Vai ienākums no zemes atsavināšanas apliekams ar IIN, ja tās lietošanas mērķis ir lauksaimniecība?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs ir pārdevis nekustamo īpašumu, kas sastāv no divām zemes vienībām, kurās ietilpst dažādu lietošanas veidu zeme (lauksaimniecībā izmantojamā zeme, mežs, pārējās zemes), bet abu zemes vienību lietošanas mērķis visā to platībā ir “0101-Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība”. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.7panta ceturtajā daļā noteikts, ka tad, ja atsavina nekustamo īpašumu, kuru veido lauksaimniecības zeme un mežs vai cita veida zeme (krūmāji, purvi, zeme zem ūdeņiem), šā panta trešo daļu attiecībā uz ienākumu no šā nekustamā…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Par uzziņu nav īsti skaidrs vai VID šajā gadījumā nevarēja piemērot arī Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 33.punktā minētos atvieglojumus. Uzziņā minēts, ka Iesniedzējs bija mantojis divas zemes vienības, iespējams tās bija ierakstītas divās zemesgrāmatās, jo tika atzīts, ka tas nav bijis Iesniedzēja vienīgais nekustamais īpašums. Iespējams, ka uz vienas zemes vienības bija arī māja, kur Iesniedzēja tēvs bija deklarējis savu dzīvesvietu. Kā būtu pareizi aprēķināt ienākuma nodokli, ja Iesniedzējam būtu uz vienas zemes grāmatas LIZ zeme, bet uz otras zemesgrāmatas būtu apbūves un piemājas zeme ar māju, kur abus īpašumus viņš būtu mantojis no tēva, kurš… Vairāk »
Iesniedzējs ir pārdevis nekustamo īpašumu, kas sastāv no divām zemes vienībām, kurās ietilpst dažādu lietošanas veidu zeme (lauksaimniecībā izmantojamā zeme, mežs, pārējās zemes), bet abu zemes vienību lietošanas mērķis visā to platībā ir “0101-Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība”.
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.7panta ceturtajā daļā noteikts, ka tad, ja atsavina nekustamo īpašumu, kuru veido lauksaimniecības zeme un mežs vai cita veida zeme (krūmāji, purvi, zeme zem ūdeņiem), šā panta trešo daļu attiecībā uz ienākumu no šā nekustamā īpašuma atsavināšanas piemēro proporcionāli tai platības daļai, kura pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme.
Iesniedzējs jautā, vai gadījumā, kad nekustamā īpašuma lietošanas mērķis visā tā platībā ir “zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība”, ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli?
Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka neatkarīgi no tā, ka konkrētajam nekustamajam īpašumam noteiktais zemes lietošanas mērķis ir zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksamniecība, tomēr, nekustamā īpašuma sastāvu veido arī citu lietošanas mērķu zeme (mežs un pārējās zemes), līdz ar to, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.7panta trešās daļas nosacījumi attiecībā uz gūtā ienākuma no nekustamā īpašuma “N.Ī.”, neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir piemērojami proporcionāli tai platības daļai, kura pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme (35,5 ha). Savukārt saņemtais ienākums par atsavinātajiem 6,2 ha, kurus veido mežs un pārējās zemes, ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums kā ienākums no kapitāla aktīva atsavināšanas.
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 33.1punktā noteikts, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverts un ar nodokli netiek aplikts ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis maksātāja vienīgais nekustamais īpašums. Ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpeiCivillikuma izpratnē, šīs panta daļas izpratnē uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir maksātāja īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums.
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9panta otrās daļas 4.punktā noteikts, ka šā likuma izpratnē kapitāla aktīvi ir nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības).
Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9panta pirmo daļu kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta 3.1daļā noteikts, ka nodokļa likme kapitāla pieaugumam ir 15 procenti.
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta 5.3daļā noteikts, ka maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, deklarāciju par ienākumu no kapitāla iesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 711,44 euro. Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir no 142,30 līdz 711,44 euro, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par ceturksnī gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam. Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir līdz 142,29 euro, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par taksācijas gadā gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 15.janvārī. Lai segtu šā likuma 11.9panta devītajā daļā minētos zaudējumus, kuri nav segti taksācijas gada laikā, maksātājs var iesniegt gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju, sākot ar pēctaksācijas gada 1.martu.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.
Par uzziņu nav īsti skaidrs vai VID šajā gadījumā nevarēja piemērot arī Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 33.punktā minētos atvieglojumus. Uzziņā minēts, ka Iesniedzējs bija mantojis divas zemes vienības, iespējams tās bija ierakstītas divās zemesgrāmatās, jo tika atzīts, ka tas nav bijis Iesniedzēja vienīgais nekustamais īpašums. Iespējams, ka uz vienas zemes vienības bija arī māja, kur Iesniedzēja tēvs bija deklarējis savu dzīvesvietu. Kā būtu pareizi aprēķināt ienākuma nodokli, ja Iesniedzējam būtu uz vienas zemes grāmatas LIZ zeme, bet uz otras zemesgrāmatas būtu apbūves un piemājas zeme ar māju, kur abus īpašumus viņš būtu mantojis no tēva, kurš… Vairāk »