Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Ko ņem vērā, aprēķinot maternitātes pabalstu

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Senāta Administratīvo lietu departaments vērtējis, vai, nosakot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta aprēķināšanai, ņem vērā atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 19. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–286/2023 (A420257520)

Vai atlaišanas pabalsts un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu ir atzīstami par tādiem darbā gūtajiem ienākumiem, kuri jāņem vērā, nosakot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta aprēķināšanai?

Lietas faktiskie apstākļi

Pieteicēja vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk – aģentūra) ar iesniegumu par maternitātes pabalsta piešķiršanu. Aģentūra piešķīra pieteicējai maternitātes pabalstu, bet tā aprēķinā netika iekļauta pieteicējas darba devēja darba attiecību izbeigšanās brīdī izmaksātā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu un atlaišanas pabalsts.

Pieteicēja lēmumu apstrīdēja un vēlāk pārsūdzēja tiesā.

Lietā pēc būtības bija strīds par to, vai pastāv pamats pārrēķināt pieteicējai piešķirto maternitātes pabalstu, iekļaujot vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā pieteicējai izmaksāto atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.

Senāta atziņas

Gan pirmās, gan apelācijas instances tiesas pieteikumu noraidīja, savukārt Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību un izteica šādas atziņas.

Par maternitātes pabalsta mērķi

Maternitātes pabalsta mērķis ir kompensēt sievietei zaudētos algotā darbā gūstamos ienākumus, ja sieviete grūtniecības atvaļinājuma un dzemdību atvaļinājuma dēļ neierodas darbā.

Par darba samaksas izmaksas regularitātes nozīmi

Atšķirībā no darba samaksas, kas ir regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, gan atlaišanas pabalsts, gan kompensācija par neizmantotajām atvaļinājuma dienām ir vienreizēja atlīdzība sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Šo izmaksu pamatā nav darbinieka darbs konkrētajā mēnesī, jo atlaišanas pabalsts tiek maksāts, ņemot vērā visu laika posmu, kuru darbinieks ir nepārtraukti nostrādājis pie attiecīgā darba devēja, bet kompensācija par neizmantotajām atvaļinājuma dienām – par laika posmu, par kuru darbinieks pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas nav izmantojis atvaļinājumu. Turklāt darbinieks laika posmā, kas tiek ņemts vērā, aprēķinot minētās vienreizējās atlīdzības, ir saņēmis darba samaksu no darba devēja, bet atlaišanas pabalsts un kompensācija par neizmantotajām atvaļinājuma dienām tiek izmaksāti papildus darba samaksai tikai sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu. No minētā izriet, ka ne atlaišanas pabalsts, ne kompensācija par neizmantotajām atvaļinājuma dienām nav tādi algotā darbā gūstamie ienākumi, kurus persona varētu saņemt, ja darba attiecības netiktu izbeigtas. Maternitātes pabalsta mērķis nav nodrošināt sievietei ienākumus, kas būtu augstāki nekā algotā darbā gūtie.

Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10. panta un 31. panta pirmās daļas vārdiskā izpausme, atbilstoši kurai vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā tiek ņemta vērā arī personai izmaksātā vienreizējā atlīdzība sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu (atlaišanas pabalsts un kompensācija par neizmantotajām atvaļinājuma dienām), neatbilst likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 3. panta pirmajā daļā un likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 5. panta pirmajā daļā noteiktajam tiesību normas mērķim – segt daļu no sievietes zaudētajiem algotajā darbā gūstamajiem ienākumiem. Proti, tiesību normas vārdiskā izpausme aptver tādu faktisko situāciju, kuru tiesību normas mērķis nevēlas aptvert, jo maternitātes pabalsta mērķis nav nodrošināt sievietei ienākumus, kas būtu augstāki nekā algotā darbā gūtie.

1 Senāta 2013. gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA?492/2013, A420775210, 7. un 9.–11. punkts, 2013. gada 4. novembra sprieduma lietā Nr. SKA–234/2013, A420658610, 11. punkts, 2023. gada 6. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA–133/2023, ECLI:LV:AT:2023:0606.A420130320.13.S, 8. punkts.

Senāts ir konstatējis aizklātu likuma robu un atzinis, ka šajā gadījumā ir pamats ar teleoloģiskās redukcijas palīdzību koriģēt tiesību normas vārdisko izpausmi, jo likuma roba konstatēšanas gadījumā tiesnesim ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums to aizpildīt.¹

Solidaritātes un individuālās pieejas princips

Uz maternitātes pabalstu ir attiecināms gan solidaritātes princips, gan individuālās pieejas princips. Tas nozīmē, ka maternitātes pabalsta apmērs ir atkarīgs no pieteicējas veikto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēra, taču pabalsts netiek izmaksāts tieši no pieteicējas veiktajām iemaksām.

2 Senāta 2013. gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA–492/2013, A420775210, 13. punkts, 2013. gada 4. novembra sprieduma lietā Nr. SKA–234/2013, A420658610, 13. punkts, 2016. gada 14.jūnija lēmuma lietā Nr. SKA–394/2016, A420310713, 6. punkts.

No iemaksu algas, kas tiek ņemta vērā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanai, ir izslēdzamas vienreizējās kompensācijas, kas izmaksātas sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu (gan atlaišanas pabalsts, gan kompensācija par neizmantotajām atvaļinājuma dienām).²

3 Senāta 2014. gada 3. jūnija lēmuma lietā Nr. SKA?464/2014, A420437811, 9. punkts, 2014. gada 3. jūlija lēmuma lietā Nr. SKA–525/2014, A420534210, 8. punkts.

Lai arī kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu un atlaišanas pabalsts (kompensācija par nodarbinātības tiesisko attiecību izbeigšanu) darba tiesību izpratnē ir darba samaksas sastāvdaļa (atbilstoši Senāta 2014. gada 27. marta spriedumā lietā Nr. SKC–1683/2014 secinātajam), tas neietekmē Senāta atziņas, kas izteiktas 2013. gada 22. oktobra spriedumā lietā Nr. SKA–492/2013 un 2013. gada 4. novembra spriedumā lietā Nr. SKA–234/2013 un kas attiecas uz sociālo apdrošināšanu un tās pabalstu izmaksāšanas mērķi.³

4 Senāta 2023. gada 6. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA–133/2023, ECLI:LV:AT:2023:0606.A420130320.13.S, 9. punkts.

Atlaišanas pabalsts un kompensācija par neizmantotajām atvaļinājuma dienām nav atzīstami par tādiem darbā gūtajiem ienākumiem, kuri jāiekļauj vidējās apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķinā.⁴

Tiesai nav jāņem vērā atbrīvošanas no darba iemesls

Ja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā tiktu ņemta vērā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu un atlaišanas pabalsts atkarībā no atbrīvošanas iemesla, tad tiktu pārkāpts vienlīdzības princips un taisnīguma princips.

5 Sal. Senāta 2023. gada 6. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA–133/2023, ECLI:LV:AT:2023:0606.A420130320.13.S, 11. punkts.

Minētais apstāklis – darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats – nav pamats atkāpties no Senāta judikatūras jautājumā par likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10. panta un 31. panta pirmās daļas interpretāciju un piemērošanu.⁵