Uz individuālo komersantu ir attiecināms juridiskās, nevis fiziskās personas maksātnespējas process
Augstākās tiesas (AT) Senāts izskatījis AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 27.maija spriedumu I.Z. pieteikumā par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 27.maija spriedumu pasludināts fiziskās personas I.Z. maksātnespējas process un uzsākta I.Z. bankrota procedūra. Tiesa, novērtējot lietā iesniegtos dokumentus, konstatējusi Maksātnespējas likuma 129.panta pirmās daļas 1.punktā norādīto fiziskas personas maksātnespējas pazīmi – personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un tās kopā pārsniedz Ls 5 000 (šajā gadījumā kopējās parādsaistības, kurām iestājies apmaksas termiņš ir Ls 107 794,71), kā arī atzinusi par pierādītu I.Z. spēju segt…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Augstākās tiesas (AT) Senāts izskatījis AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 27.maija spriedumu I.Z. pieteikumā par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 27.maija spriedumu pasludināts fiziskās personas I.Z. maksātnespējas process un uzsākta I.Z. bankrota procedūra. Tiesa, novērtējot lietā iesniegtos dokumentus, konstatējusi Maksātnespējas likuma 129.panta pirmās daļas 1.punktā norādīto fiziskas personas maksātnespējas pazīmi – personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un tās kopā pārsniedz Ls 5 000 (šajā gadījumā kopējās parādsaistības, kurām iestājies apmaksas termiņš irLs 107 794,71), kā arī atzinusi par pierādītu I.Z. spēju segt Maksātnespējas likuma 129.panta otrajā daļā noteikto vienreizējo administratora atlīdzību. Ievērojot minēto, un to, ka nepastāv Maksātnespējas likuma 130.pantā noteiktie ierobežojumi maksātnespējas procesa piemērošanai, tiesa secinājusi, ka I.Z. pieteikums par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu ir apmierināms.
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs iesniedzis protestu par šo spriedumu, kas kā nepārsūdzams stājies likumīgā spēkā, lūgdams to atcelt un pieteikumu nodot jaunai izskatīšanai, jo I.Z., iesniegdama fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, norādījusi, ka viņa strādā kā individuālais komersants. Tiesai, konstatējot, ka pieteicēja I.Z. ir reģistrēta kā individuālais komersants, saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.25 panta trešās daļas 1.punktu un Maksātnespējas likuma 127.panta trešo daļu bija jāpieņem lēmums par atteikšanos pieņemt maksātnespējas procesa pieteikumu un ierosināt civillietu.
Pārbaudījis sprieduma likumību attiecībā uz protestā minētajiem argumentiem, Senāts atzīst, ka spriedums atceļams turpmāk norādīto argumentu dēļ. Senāts norādījis, ka fiziskās personas maksātnespēja un juridiskās personas maksātnespēja ir divi patstāvīgi tiesību institūti ar atšķirīgu regulējumu.
Juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību, individuālo komersantu, ārvalstīs reģistrētu personu, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un šajā likumā noteiktiem speciāliem subjektiem (Maksātnespējas likuma 56.pants). Tātad uz individuālo komersantu ir attiecināms juridiskās personas maksātnespējas process.
To apstiprina arī Maksātnespējas likuma 127.panta trešajā daļā ietvertais noteikums, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts nevar būt individuālais komersants. Tā kā fizisko un juridisko personu maksātnespējas procesu regulējošie noteikumi ir atšķirīgi, minētās tiesību normas mērķis ir nepieļaut, ka attiecībā uz komersanta parādsaistībām tiek piemērots fiziskās personas maksātnespējas process.
Komerclikuma 74.pantā noteikts, ka individuālais komersants ir fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā.
Līdz ar fiziskās personas ierakstīšanu komercreģistrā individuālā komersanta statusā, tā kļūst par komersantu. Komersants ir speciālais komerctiesību subjekts, kura veiktā darbība uzskatāma par komercdarbību Šo statusu attiecīgā fiziskā persona zaudē brīdī, kad tiek izslēgta no komercreģistra. Tātad, būdama ierakstīta komercreģistrā kā individuālais komersants, I.Z. ir kļuvusi par speciālo subjektu – komersantu, uz kuru iespējams attiecināt tikai juridiskās personas maksātnespējas procesu.
Maksātnespējas likuma XXII nodaļā iekļautās normas, kas individuālā komersanta maksātnespējas procesa gadījumā dod tiesības iesniegt pretenziju arī tiem kreditoriem, kuriem prasījuma tiesības pret individuālo komersantu ir radušās ārpus individuālā komersanta veiktās komercdarbības (121.panta trešā daļa), nodrošina visu parādnieka kreditoru interešu ievērošanu – gan to, kuriem prasījuma tiesības radušās pret individuālo komersantu, gan to, kuriem tās radušās pret attiecīgo fizisko personu. Turklāt, likumā arī paredzēts, ka fiziskajai personai, kurai kā individuālajam komersantam ir beidzies maksātnespējas process, ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja pastāv attiecīgie priekšnoteikumi (123.panta pirmā daļa).
Lai būtu pamats uz personu attiecināt fiziskās personas maksātnespējas procesu, ir nepieciešams konstatēt, ka attiecīgā fiziskā persona nav speciālais subjekts, citiem vārdiem, nav kā komersants reģistrēta komercreģistrā vai arī attiecībā uz viņu kā individuālo komersantu ir beidzies maksātnespējas process.
Tiesa, konstatējot, ka I.Z. ir reģistrēta komercreģistrā kā individuālais komersants, pretēji Maksātnespējas likuma 127.panta trešās daļas un Civilprocesa likuma 363.25panta trešās daļas 1.punkta normā ietvertajiem noteikumiem, pieņēmusi I.Z. pieteikumu un attiecībā uz individuālo komersantu pasludinājusi fiziskās personas maksātnespējas procesu.
Līdz ar to spriedumu nevar atzīt par pamatotu, tas ir atceļams minētās materiālo tiesību normas nepareizas piemērošanas un norādītās Civilprocesa likuma normas pārkāpuma dēļ.
Senāts uzskata, ka konkrētajā gadījumā jautājums par iespēju izbeigt tiesvedību lietā izlemjams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kurai pieteikums tiek nodots jaunai izskatīšanai.
Sagatavots pēc 2012. gada 7.marta sprieduma Lietā Nr. SPC-15/2012
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.