Šā gada pirmajā ceturksnī valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 2.1% jeb 68.8 miljoniem eiro, marta beigās sasniedzot 3.35 mljrd. eiro.

Gada pirmajos trijos mēnešos akciju tirgos bija vērojami strauji kritumi - ceturkšņa laikā pasaules akciju indekss (MXWD Index) zaudēja 1.4% no savas vērtības, savukārt Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 Index saruka par 4.7%. Pārskata ceturksnī aktīvo plānu ienesīgums bija robežās no -3% līdz -0.6%, sabalansētajiem plāniem tas bija no -2% līdz -1%, savukārt konservatīvajiem no -1.4% līdz 0.1%.

Marta beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (45.2%) un ieguldījumu fondu apliecībām (45.1%). 53% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai akciju fondos un 40% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Prasību uz pieprasījumu pret kredītiestādēm īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī marta beigās veidoja 4.4%, savukārt termiņnoguldījumu īpatsvars - 2.1%.

Latvijā veikto ieguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2017.gada beigām samazinājās par 2.1% un marta beigās veidoja 695.2 milj. eiro jeb 20.7% no kopējiem ieguldījumiem (t.sk. 360.1 milj. eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 76.3 milj. eiro - komercsabiedrību parāda vērtspapīros, 4.3 milj. eiro - akcijās, 31 milj. eiro - ieguldījumu fondos, 10.4 milj. eiro - Latvijas riska kapitāla tirgū, savukārt 213.1 milj. eiro bija izvietoti kredītiestādēs). No visiem ārvalstu emitentu vērtspapīriem 93% veidoja ieguldījumi pārējo Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu emitentu vērtspapīros, t.sk. lielāko daļu Luksemburgas, Īrijas un Lietuvas.

Līdz marta beigām valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim bija pievienojušies 1 279 404 dalībnieki, t.sk. 64.9% bija pievienojušies obligātā kārtā.