uzziņas un salīdzināšanas materiālu, taču AT ieskatā, apelācijas instances tiesa to nav vērtējusi. Prasītājs prasību tiesā cēlis, atsaucoties uz Civillikuma 2352.pantu un likuma "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgās vai nepamatotās rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu", lūdzis piedzīt no atbildētājas morālā kaitējuma atlīdzību Ls 7 500 (10 671,54 eiro). Prasītājam apcietinājums piemērots sakarā ar apsūdzību pēc Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas. Ar Ventspils tiesas spriedumu viņš atzīts par nevainīgu un attaisnots, atbrīvojot prasītāju tiesas sēžu zālē, bet ar Kurzemes apgabaltiesas lēmumu pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts. Izskatot civilprasību par morālā kaitējuma atlīdzību pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa par labu prasītājam no Tieslietu ministrijas piedzina 1000 latu (1422,87 eiro) morālā kaitējuma atlīdzību.