Labklājības ministrija (LM) savos aprēķinos piedāvājusi divus iespējamos garantētā minimālā ienākuma (GMI) nākotnes apmērus:

• 109 eiro un trūcīgas personas ienākumu līmeni noteikt 218 eiro apmērā, vai
• 164 eiro un un noteikt vienādus trūcīgo un maznodrošināto personu ienākumu līmeņus – katru 270 eiro apmērā.

LM norādījusi, ka GMI pabalstā iekļauti izdevumi par pārtiku un apģērbu, savukārt papildus dzīvokļa pabalsts paredz mājokļa nodrošināšanas izdevumu segšanu, tādējādi GMI celšana ir kontekstā ar vienotas mājokļa pabalsta sistēmas ieviešanu.

Kopumā pirmā varianta īstenošanai 2021. gadam papildus nepieciešami 25 milj. eiro, bet otrajam variantam - 40 milj. eiro. Piedāvātās GMI summas atbilst attiecīgi 20% un 30% no ienākumu mediānas.

Tāpat ministrija nākusi klajā ar priekšlikumiem minimālās vecuma un invaliditātes pensijas sliekšņiem. Tomēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti uzskata, ka ir nepieciešams piedāvāt sociālās aizsardzības sistēmas uzlabojumus pēc būtības, ne tikai veikt grāmatvediskus aprēķinus.

Kā uzsvēra komisijas vadītājs Andris Skride, naudas pabalsti nebūt nav vienīgais atbalsta mehānisms. Latvijā ir salīdzinoši zems sociālo pakalpojumu īpatsvars, un nepieciešams daudz nopietnāks motivēšanas darbs ar cilvēkiem, kuri ilgstoši ir bez darba. “Pirmkārt un galvenokārt būtu jārūpējas, lai ir pēc iespējas mazāk cilvēku, kuriem jādzīvo ar minimālo pabalstu. Valstij ir jāpanāk situācija, ka ļaudis paši var nodrošināt savu iztikšanu,” norāda komisijas vadītājs.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde tikās ar labklājības ministri Ramonu Petraviču, lai pārrunātu LM izstrādāto piedāvājumu Satversmes tiesas sprieduma izpildei par garantētā minimālā ienākuma līmeni un apspriestu jautājumus saistībā ar trūcīgas personas ienākumu līmeni un mājokļa izdevumu pabalsta aprēķināšanu. LPS valdei pieņemamāks šķitis 1. piedāvājuma variants.

LPS valde akcentē, ka LM piedāvājums ir jāskata ciešā kontekstā ar kompleksiem risinājumiem nabadzības mazināšanā valstī, akcentējot ekonomiskās situācijas uzlabošanu un sekmēšanu, darba vietu radīšanu un cilvēku iesaisti līdzdarbības pasākumos, sekmējot nodarbinātību valstī un pašvaldībās. Vienlaikus pabalstu izmaksai ir jābūt mērķētai, lai to saņemti tā sabiedrības daļa, kura nekādā veidā nevar un nespēj sev nodrošināt iztikas līdzekļus.

Tāpat LPS valde norādījusi, ka jāturpina diskusijās par iespējamā valsts līdzfinansējuma nodrošināšanu GMI un dzīvokļa pabalsta izmaksai situācijā, ja pašvaldībām strauji krītas ieņēmumi vai palielinās GMI līmeņa pieprasījumu skaits.

Plānotās izmaiņas normatīvajā regulējumā virzīs apstiprināšanai valdībā līdz augusta beigām, un paredzēts šo jautājumu iekļaut arī gaidāmajās sarunās par nākamā gada valsts budžetu. Liela daļa pašvaldību jau ir sniegušas savus komentārus un priekšlikumus par piedāvātajiem variantiem.