Man ir jautājums par normatīvo bāzi, uz kuras pamata balstās lopkopības grāmatvedības uzskaite (t.i. aitas), kā arī kādā viedā veikt grāmatvedības uzskaiti šajā nozarē : pirmsdokumenti, aitu uzskaites dokumenti (iepirkšana, piedzimšana un citi). Kā var aprēķināt lopu un jaundzimušu lopu pašizmaksu? Vai ir kādas īpatnības šīs nozares uzskaitē salīdzinot ar citām nozarēm?

Atbildi sagatavoja Valsts ieņēmumu dienests.

Attiecībā uz attaisnojuma dokumentu noformēšanu paskaidrojam.

Likuma "Par grāmatvedību" 7.panta pirmā daļa nosaka, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti šajā pantā noteiktie dokumenta rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu.

Saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 7.panta otro daļu, ja kādam saimnieciskajam darījumam ir ārējs attaisnojuma dokuments, tam dodama priekšroka salīdzinājumā ar jebkuru iekšēju attaisnojuma dokumentu.

Atbilstoši likuma "Par grāmatvedību" 7.panta trešajai daļai, par ārēju attaisnojuma dokumentu uzskatāms dokuments, kas sastādīts citā uzņēmumā, kā arī tāds dokuments, kas sastādīts pašu uzņēmumā iesniegšanai citam uzņēmumam. Visi pārējie attaisnojuma dokumenti uzskatāmi par uzņēmuma iekšējiem attaisnojuma dokumentiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" (turpmāk - Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.585) 2.punktu, visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus apliecina ar attaisnojuma dokumentiem, novērtē naudas izteiksmē un, ievērojot hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā iegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros.

Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.585 7.punkts nosaka, ka uzņēmuma vadītājs, ievērojot attaisnojuma dokumentiem normatīvajos aktos noteiktās prasības, patstāvīgi izvēlas šo dokumentu formu un sagatavošanas veidu, izņemot gadījumus, ja attiecīga attaisnojuma dokumenta noformēšanu vai saturu reglamentē konkrēts normatīvais akts.

Tādējādi, lai varētu veikt ierakstus grāmatvedības reģistros, katrs darījums jāpamato ar attaisnojuma dokumentu, kura formu un sagatavošanas veidu nosaka tās vadītājs un kurā ietverti likuma "Par grāmatvedību" 7.pantā noteiktie rekvizīti.

Attiecībā uz grāmatvedības uzskaiti, paskaidrojam.

Izvērtējot jautājumu, secinām, ka sniegtā informācija nav pietiekama konkrētas atbildes sniegšanai, proti, nav norādīts par kādu nodokļu maksātāju tiek jautāts, nav saprotams, kāda grāmatvedības uzskaite tiek kārtota. Ņemot vērā minēto, sniedzam informatīva rakstura atbildi, pieņemot, ka grāmatvedības uzskaite tiek kārtota divkāršā ieraksta sistēmā.

Likuma "Par grāmatvedību" 2.pants nosaka, ka grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

Savukārt Gada pārskatu likuma 4.panta trešā daļa nosaka, ka uzņēmuma gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu.

Atsevišķu bilances posteņu klasifikācijā ir jāievēro Gada pārskatu likuma 3.nodaļā "Īpaši noteikumi atsevišķiem bilances posteņiem" ietvertās normas.

Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 15.pantu līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā, ir ilgtermiņa ieguldījumi. Citi līdzekļi ir apgrozāmie līdzekļi.

Gada pārskatu likuma 5.panta pirmā daļa nosaka, ka bilance ir jāsastāda, peļņa vai zaudējumi jāaprēķina atbilstoši šā likuma 10.-14.pantā dotajām shēmām. Peļņas vai zaudējumu aprēķina sastādīšanai sabiedrība var izvēlēties vienu no šīm shēmām

Atbilstoši Gada pārskatu likuma 10.pantā noteiktajai bilances shēmai bioloģiskos aktīvus - dzīvniekus vai augus, kurus sabiedrība tur, lai iegūtu lauksaimniecības produktus pārdošanai vai papildu bioloģiskos aktīvus - atspoguļo ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā IV iedaļā "Bioloģiskie aktīvi", savukārt darba un produktīvos dzīvniekus atspoguļo apgrozāmo līdzekļu sastāvā iedaļas "Krājumi" 6.postenī "Darba dzīvnieki un produktīvie dzīvnieki".

Likuma "Par grāmatvedību" 11.panta pirmā daļa nosaka, ka uzņēmums, kas uzsāk darbību, veic inventarizāciju, kurā nosaka visas uzņēmuma mantas un lietojumā esošās mantas apjomu dabā, kā arī salīdzina uzņēmuma un debitoru un kreditoru prasījumu un saistību summas. Inventarizācijas rezultātus atspoguļo inventarizācijas sarakstos. Mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšanu izdara normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Turpmāk šādu inventarizāciju veic katra pārskata gada beigās, kā arī izbeidzot uzņēmuma darbību vai reorganizējot to vai tad, ja ir ierosināta lieta par uzņēmuma pasludināšanu par maksātnespējīgu.

Gada pārskatu likuma 30.panta pirmā daļa nosaka, ka apgrozāmo līdzekļu novērtēšana jāpamato ar iegādes vai ražošanas pašizmaksu. Atbilstoši Gada pārskatu likuma 30.panta panta otrajai un trešajai daļai iegādes pašizmaksu aprēķina, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar pirkumu, bet ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un blakus izmaksām, kas tieši saistītas ar novērtējamā ražojuma izgatavošanu. Pie ražošanas izmaksām var pieskaitīt arī attiecīgu daļu izmaksu, kas nav tieši saistītas ar ražojuma izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu. Pārdošanas izmaksas nedrīkst iekļaut ražošanas pašizmaksā.

Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 32.panta pirmo daļu, apgrozāmajiem līdzekļiem jāpiemēro tāds novērtējums, lai tie bilances datumā tiktu novērtēti atbilstoši zemākajai tirgus cenai vai pašizmaksai.

Gada pārskatu likuma 32.panta otrajā daļā ir noteikts, ka krājumu atlikumus var novērtēt atbilstoši vai nu ražošanas, vai iegādes pašizmaksai vai zemākajām tirgus cenām bilances datumā, turklāt obligāti jālieto zemākā novērtējuma cena. Krājumu atlikumu novērtējums nedrīkst būt augstāks par tirgus cenu.

Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 41.¹3.apakšpunkts nosaka, ka izstrādājot uzņēmuma grāmatvedības politiku, kas ir grāmatvedības organizācijas dokuments, uzņēmums nosaka attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu, notikumu un finanšu pārskata posteņu uzskaites, novērtēšanas un atspoguļošanas principus, metodes un noteikumus (piemēram, pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu novērtēšanas vai nolietojuma aprēķināšanas metodes, debitoru parādu vai krājumu atlikumu novērtēšanas metodes, aizņēmuma procentu un soda naudas uzskaites un atspoguļošanas principus, uzkrājumu veidošanas noteikumus, metodes, kas tiek izmantotas peļņas vai zaudējumu vai naudas plūsmas atspoguļošanai finanšu pārskatā).

Saskaņā, ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 42.punktu, ja speciālajos likumos vai citos normatīvajos aktos attiecībā uz kādiem konkrētiem grāmatvedības organizācijas dokumentiem nav noteikts citādi, grāmatvedības organizācijas dokumentus izstrādā, apstiprina un par to saturu atbild uzņēmuma vadītājs.

Tādējādi, taksācijas gada beigās, veicot krājumu inventarizāciju, krājumu atlikumi jānovērtē gan naturālajās mērvienībās, gan naudas izteiksmē atbilstoši to iegādes vai ražošanas pašizmaksai vai zemākajai tirgus cenai, atbilstoši sabiedrības grāmatvedības organizācijas dokumentos noteiktajiem finanšu pārskata posteņu uzskaites, novērtēšanas un atspoguļošanas principiem un noteikumiem.