0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTIAr jaunu likumu plāno ierobežot parādu piedzinēju patvaļu

Ar jaunu likumu plāno ierobežot parādu piedzinēju patvaļu

Saeima ceturtdien, 8.novembrī, par vairākiem būtiskiem likumprojektiem lems izšķirošajā balsojumā. Viens no galīgajā lasījumā ceturtdienas sēdē skatāmajiem likumiem ir "Parāda atgūšanas likums", kā arī grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz aizsargāt fiziskās personas no agresīvas parādu piedziņas, veicināt parādu labprātīgu samaksu, kā arī ieviest parādu atgūšanas uzņēmumu licencēšanu. Likums ļaus labāk regulēt līdz šim visai nekontrolēto parādu piedzinēju darbību, kas izsaukusi daudzu iedzīvotāju sūdzības. Parādu atgūšanas likums stingri regulēs to, ko drīkst atļauties parādu piedzinējs, komunicējot ar parādnieku. Likums liedz izmantot agresīvas saskarsmes formas, bez piekrišanas apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, kā arī sniegt nepatiesu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām. Turklāt jau no…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Saeima ceturtdien, 8.novembrī, par vairākiem būtiskiem likumprojektiem lems izšķirošajā balsojumā. Viens no galīgajā lasījumā ceturtdienas sēdē skatāmajiem likumiem ir "Parāda atgūšanas likums", kā arī grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz aizsargāt fiziskās personas no agresīvas parādu piedziņas, veicināt parādu labprātīgu samaksu, kā arī ieviest parādu atgūšanas uzņēmumu licencēšanu. Likums ļaus labāk regulēt līdz šim visai nekontrolēto parādu piedzinēju darbību, kas izsaukusi daudzu iedzīvotāju sūdzības. Parādu atgūšanas likums stingri regulēs to, ko drīkst atļauties parādu piedzinējs, komunicējot ar parādnieku. Likums liedz izmantot agresīvas saskarsmes formas, bez piekrišanas apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, kā arī sniegt nepatiesu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām. Turklāt jau no nākamā gada 1.februāra paredzēts sākt parādu piedzinēju licencēšanu. Līdz 2013.gada 1.maijam piedzinēji gan vēl varēs daboties arī bez licences, bet, sākot ar šo datumu, tā darbība būs legāla tikai tad, ja parāda atguvējs būs saņēmis Patērētāju tiesību aizsardzības centra izsniegto licenci. Lai iegūtu licenci, būs jāmaksā ievērojama valsts nodeva - 2500 latu, bet par tās pārreģistrāciju, kas būs jāveic reizi trīs gados – 1000 latu. Savukārt, lai līdzētu tiem, kas vairs pilnīgi nespēj atmaksāt parādus, Saeima pirmajā lasījumā skatīs likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā". Grozījumi paredz, ka maksātnespējīga fiziskā persona varēs lūgt tiesu dzēst atlikušās parādsaistības viena gada laikā, ja būs dzēstas saistības pret kreditoriem, kas fiksētas bankrota procedūras pasludināšanas brīdī. Pašreizējā likuma redakcija noteic, ka maksātnespējīgas fiziskās personas parādu dzēšanas termiņš atkarībā no parādsaistībām iestājas divu līdz trīs ar pusi gadu laikā. Tāpat likumprojekts paredz no pašreizējā regulējuma svītrot normu, kas liedz sākt maksātnespējas procesu, ja fiziskā persona vismaz 30 procentus no piešķirtā kredīta ir izlietojusi līgumā neparedzētiem mērķiem. Tāpat, lai noteiktu atšķirīgas attieksmes aizliegumu privātajā un publiskajā jomā attiecībā uz personām, kas veic vai vēlas veikt saimniecisku darbību, Saeima otrajā lasījumā lems par jauno Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumu. Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā skatīs arī grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, paredzot jaunu kārtību, kādā vēlētāji var ierosināt likumus. Likumprojekts paredz no 2015.gada atteikties no divpakāpju sistēmas parakstu vākšanā, nosakot, ka visus likumu ierosināšanai nepieciešamos desmitās daļas vēlētāju parakstus savāc šim nolūkam izveidota iniciatīvas grupa. Līdztekus paredzēts noteikt pārejas periodu, kurā tiks saglabāta parakstu vākšana divos posmos, un pirmajā ir jāsavāc 30 000 vēlētāju parakstu. Tāpat Saeima galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Latvijas valsts karoga likumā, kas paredz noteikt valsts karoga lietojumu Rīgas pils Svētā gara tornī un pie Latvijas Valsts prezidenta rezidences – Rīgas pilī un vasaras rezidences Jūrmalā - arī ēkas kapitālremonta vai fasādes remonta laikā. Tāpat plānots paplašināt regulējumu, kas attiecas uz Latvijas valsts karoga novietošanu svētku dienās. Kopumā 8.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauti 14 jautājumi. Foto: Valsts kanceleja