VISI RAKSTIPērn pieauguši mājsaimniecību tēriņi, Rīgā vidēji tērē 388 uz vienu cilvēku
Pērn pieauguši mājsaimniecību tēriņi, Rīgā vidēji tērē 388 uz vienu cilvēku
2015.gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija vidēji 316 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 16 eiro jeb 5,4% vairāk nekā 2014.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,2%, patēriņa izdevumi palielinājušies par 5,2 %.No visām mājsaimniecībām 2015.gadā visvairāk tērēja mājsaimniecības Rīgā – 388 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli, kas ir par 2,9 % jeb 11 eiro vairāk nekā 2014.gadā. Pērn mājsaimniecību tēriņi pilsētās pieauga par 6,1 % jeb 20 eiro un sasniedza vidēji 343 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt laukos patēriņa izdevumi palielinājās par 3,6 % jeb…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
2015.gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija vidēji 316 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 16 eiro jeb 5,4% vairāk nekā 2014.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,2%, patēriņa izdevumi palielinājušies par 5,2 %.
No visām mājsaimniecībām 2015.gadā visvairāk tērēja mājsaimniecības Rīgā – 388 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli, kas ir par 2,9 % jeb 11 eiro vairāk nekā 2014.gadā. Pērn mājsaimniecību tēriņi pilsētās pieauga par 6,1 % jeb 20 eiro un sasniedza vidēji 343 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt laukos patēriņa izdevumi palielinājās par 3,6 % jeb 9 eiro un sasniedza vidēji 259 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
Patēriņa izdevumu kāpumu veicināja mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu pieaugums: 2015. gadā neto darba samaksa pieauga par 7,6 %, nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 1,7 procentpunktiem un attiecīgi nestrādājošo darba meklētāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā saruka par 0,9 procentpunktiem. Arī mājsaimniecību uzkrājumi turpina palielināties. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas(FKTK) datiem1 2015. gada 31. decembrī, salīdzinot ar 2014.gada 31.decembri, mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās auguši par 6,4 % jeb 323 miljoniem eiro.
Patēriņā joprojām dominē primārie izdevumi ikdienas vajadzību nodrošināšanai – pārtika, mājoklis, transports, apģērba un apavu iegāde, kā arī veselība. To īpatsvars veidoja vairāk nekā divas trešdaļas (68 %) no kopējiem patēriņa izdevumiem (2014. gadā 69 %). Visvairāk mājsaimniecības tērēja uzturam, kas veidoja 26,5 % no visiem patēriņa izdevumiem. Mājsaimniecību izdevumi pārtikai vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī palielinājās no 82 eiro 2014.gadā līdz 84 eiro 2015. gadā.
Visstraujāk izdevumi pieauguši dažādām precēm un pakalpojumiem (par 14,3 %), no tiem galvenokārt personīgās aprūpes ierīcēm un izstrādājumiem, kā arī frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem. Otrs lielākais pieaugums bija restorāniem un viesnīcām par 10,7 %, no tiem galvenokārt tieši ēdināšanas pakalpojumiem.
Izdevumi palielinājušies arī alkoholam un tabakai (par 10,4 %), apģērbiem un apaviem (par 9,9 %), sakariem (par 8,4 %), mājokļa iekārtām un piederumiem (par 7,9 %), transportam (par 7,4 %), veselībai (par 6,6 %), atpūtai un kultūrai (par 5,4 %), mājoklim un komunālajiem maksājumiem (par 2,4 %).
Patēriņa izdevumu sastāvs, struktūra, un patēriņa cenu izmaiņas 2015. gadā
Visas māj-
saimniecības
*
2015.,
EUR
2015.,
%
2015.
pret
2014.,
%
2015.
pret 2014., EUR
PCI 2015.
pret
2014,
%
Patēriņa izdevumi kopā
315,78
100
5,4
16,29
0,2
Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni
83,81
26,5
1,7
1,41
-1,3
Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais
49,39
15,6
2,4
1,14
3,5
Transports
41,49
13,1
7,4
2,88
-4,7
Atpūta un kultūra
24,89
7,9
5,4
1,28
0,6
Veselība
20,16
6,4
6,6
1,26
1,4
Apģērbi un apavi
19,17
6,1
9,9
1,72
-0,5
Dažādas preces un pakalpojumi
17,98
5,7
14,3
2,25
1,4
Restorāni, kafejnīcas un viesnīcas
15,53
4,9
10,7
1,50
3,0
Mājokļa iekārta, mājturības piederumi un mājas uzkopšana
14,90
4,7
7,9
1,09
1,0
Sakari
13,87
4,4
8,4
1,08
0,8
Alkoholiskie dzērieni, tabaka
10,47
3,3
10,4
0,98
1,8
Izglītība
4,12
1,3
-6,7
-0,30
1,5
*Vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī
Lai gan kopumā patēriņa izdevumi faktiskajās cenās 2015. gadā ir par 14 eiro zemāki nekā 2008. gadā, mājsaimniecību izdevumi mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī veselībai ir pārsnieguši pirmskrīzes līmeni attiecīgi par 10 un 4 eiro. To ietekmēja straujš patēriņa cenu pieaugums mājokļa komunālajiem pakalpojumiem par 27% un veselībai par 20%, salīdzinot ar 2008. gadu.
Salīdzinot ar 2014. gadu, mājsaimniecību izdevumi 2015. gadā visvairāk auguši pašnodarbināto mājsaimniecībās – par 9,8 %. Savukārt algotu darbu strādājošo un pensionāru mājsaimniecībās kāpums bija attiecīgi par 5,3 % un 2,7 %. Vislielākie patēriņa izdevumi bija pašnodarbināto mājsaimniecībās (380 eiro) un algoto darbu strādājošo mājsaimniecībās (328 eiro), kamēr pensionāru mājsaimniecībās tie bija zemāki – 255 eiro uz mājsaimniecības locekli mēnesī.
Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina – jo vairāk bērnu ir mājsaimniecībā, jo mazāk tā var atļauties tērēt uz katru personu. Mājsaimniecībās ar trīs un vairāk bērniem patēriņa izdevumi bija 192 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī un veidoja vien 61 % no vidējā patēriņa izdevumu līmeņa valstī. Mājsaimniecības ar 1 bērnu tērēja vidēji 294 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli, savukārt ar 2 bērniem – 280 eiro. Vislielākie patēriņa izdevumi bija mājsaimniecībās, kurās nav nepilngadīgo bērnu. To patēriņa izdevumi 2015. gadā bija 346 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī.
2015. gadā CSP mājsaimniecību budžetu apsekojumā piedalījās 3 844 mājsaimniecības visā Latvijā. Plašāka informācija par 2015. gada mājsaimniecību budžetu apsekojuma rezultātiem būs pieejama no 26. augusta CSP datubāzē sadaļā “Mājsaimniecību budžets”.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.