No 1. jūlija spēkā stājies jauns Administratīvās atbildības likums, kas ieviesis pārmaiņas administratīvo sodu noformēšanas kārtībā. Lai nodrošinātu vienotu administratīvo pārkāpumu procesu uzskaiti visās valsts un pašvaldību institūcijās, ieviests viens tehnoloģiskais rīks – Administratīvo pārkāpumu atbalsta informācijas sistēma (APAS sistēma), kuru izstrādājis Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. APAS sistēmas tiesiskais regulējums ir noteikts Sodu reģistra likumā.

Kā norāda Iekšlietu ministrija, APAS sistēma nav tikai datu uzskaites sistēma, bet gan sistēma, kas nodrošina elektronisku administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu sākot ar brīdi, kad tiek pieņemts lēmums uzsākt procesu vai par atteikumu procesa uzsākšanai un beidzot ar datu dzēšanu, kā arī sistēmā nodrošināta automatizēta dažādu lēmumu sagatavošana, pamatojoties uz sistēmā ievadītajiem datiem.

Kas jāzina par administratīvajiem sodiem

Jaunajā likumā paredzēts, ka pamatsodi ir brīdinājuma un naudas soda veidā, papildsodi – dažāda veida personas tiesību izmantošanas aizliegums un tiesību atņemšana.

Minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības. Likumā noteikts, ka maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 400 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām — 4000 naudas soda vienību. Viena naudas soda vienība ir pieci eiro.

Jāņem vērā, ka, ja viena persona izdarījusi divus vai vairākus administratīvos pārkāpumus, administratīvo sodu piemēro par katru pārkāpumu atsevišķi. Savukārt, ja ar vienu un to pašu darbību izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi, administratīvo sodu piemēro par katru pārkāpumu.

Iestāde pēc naudas soda brīvprātīgas izpildes termiņa beigām, ja sods nav samaksāts, nekavējoties nodod nolēmumu par sodu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš veic piedziņu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Jaunais likums paredz iespēju, ka tad, ja ir objektīvi apstākļi, kuru dēļ sodītā persona nevar pilnā apmērā izpildīt nolēmumu par naudas sodu, iestāde var atlikt tā izpildi uz laiku līdz vienam mēnesim vai sadalīt naudas soda izpildi daļās, nepārsniedzot sešu mēnešu periodu no dienas, kad nolēmums par sodu stājas spēkā. Sodītajai personai ar rakstveida iesniegumu par nolēmuma par sodu izpildes atlikšanu vai naudas soda sadalīšanu daļās jāvēršas iestādē naudas soda brīvprātīgas izpildes termiņa ietvaros.

Soda nomaksai jānotiek trīsdesmit dienu laikā.

Likums arī paredz, ka sodītā persona var iesniegt sūdzību tās iestādes vadītājam, kurā tika pieņemts lēmums vai veiktas soda izpildes darbības, 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas vai darbības veikšanas dienas. Iestādes vadītājs sūdzību izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas. Iestādes vadītāja lēmumu 10 darbdienu laikā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši personas deklarētajai dzīvesvietai vai juridiskajai adresei.