Ņemot vērā pret Krievijas Federāciju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, Ārlietu ministrija vērš uzmanību, ka sankcijas jeb ierobežojošie pasākumi ir ārpolitikas instruments, kuru mērķis ir novērst starptautisko tiesību pārkāpumus vai cita veida rīcību, kas apdraud globālo un reģionālo drošību. Sankcijas ļauj reaģēt uz draudiem starptautiskajai drošībai, neizmantojot militāru spēku. Sankciju mērķis ir demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību ievērošanas veicināšana nolūkā stiprināt starptautisko drošību.

Sankciju ievērošana nozīmē, ka persona neveic darbības, kas ir aizliegtas, piemēram, nepiedāvā noteiktus pakalpojumus, nemēģina nodot finanšu līdzekļus sankcionētai personai. Sankciju ievērošana arī nozīmē, ka persona veic noteiktas darbības, piemēram, iesaldē sankcionētas personas finanšu līdzekļus un saimnieciskos resursus. Ievērojot Latvijai saistošās sankcijas un nesadarbojoties ar personu, pret kuru ir noteiktas sankcijas, ikviena persona tieši iesaistās starptautiskās un nacionālās drošības stiprināšanā.

Mērķētās un sektoriālās sankcijas

Sankcijas, kas noteiktas pret identificējamu fizisku vai juridisku personu, parasti liedz šīm personām īstenot konkrētas darbības. Šādas sankcijas, kas vērstas pret personām, sauc par mērķētām sankcijām.

Sankcijas var tikt noteiktas pret konkrētām precēm un pakalpojumiem, aizliedzot šo preču importu vai eksportu un pakalpojumu sniegšanu. Šādas sankcijas sauc par sektoriālām sankcijām.

Lai noteiktu, vai uz juridisku veidojumu, kurš saistīts ar sankciju subjektu, attiecināmi sankcijās noteiktie ierobežojumi, nepieciešams izvērtēt, vai juridiskais veidojums atrodas sankcionētas personas īpašumā vai kontrolē. Lai izvērtētu juridiskas personas atrašanos sankcionētas personas īpašumā vai kontrolē, Ārlietu ministrija aicina iepazīties ar kritērijiem, kas noteikti Eiropas Savienības (ES) Labās prakses vadlīnijās attiecībā uz ierobežojošo pasākumu efektīvu īstenošanu (62.-65. punkts)¹.

Kā pareizi meklēt personas sankciju meklētājā

Sankciju meklētājā (https://sankcijas.fid.gov.lv) personas ieraksts būs tieši tāds, kāds ir dokumentā, kurā noteiktas sankcijas. Parasti tā ir oriģinālvaloda (piemēram, arābu, krievu, baltkrievu) un transliterācija latīņu burtiem. Personu vārda un uzvārda atveidojums latviešu valodā nav iekļauts sankciju meklētājā. Iesakām personas meklēt pēc vārda vai uzvārda saknes, piemēram, personu Vladimirs Putins meklēt pēc kritērijiem “Vlad” vai “Putin”. Tāpat papildu meklēšanai var izmantot rīku “Izvērstā meklēšana”, kur iespējams atlasīt personas pēc sankciju saraksta (piemēram, ES saraksts), programmas (piemēram, UKR vai BLR), datuma (piemēram, “2022”, lai atlasītu 2022. gadā sankciju sarakstos ievietotos subjektus) un personas veida.

Sankciju meklētājs atspoguļo tikai sankciju subjektus, pret kuriem tieši un nepastarpināti noteiktas ES, ANO vai nacionālās sankcijas: starptautisko publisko tiesību subjektus, fiziskās vai juridiskās personas vai citus identificējamus subjektus. Meklētājā nav atspoguļoti visi sankciju subjektiem piederošie vai saistītie uzņēmumi un sankciju subjektu ģimenes locekļi.

Sankciju meklētājā atjaunošana tiek veikta reizi stundā, kad tiek ielasīti jaunākie dati no ANO un ES. Atsevišķos gadījumos starptautisko institūciju uzturētie dati tiek atjaunoti ar kavēšanos, šādos gadījumos vietnē manuāli tiek ievietots paziņojums par kavēšanos datu atjaunināšanā un saite uz aktuālo informāciju.

Sankciju meklētājā nav atspoguļotas sektoriālās sankcijas. Tas ietver tikai sankciju subjektus – fiziskās vai juridiskās personas vai citus identificējamus subjektus. Informāciju par ES noteiktajiem preču un pakalpojumu ierobežojumiem iespējams atrast ES Sankciju kartē: http://www.sanctionsmap.eu/#main.

Pārbaudīt informāciju par ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijām ir iespējams ASV OFAC datubāzē: https://sanctionssearch.ofac.treas.gov.

Vai juridiska persona var nomainīt PLG, ja pret to noteiktas sankcijas?

Ja ar ES, ANO vai nacionālajām sankcijām pret juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem (PLG) ir noteikti finanšu un civiltiesiskie ierobežojumi, tad PLG maiņa nav iespējama, jo personas īpašumtiesības ir iesaldētas kā civiltiesiskais resurss. Ja juridiskā persona šādā situācijā mēģina mainīt PLG, tad to kompetentā iestāde var vērtēt kā sankciju apiešanas mēģinājumu.

Ja pret personu ir noteikti citi ierobežojumi, piemēram, ieceļošanas ierobežojumi vai sankcijas noteikusi cita organizācija vai valsts, tad PLG maiņa var būt iespējama, bet tā tiek vērtēta katrā individuālā gadījumā.

Ja pret sadarbības partnera PLG ir noteiktas sankcijas, tad uzskatāms, ka tādas pašas sankcijas, kādas ir noteiktas pret tā PLG, ir noteiktas arī pret sadarbības partneri – juridisko personu.

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs informē, ka tā tīmekļvietnē iespējams iegūt informāciju par Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem, tostarp sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībniekiem un juridisko personu PLG.

Attiecībā uz citu izmaiņu reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierobežojumi nepastāv. Piemēram, ja tiek noskaidrots, ka juridiskās personas PLG ir sankcionēta persona, minētais nav šķērslis, lai konkrēto sankcionēto fizisko personu reģistrētu kā juridiskās personas PLG, un šādā gadījumā juridiskai personai ir pienākums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieteikt Uzņēmumu reģistram attiecīgo ziņu reģistrāciju.

Atbildība par sankciju pārkāpšanu

Sankciju risku izvērtējums ir katras fiziskas vai juridiskas personas patstāvīgs uzdevums, kura laikā personai ir nepieciešams veikt padziļinātu pārbaudi par tās sadarbības partneri un ar to saistītām personām. Pēc riska izvērtējuma persona patstāvīgi pieņem lēmumu, vai ir iespējams turpināt sadarbību ar konkrēto personu, ievērojot sankciju ierobežojumus, vai, ņemot vērā sankciju riskus, to pārtraukt.

Visām personām ir pienākums ievērot un izpildīt sankcijas. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (Sankciju likuma) 13. pantā noteiktas kompetentās institūcijas, kuru pienākums ir veikt visas tās darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu starptautisko un nacionālo sankciju izpildi.

Sankciju apiešana ir apzināta darbība, kuras mērķis vai sekas ir apiet sankcijās noteiktos ierobežojumus. Pēc būtības sankciju apiešana ir sankciju pārkāpšanas veids. Sankciju apiešanas un pārkāpšanas rezultātā iegūtie līdzekļi var tikt uzskatīti par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.

Par ANO, ES un Latvijas nacionālo sankciju pārkāpšanu persona var tikt saukta pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 84. pantu. Smagāko pārkāpumu gadījumā sods var būt brīvības atņemšana līdz pat astoņiem gadiem.

Kam jāziņo par sankciju pārkāpumiem?

Saskaņā ar Sankciju likuma 17. pantu kompetento institūciju uzraudzībā esošajām personām ir pienākums:

• nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā ziņot Valsts drošības dienestam par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu vai tās mēģinājumu un tā rezultātā iesaldētiem līdzekļiem un informēt par to attiecīgo kompetento institūciju;
• ja ir aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē, ziņot par to FID Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajā kārtībā.

FID kompetence sankciju jautājumos

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir kompetentā institūcija cīņā pret starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajā kārtībā. FID veic visas nepieciešamas darbības, lai sankciju meklētājā https://sankcijas.fid.gov.lv/ būtu pieejama aktuālākā informācija par sankcionētām personām.

Pamata ES normatīvie akti, kas nosaka sankcijas, kuras noteiktas pret Krievijas Federācijas fiziskajām un juridiskajām personām un valsts iestādēm, ir:

• Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība;
• Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā;
• Padomes Lēmums 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība;
• Padomes Lēmums 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā.

Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē atrodami ar aktuālie ikmēneša sankciju biļeteni (https://www.mfa.gov.lv/lv/sankciju-biletens).

Sankciju tvērums publisko iepirkumu jomā

Zvērinātu advokātu birojs COBALT norāda, ka, ieviešot ES piekto sankciju paketi² pret Krieviju saistībā ar tās militāro agresiju Ukrainā, faktiski noteikts aizliegums uzņēmumiem ar tiešu vai netiešu Krievijas personu līdzdalību/kontroli piedalīties publiskos iepirkumos. Minētais attiecas arī uz Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ar attiecīgu dalībnieku/akcionāru īpatsvaru. Jāpatur prātā, ka atbilstošie subjekti nav atrodami sankciju sarakstos. Pasūtītājiem pašiem tie jāidentificē, pētot pretendenta/piegādātāja struktūru. Ja tā nav pieejama reģistros, tad tā ir jāiegūst no pretendenta/piegādātāja. Tā kā aizlieguma kontekstā būtiskas arī netiešas īpašumtiesības, tad jāpārbauda visa īpašumtiesību ķēde (arī pastarpināta).

Sankciju paketē noteikts, ka Krievijas Federācijas privāto un publisko tiesību subjektiem tiek aizliegts piedalīties publiskajos iepirkumos un izpildīt iepirkumu līgumus. Aizliegums attiecas uz tiesībām piešķirt vai turpināt izpildīt jebkādus publisko iepirkumu vai koncesiju līgumus. Aizliegums attiecas uz:

• Krievijas valstspiederīgajiem, fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas nodibinātas Krievijā;
• juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kurās tieši vai netieši īpašumtiesības vairāk kā 50% apmērā pieder a. punktā minētajām personām;
• fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas darbojas a. vai b. punktā minēto personu vārdā vai saskaņā ar to norādēm.

Aizliegums attiecas tostarp arī uz apakšuzņēmējiem, kā arī personām, uz kuru spējām paļaujas publisko iepirkuma direktīvu nozīmē.

Konstatējot šādu subjektu, pasūtītājam nav tiesību turpināt līgumu. Sankciju regulā ir paredzēts pārejas periods, nosakot, ka minētais publisko iepirkumu regulējums neattiecas uz līgumu izpildi līdz 2022. gada 10. oktobrim, ja līgums noslēgts pirms 2022. gada 9. aprīļa. Bet tas nozīmē, ka arī šādiem līgumiem ir jābūt izbeigtiem, sākot ar 2022. gada 11. oktobri.

Ir paredzēts, ka dalībvalstu kompetentās iestādes, informējot par to Eiropas Komisiju, var piešķirt ierobežotus izņēmumus, ja līguma izpildei nav alternatīvas un ja tas skar Sankciju regulā noteiktās sabiedriski nozīmīgās jomas.

Publiskajā iepirkumā jau patlaban nedrīkst slēgt līgumus ar personām, kas ir sankcionētas vai tiek kontrolētas vai pieder sankcionētām personām atsevišķi vai summāri, kā arī jāņem vērā, lai iepirkuma līguma ietvaros netiktu iegādātas preces, ko Latvijā importēt ir aizliegts.

Pienākums ievērot sankcijas attiecas uz jebkuru personu – pasūtītāju Publisko iepirkumu likuma un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē, Publiskās un privātās partnerības likuma subjektiem, kā arī finansējuma saņēmēju Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumus Nr. 104 „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”.

Iepirkumu uzraudzības birojs vērš uzmanību, ka obligāti sankcijas jāpārbauda Sankciju likuma 11.¹ pantā noteiktajā kārtībā. Pārbaudi par piemērotajām sankcijām veic visiem iepirkumiem (t.sk. Publisko iepirkumu likuma 9. un 10. pantā noteiktajiem) un iepirkumu procedūrām, kā arī publiskās un privātās partnerības procedūrām, kuru veikšanai piemēro:

• Publisko iepirkumu likumu,
• Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu,
• Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu,
• Publiskās un privātās partnerības likumu.

Savukārt ieteicams sankcijas pārbaudīt 11.¹ pantā noteiktajā kārtībā visiem iepirkumiem, kuriem piemēro:

• Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumus Nr. 104 „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”,
• pasūtītāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iekšējo kārtību (ja paredzamā līgumcena nesasniedz normatīvo aktu piemērošanas slieksni),
• Iepirkumu vadlīnijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

Tāpat izvērtējams, vai iepirkuma līgumā, vispārīgās vienošanās dokumentā, partnerības iepirkuma līgumā vai koncesijas līgumā ir paredzētas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izpildes, ja līgumu nav iespējams izpildīt piemēroto sankciju dēļ. Savukārt pasūtītājam pirms gala lēmuma pieņemšanas par līguma noslēgšanu jāpārliecinās, vai uz līgumslēdzēju nav attiecinātas sankcijas, kas varētu ietekmēt līguma izpildi, proti, vai noslēdzamā līguma izpildi neapdraud subjektam piemērotās sankcijas.

Sankciju pārbaudes jāveic atbilstoši konstatētajiem riskiem

Ja uzņēmumam ir saistība ar kādu no sankciju riskiem, noteikti ir jārīkojas, lai pārliecinātos, ka šie riski tiek kontrolēti, iesaka bankas Citadele Korporatīvās komunikācijas vadītāja Kristīne Mennika.

Vispirms jāizvērtē un jāatbild uz jautājumiem,  vai sankcijas skar jūsu saimniecisko darbību:

• vai sniedzat un/vai saņemat pakalpojumus un ražojat, pārdodat vai pērkat preces un izejvielas, kuras ir pakļautas sankcijām (piemēram, koksne, IT tehnoloģijas, naftas produkti) no valstīm, pret kurām ir noteiktas sankcijas. Sankcionēto izejvielu, preču un pakalpojumu uzskaitījums ir pieejams ES sankciju kartē;
• vai piegādājat preces vai pakalpojumus uz/no valstīm, pret kurām ir noteiktas sankcijas, vai uz valstīm, kas robežojas ar sankciju risku valstīm (piemēram, Kazahstāna vai Uzbekistāna), vai arī piegāde ir tranzītā caur šīm valstīm;
• vai sadarbības partneri, to īpašnieki, valdes locekļi vai patiesie labuma guvēji ir saistīti ar sankciju riska valstīm vai juridiskām vai fiziskām personām, pret kurām noteiktas sankcijas. Pārbaudiet, veicot izpēti internetā.

Ja uzņēmums sadarbojas ar uzņēmumiem no Krievijas vai Baltkrievijas, nepieciešams detalizēti iepazīties ar vismaz ES, ASV OFAC un nacionālajos sankciju sarakstos uzskaitītajām precēm un pakalpojumiem, kas ir pakļautas sankcijām. Nepieciešams arī pārliecināties, vai sadarbības partneris tieši vai netieši nav norādīts to personu sarakstā, pret kurām ir noteiktas sankcijas, vai saistīts ar šīm personām (piemēram, kā īpašnieks vai patiesais labuma guvējs).

Tā kā sankciju tvērums nepārtraukti paplašinās, nepieciešams sekot jaunumiem ES regulās, jo pastāv risks, ka pret jebkuru partneri vai attiecībā uz konkrētām precēm vai pakalpojumiem var tikt noteiktas sankcijas, un tad turpmāka sadarbība nebūs iespējama.

Veiktās pārbaudes nepieciešams dokumentēt, lai nepieciešamības gadījumā varētu sniegt apliecinājumu par veikto pārbaudi gan tiesībsargājošajām, gan finanšu iestādēm.

Tāpat uzņēmumā būtu nepieciešams noteikt darbinieku, kurš būtu atbildīgs par šo darbību veikšanu. Nav obligāti iecelt “sankciju speciālistu”. Šos uzdevumus var veikt, piemēram, uzņēmuma grāmatvedis vai jurists.

Bankas eksperte iesaka dokumentēt, kā tiek veiktas minētās pārbaudes - kuras sankcijas tiek pārbaudītas, kādi tehniskie risinājumi tiek izmantoti, sadarbības partneru pārbaudes regularitāte (piemēram, reizi mēnesī) un sankciju pārbaude pirms maksājumu veikšanas. Tāpat, iespējams, ir vērts apmeklēt mācību seminārus sankciju jomā.

Sankciju pārkāpums ir smags noziegums, tāpēc par konstatētiem pārkāpumiem vai arī mēģinājumiem iesaistīt uzņēmumu sankciju apiešanā ir nekavējoties jāziņo policijai.

Līdzīgi kā līgumos vienmēr tiek iekļauts punkts par tiesībām izbeigt līgumu nepārvaramas varas gadījumā, līgumos vienmēr būtu jāiekļauj arī uzņēmuma tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izpildes, ja uz sadarbības partneri vai precēm un pakalpojumiem tieši vai netieši, daļēji vai pilnībā kļūst attiecināmas ANO, ES, ASV OFAC vai nacionālās sankcijas. Tāpat var arī paredzēt zaudējumu segšanas kārtību un, piemēram, turpmākās darbības ar precēm vai pakalpojumiem, kuru piegāde vai saņemšana sankciju dēļ vairs nav iespējama.

Tā kā ļoti īsā laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas nosacījumos, kas ir jāievēro, lai turpinātu sadarbību ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā, šaubu gadījumā klienti tiek aicināti sazināties ar banku, lai noskaidrotu iespējas veikt vai saņemt konkrētus maksājumus. Vienlaikus bankas sniegtais informatīvais atbalsts nemazina klientu individuālo atbildību pilnībā ievērot sankcijas.