Otrdien, 1.martā, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā".

Likumprojekts paredz, ka elektroniski persona ir tiesīga deklarēt dzīvesvietu tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētās dzīvojamās ēkās un dzīvojamo telpu grupās, lai novērstu dzīves vietas deklarēšanu vietās, kas nav piemērotas dzīvošanai.

Lai deklarētu dzīvesvietu nedzīvojamā ēkā vai nedzīvojamo telpu grupās, vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nereģistrētās ēkās, personai būs jāierodas pašvaldībā klātienē un jāpierāda, ka šajā īpašumā persona dzīvo. Ja personas dzīvesvieta būs reģistrēta šādā adresē, tad pēc dzīvesvietas reģistrācijas pašvaldība veiks pasākumus attiecīgās ēkas vai telpu grupas izmantošanas veida aktualizēšanai atbilstoši faktiskajam izmantošanas veidam

Elektroniski nevarēs arī deklarēties tajā pašā adresē, ja ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu konkrētā adresē ir bijušas anulētas.

Ja persona par dzīvesvietu ārvalstī būs paziņojusi Iedzīvotāju reģistra likuma noteiktajā kārtībā, personas reģistrāciju deklarētajā dzīvesvietā būs uzskatāma par izbeigtu un tiks aktualizētas ziņas Iedzīvotāju reģistrā par personas adresi ārvalstī, norādīts likumprojekta anotācijā. Tāpat ziņas par reģistrēto dzīvesvietu iestāde anulēs, ja persona reģistrētajā dzīvesvietā nedzīvo.

Atsevišķos gadījumos, kad būs radušās pamatotas šaubas par tiesiskā pamata esamību deklarēt dzīvesvietu noteiktā adresē, varēs pieprasīt uzrādīt tiesisko pamatu apliecinošu dokumentu. Pēc dokumentu izvērtēšanas attiecīgā iestāde varēs izlemt vai personai ir tiesisks pamats deklarēt šo adresi un vai tā nav sniegusi nepatiesas ziņas un tādējādi vai nav pamats atteikumam reģistrēt deklarēto adresi.

Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā ir ap 6 500 ēku un zemes vienību adrešu, kuras ir plānotas un dabā neeksistē, t.i., tās nav piesaistītas nevienai ēkai vai zemes vienībai , kā arī ap 80 000 adrešu, kuras ir noteiktas zemes vienībām, bet nav noteiktas nevienai ēkai. Likumprojekta izstrādātāji arī norāda, ka 2013.gadā veikto dzīvesvietas deklarēšanu aptuvenais skaitliskais lielums ir 162 000, no tām tādu, kas deklarējuši dzīvesvietu nedzīvojamās ēkās un nedzīvojamo telpu grupās vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nereģistrētās dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās un dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupās aptuvenais skaitliskais lielums ir 16 000, no kurām elektroniski deklarētas aptuveni 8000 dzīvesvietas. Ievērojot to, ka, lai realizētu likumprojektā ietverto, nepieciešams uzlabot valsts informācijas sistēmas, elektroniskos pakalpojumus un to sasaisti, paredzēts, ka likumprojekta normas, kuru īstenošanai nepieciešama informācijas sistēmu sasaiste, varētu stāties spēkā 2019. gada 1. jūlijā.