Šā gada 1. maijā spēkā stājās 2018. gada 21. jūnijā pieņemtie grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (Sankciju likums), kas pieprasa komersantiem veikt starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus, informē Gints Metāls, jurists, doku.lv AML projektu vadītājs.

Sankciju likums nosaka, ka visas fiziskās un juridiskās personas Latvijas teritorijā ir uzskatāmas par likuma subjektiem, kam ir pienākums ievērot un izpildīt Latvijā spēkā esošās sankcijas, kā arī ziņot atbildīgajām institūcijām par sankciju prasību pārkāpšanu, apiešanu vai izvairīšanos no to izpildes.

No 2018. gada 21. jūnija grozījumiem Sankciju likuma 13. pantā izriet, ka daļai no tiem komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (NILLTFN likums) jau pieprasa izveidot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu, ir pienākums papildus izveidot arī sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu.

Sankciju likuma normas par sankciju riska pārvaldības sistēmas ieviešanu attiecas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, juridisku veidojumu dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, nekustamo īpašumu aģentiem un starpniekiem, patērētāju kreditētājiem, kā arī citiem nebanku sektora finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Tāpat arī tiem komersantiem, kuri pieņem maksājumus skaidrā naudā par summu virs 15 000,00 EUR, ir pienākums ieviest sankciju riska pārvaldības sistēmu.

Sankciju riska pārvaldīšanas sistēma

Sankciju riska pārvaldība tiek veikta līdzīgi kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas/terorisma finansēšanas risku pārvaldība. Ņemot vērā to, ka visiem tiem komersantiem, kuriem ir pienākums ieviest sankciju riska pārvaldības sistēmu, ir pienākums ieviest arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu, abas šīs sistēmas ir lietderīgi apvienot vienā sistēmā, jo, piemēram, abas sistēmas paredz nepieciešamību veikt klienta identifikāciju un izpēti, lai izprastu klientam piemītošos riskus.

Domājams, ka lielākajai daļai komersantu, kuri jau ir pildījuši NILLTFN likuma prasības, klientu sankciju pārkāpšanas riska izvērtējumam nevajadzētu radīt grūtības, jo šis risku izvērtējums var funkcionēt līdzīgi NILLTFN likuma izpildei radītajam risku izvērtējumam. Proti, arī sankciju riska novērtējums darbojas, summējot dažādus klientam piemītošos iespējamos sankciju pārkāpšanas riskus. Ja klienta identifikācijas procedūra ir veikta atbildoši NILLTFN likuma prasībām, tad ar iegūto informāciju var veikt arī klienta risku izpēti sankciju pārkāpšanas riska noteikšanai.

Vairāk par sankciju risku novērtēšanu un klientu izpēti lasiet žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI maija numurā.

ABONENTI LASĪT ŽURNĀLU ELEKTRONISKI VAR ŠEIT

ABONĒT ŽURNĀLU VAR ŠEIT