Deputāti lemj, kas mainīsies netiešo nodokļu un uzņēmējdarbības regulējumā 2017.gadā
Saeima 31.oktobrī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja 2017. gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2017., 2018. un 2019.gadam likumprojektu un 57 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu. Deputāti galīgajā otrajā lasījumos paredz apstiprināt valsts budžeta 2017.gadam ieņēmumus 8 065 928 117 EUR apmērā un izdevumus 8 367 444 841 EUR apmērā. Salīdzinājumā ar 2016.gada plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 663,9 milj. EUR apmērā un izdevumu palielinājums 681,2 milj. EUR apmērā. Likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās) prognoze 2017.gadam ir 26 403 000 000 EUR. Saeima kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteica 2.novembra pulksten 23:59. Par valsts budžeta…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Deputāti galīgajā otrajā lasījumos paredz apstiprināt valsts budžeta 2017.gadam ieņēmumus 8 065 928 117 EUR apmērā un izdevumus 8 367 444 841 EUR apmērā. Salīdzinājumā ar 2016.gada plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 663,9 milj. EUR apmērā un izdevumu palielinājums 681,2 milj. EUR apmērā.
Likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās) prognoze 2017.gadam ir 26 403 000 000EUR.
Saeima kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteica 2.novembra pulksten 23:59. Par valsts budžeta projektu otrajā galīgajā lasījumā Saeimā plānots lemt 23.novembrī.
Pasākumi, kas plānoti netiešo nodokļu jomā
Izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtības maiņas pārcelšana uz 2019.gada 1.janvāri
Transportlīdzekļu nodokļu reformas ieviešana, t.sk., vieglo automobiļu un motociklu nodokļa atcelšana
Degvielas ar samazināto akcīzes nodokļa likmi iegādes tiesības atcelšana sākot ar 2017./2018.saimniecisko gadu par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei (kultūraugu kods 791)
Akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojumu ierobežojuma noteikšana diplomātiem un starptautisko organizāciju personālam
Alkoholisko dzērienu pieļaujamo zudumu normu samazināšana uzglabāšanas, pārvadāšanas un ražošanas procesos
Ēnu ekonomikas pasākumi
Solidārās atbildības ieviešana ģenerāluzņēmumam vai apakšuzņēmumam būvniecības nozarē
Subjektu, kam jāziņo par aizdomīgiem darījumiem, loka paplašināšana un uzraudzības nodrošināšana
Skaidras naudas darījumu ierobežošana
Ātra, ērta un efektīva risinājuma ieviešana piedziņas vēršanai uz naudas līdzekļiem parādnieku banku kontos, nodrošinot Valsts ieņēmumu dienesta un kredītiestāžu elektronisko datu apmaiņu
E-komercijas uzraudzības un kontroles nodrošināšana un Valsts ieņēmumu dienesta tiesību paplašināšana
Risku vadības sistēmas ieviešana Uzņēmumu reģistrā
Iespēju mazināšana Latvijas teritorijā noliet, uzglabāt un tirgot ar atvieglojumiem ievesto degvielu (starptautisko kravas autopārvadājumu transporta līdzekļu degvielas tvertnēs)
Negodīgu komersantu iesaistīšanās apsardzes pakalpojumu darījumu shēmās ierobežošana
Nelegālā audiovizuālā tirgus (televīzijas programmu un filmu) izplatīšanas apkarošana un ierobežošana
Reversā pievienotās vērtības nodokļa ieviešana dārgmetālu jomā
Nodokļu nemaksāšanas risku ierobežošana transportlīdzekļu apkopes un remonta nozarē, kad kā apdrošināšanas atlīdzības veids tiek izvēlēts remonta pakalpojuma kompensācija
Citi nodokļu pasākumi
Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu atcelšana
Dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšana un atbrīvojumu atcelšana
Valsts kapitālsabiedrībām dividendēs izmaksājamās daļas apmēra noteikšana 2017.gadā (par 2016.gada peļņu) 85% apmērā un kapitālsabiedrību peļņas prognožu precizēšana
Papildus ieņēmumi no noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas. (Iekšlietu ministrijai jānodrošina, ka minētie līdzekļi tiek ieskaitīti valsts budžetā 2017.gadā)
Nodevu ieņēmumu precizēšana
Būtiskākās izmaiņas uzņēmējdarbības regulējumā
Grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā , kas iekļauti valsts budžeta likumprojekta paketē, paredz, ka uzņēmējdarbības uzsācēji mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmam varēs pieteikties līdz 2017.gada 30.jūnijam. Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā, ka patlaban Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un uzņēmējus pārstāvošām organizācijām izstrādā jaunu nodokļu režīmu uzņēmējdarbības uzsācējiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu, lai paredzētu vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarācijas iesniegšanu un nodokļu nomaksu. Plānots, ka jaunais nodokļu režīms stāsies spēkā 2018.gadā. Savukārt attiecībā uz esošajiem uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem paredzēts, ka pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas kārtībai no nākamā gada vairs nevarēs.
Ja mikrouzņēmums saimniecisko darbību vēlēsies turpināt, tam līdz 2018.gada 15.decembrim būs jāpārreģistrējas kādā no pastāvošajiem nodokļu maksāšanas režīmiem. Savukārt, ja tas nebūs izdarīts, tad līdzšinējais mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs atkarībā no juridiskās formas kļūs vai nu par uzņēmumu ienākuma vai arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju. Rosinātie grozījumi arī paredz no Mikrouzņēmumu nodokļa likuma izslēgt normas, kas paredzēja no nākamā gada noteikt nozares, kurās uzņēmums nav tiesīgs kļūt un būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.
Tāpat ar grozījumiem likumā plānots noteikt atbildību, ja mikrouzņēmums kavējis budžetā iemaksājamā mikrouzņēmumu nodokļa termiņu un samazinājis iemaksājamo apmēru. Soda naudu noteiks saskaņā ar nodokļu un nodevu likumu. Savukārt par ceturkšņa deklarācijas neiesniegšanu vai iesniegšanas kavējumu plānots piemērot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto atbildību.
Saeima ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstījaJaunuzņēmumu likumprojektu, ar kuru paredzēts ieviest atbalsta programmas jaunuzņēmumiem (startup), un tādējādi veicināt to veidošanos. Likumprojekts nosaka jaunuzņēmuma definīciju, kā arī nosacījumus šādiem uzņēmumiem, lai piešķirtu tiem tiesības piedalīties valsts atbalsta programmās. Jaunais regulējums nosaka, ka valsts atbalsta programmai varēs pieteikties jaunuzņēmums, kurš ir piesaistījis kvalificēta riska kapitāla investoru vismaz 30 tūkstošu eiro ieguldījumu tās pamatkapitālā katrā atbalsta pieteikuma iesniegšanas gadā, tādējādi apliecinot pieteiktās biznesa idejas dzīvotspēju.
Jaunuzņēmumiem paredzēti divu veidu atbalsta pasākumi, kurus uzņēmums varēs izmantot pirmos piecus komercdarbības gadus kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā. Viens no pasākumiem ir fiksēts maksājums, kas ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu mēneša galīgs maksājums, ko darba devējs veic par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Tas būs maksājums divu minimālo iemaksu apmērā - 2016.gadā 252,26 eiro, algas apmēram nepārsniedzot 4050 eiro mēnesī. Ja nodarbinātā alga pārsniedz 4050 eiro mēnesī, papildus būs jāmaksā solidaritātes nodoklis. Šāds fiksētais maksājums aizstāj valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli par attiecīgo darba ņēmēju.
Vēl jaunuzņēmumiem paredzēta atbalsta programma augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei, un to varēs izmantot gadījumos, kad darba ņēmējs nepiekrīt, ka par viņu tiek veikts fiksēts maksājums. Tāpat pie noteiktiem nosacījumiem paredzēta uzņēmumu ienākumu nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa atlaide. Likumprojekts arī nosaka jaunuzņēmumu atbalsta programmas piemērošanas termiņu, kā arī ierobežojumus. Plānots, ka par uzņēmuma dalību valsts atbalsta programmās lems īpaša komisija, ko apstiprinās Ekonomikas ministrija. Jaunais regulējums noteiks šīs komisijas pienākumus un tiesības, lēmumu pieņemšanas kārtību, kā arī īpaša jaunuzņēmumu reģistra vešanas kārtību. Tāpat likumprojekts nosaka jaunuzņēmumu pienākumus un lēmuma pieņemšanas kārtību par uzņēmuma izslēgšanu no atbalsta programmas. Valsts atbalsta programmu jaunuzņēmumiem plānots uzsākt 2017.gada 1.janvārī.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.