0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAAr likumu plāno noteikt pienākumu iesniegt jaunus publiskos pārskatus īpaši lielām korporācijām

Ar likumu plāno noteikt pienākumu iesniegt jaunus publiskos pārskatus īpaši lielām korporācijām

Ikars Kubliņš, BilancePLZ, pēc likumprojekta anotācijas

Saeima  8. jūnijā, pirmajā lasījumā izskatījusi likumprojektu “Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums”, kura mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Likumprojekts paredz galveno mātes sabiedrību, atsevišķu komercsabiedrību pienākumu sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 000 000 eiro. Atbilstīgi šāds pienākums būtu jābeidz piemērot, ja divus pārskatu gadus pēc kārtas minētie ieņēmumi vairs nepārsniedz attiecīgo apmēru. Uz šādu galveno mātes sabiedrību būtu atkal jāattiecina ziņošanas pienākums, ja tā ieņēmumi atkal divus pārskata gadus pēc kārtas pārsniedz attiecīgo apmēru.

Galvenās mātes sabiedrības un atsevišķas komercsabiedrības būtu atbrīvotas no pienākuma sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja to un visas to radniecīgās sabiedrības, tostarp filiāles, ir reģistrētas Latvijas Republikā vai visu saimnieciskās darbības vieta ir tikai Latvijas Republika un neviena cita nodokļu jurisdikcija.

Paredzēti arī vairāki citi piemērošanas izņēmumi, piemēram, prasības neattieksies uz tādām galvenajām mātes sabiedrībām un atsevišķajām komercsabiedrībām, kuras ir kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, ja šī galvenā mātes sabiedrība vai tās radniecīgā sabiedrība, vai atsevišķā komercsabiedrība ietver attiecīgi konsolidētajā finanšu pārskatā vai gada pārskatā apkopotu informāciju par visām savām saimnieciskajām darbībām sadalījumā par katru ES dalībvalsti un par katru trešo valsti un to publisko, ievērojot kārtību, kāda noteikta minēto finanšu tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajos likumos un saskaņā ar tiem  izdotajos gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvajos noteikumos.

Pienākums iesniegt pārskatus attieksies arī uz meitas sabiedrībām (“meitas sabiedrības, kura saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. panta ceturto daļu ir vidēja sabiedrība (nepārsniedz divus no trim kritērijiem, t.i., bilances kopsumma — 20 000 000 eiro, neto apgrozījums — 40 000 000 eiro, vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.) un piekto daļu – liela sabiedrība (pārsniedz divus no trim kritērijiem, t.i., bilances kopsumma — 20 000 000 euro, neto apgrozījums — 40 000 000 eiro, vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250), pienākumu iesniegt un publiskot starptautiskā koncerna (grupas), kuras radniecīgā sabiedrība tā ir, galvenās mātes sabiedrības pārskatu par ienākuma nodokļiem).

Informācija pārskatā jānorāda:

  • sadalījumā pa ES dalībvalstīm (par katru dalībvalsti atsevišķi). Ja attiecīgajā dalībvalstī ietilpst vairākas nodokļu jurisdikcijas, informāciju apvieno šīs dalībvalsts līmenī (17. panta pirmā daļa),
  • atsevišķi par katru nodokļu jurisdikciju, kura (a) tā gada 1. martā, par kuru sagatavots pārskats, uzskatāma par tādu nodokļu jurisdikciju, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, vai kura (b) tā gada 1. martā, par kuru sagatavots pārskats, kā arī iepriekšējā gada 1. martā uzskatāma par tādu nodokļu jurisdikciju, kura sadarbojas nolūkā īstenot labas nodokļu pārvaldības principus. Jāatzīmē, ka šis likumprojekta 17. panta otrajā daļā paredzētais regulējums pamatojas uz Direktīvas 2021/2101 prasību pārskata par ienākuma nodokļiem sagatavošanā ņemt vērā Padomes secinājumu par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas I pielikumā “ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas” un II pielikumā “Pašreizējais stāvoklis sadarbībā ar ES attiecībā uz paustajām saistībām, ko uzņēmušās jurisdikcijas, kuras sadarbojas, nolūkā īstenot labas nodokļu pārvaldības principus” paredzētos sarakstus pēc stāvokļa uz tā gada 1. martu, par kuru sagatavots pārskats.

Ar detalizētāku informāciju par plānoto likumprojektu iespējams iepazīties šeit.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Saeima  8. jūnijā, pirmajā lasījumā izskatījusi likumprojektu "Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums", kura mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Likumprojekts paredz galveno mātes sabiedrību, atsevišķu komercsabiedrību pienākumu sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 000 000 eiro. Atbilstīgi šāds pienākums būtu jābeidz piemērot, ja divus pārskatu gadus pēc kārtas minētie ieņēmumi vairs nepārsniedz attiecīgo apmēru. Uz šādu galveno mātes sabiedrību būtu atkal jāattiecina ziņošanas pienākums, ja tā ieņēmumi atkal divus pārskata gadus pēc kārtas pārsniedz attiecīgo apmēru.

Galvenās mātes sabiedrības un atsevišķas komercsabiedrības būtu atbrīvotas no pienākuma sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja to un visas to radniecīgās sabiedrības, tostarp filiāles, ir reģistrētas Latvijas Republikā vai visu saimnieciskās darbības vieta ir tikai Latvijas Republika un neviena cita nodokļu jurisdikcija.

Paredzēti arī vairāki citi piemērošanas izņēmumi, piemēram, prasības neattieksies uz tādām galvenajām mātes sabiedrībām un atsevišķajām komercsabiedrībām, kuras ir kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, ja šī galvenā mātes sabiedrība vai tās radniecīgā sabiedrība, vai atsevišķā komercsabiedrība ietver attiecīgi konsolidētajā finanšu pārskatā vai gada pārskatā apkopotu informāciju par visām savām saimnieciskajām darbībām sadalījumā par katru ES dalībvalsti un par katru trešo valsti un to publisko, ievērojot kārtību, kāda noteikta minēto finanšu tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajos likumos un saskaņā ar tiem  izdotajos gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvajos noteikumos.

Pienākums iesniegt pārskatus attieksies arī uz meitas sabiedrībām ("meitas sabiedrības, kura saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. panta ceturto daļu ir vidēja sabiedrība (nepārsniedz divus no trim kritērijiem, t.i., bilances kopsumma — 20 000 000 eiro, neto apgrozījums — 40 000 000 eiro, vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.) un piekto daļu – liela sabiedrība (pārsniedz divus no trim kritērijiem, t.i., bilances kopsumma — 20 000 000 euro, neto apgrozījums — 40 000 000 eiro, vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250), pienākumu iesniegt un publiskot starptautiskā koncerna (grupas), kuras radniecīgā sabiedrība tā ir, galvenās mātes sabiedrības pārskatu par ienākuma nodokļiem).

Informācija pārskatā jānorāda:

  • sadalījumā pa ES dalībvalstīm (par katru dalībvalsti atsevišķi). Ja attiecīgajā dalībvalstī ietilpst vairākas nodokļu jurisdikcijas, informāciju apvieno šīs dalībvalsts līmenī (17. panta pirmā daļa),
  • atsevišķi par katru nodokļu jurisdikciju, kura (a) tā gada 1. martā, par kuru sagatavots pārskats, uzskatāma par tādu nodokļu jurisdikciju, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, vai kura (b) tā gada 1. martā, par kuru sagatavots pārskats, kā arī iepriekšējā gada 1. martā uzskatāma par tādu nodokļu jurisdikciju, kura sadarbojas nolūkā īstenot labas nodokļu pārvaldības principus. Jāatzīmē, ka šis likumprojekta 17. panta otrajā daļā paredzētais regulējums pamatojas uz Direktīvas 2021/2101 prasību pārskata par ienākuma nodokļiem sagatavošanā ņemt vērā Padomes secinājumu par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas I pielikumā "ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas" un II pielikumā "Pašreizējais stāvoklis sadarbībā ar ES attiecībā uz paustajām saistībām, ko uzņēmušās jurisdikcijas, kuras sadarbojas, nolūkā īstenot labas nodokļu pārvaldības principus" paredzētos sarakstus pēc stāvokļa uz tā gada 1. martu, par kuru sagatavots pārskats.

Ar detalizētāku informāciju par plānoto likumprojektu iespējams iepazīties šeit.