Ja gads ir noslēgts ar peļņu, aktuāls ir jautājums par tālāko peļņas izlietošanu un iespējamo dividenžu noteikšanu. Jāuzsver, ka no 2013. gada 1. jūlija Komerclikuma 180. pants „Sabiedrības peļņas izlietošana” ir papildināts ar sesto daļu, paredzot: ja sabiedrībai ir nesadalītā peļņa, dalībnieki šajā likumā noteiktajā kārtībā var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Valde paziņojumam par sapulces sasaukšanu pievieno priekšlikumu par peļņas izlietošanu, kurā norāda šā panta trešajā daļā minētās ziņas. Attiecīgi, , ja visa peļņa nav sadalīta ar dalībnieku sapulces lēmumu pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas, valde var sasaukt Komerclikumā noteiktajā kārtībā dalībnieku sapulci un lemt par nesadalītās peļņas izlietošanu. Turklāt šādu sapulci var ierosināt sasaukt ne vienu vien reizi, ja ir palikusi nesadalītā peļņa.

Savukārt ar 2014 .gada 16. janvārī pieņemtajiem grozījumiem Komerclikumā ir ieviesta jauna iespēja izmaksāt ārkārtas dividendes jau no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām. Šajā rakstā ― gan par nodokļu piemērošanas nosacījumiem un dividenžu izmaksātāja pienākumiem, gan arī nodokļu sekām saistībā ar ārkārtas dividendēm.

Tādējādi var teikt, ka vienlaikus ar to, ka turpmāk stingrāk tiek noregulēts nodokļu aplikšanas režīms gadījumos, kad darbinieki vai uzņēmumu īpašnieki (saistītās personas) gūst līdzekļus, aizņemoties no uzņēmuma (grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” šajā rakstā detalizētāk netiek apskatīti), uzņēmumu īpašniekiem tiek dota iespēja saņemt līdzekļu ārkārtas dividenžu veidā.

Ārkārtas dividendes

Komerclikums papildināts ar jaunu 161.1 pantu „Ārkārtas dividendes”. Attiecīgi Komerclikumā noteikts, kā un kādos gadījumos ārkārtas dividendes varēs izmaksāt.

Lai izmaksātu ārkārtas dividendes, līdzās galvenajam nosacījumam, ka ir jābūt peļņai, būs laikus jāsagatavojas citu nosacījumu ievērošanai.

Pirmkārt, jārēķinās, ka uzņēmums kā ārkārtas dividendes varēs izmaksāt ne vairāk kā 85 procentus no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, un valdei būs jāapliecina, ka šī izmaksa nerada risku uzņēmuma saistību izpildei. 85% ierobežojums saistīts ar to, ka no peļņas (ja neskaita iespējamās korekcijas) būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Savukārt, lai lemtu par ārkārtas dividenžu noteikšanu, vispirms ir šāda iespēja jāparedz kapitālsabiedrības statūtos. Tā kā iepriekš šāds tiesiskais regulējums nepastāvēja, tad jebkuram, kas plāno apsvērt iespēju turpmāk saņemt dividendes pirms pārskata gada beigām un, iespējams, vairākkārt, statūtos ir jāveic grozījumi. Vēršu uzmanību: tā kā Komerclikuma 161.1 pants, kā arī grozījumi 161. panta ceturtā daļa un 182. panta trešā daļa (par ārkārtas dividenžu noteikšanas, aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību) stājas spēkā 2014. gada 1. jūlijā, attiecīgi grozījumu veikšanai statūtos vēl ir laiks. Arī grāmatvedību reglamentējošos normatīvajos aktos nepieciešamie grozījumi saistībā ar ārkārtas dividenžu noteikšanas, aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību vēl nav veikti.

Plānojot ārkārtas dividenžu izmaksu, jārēķinās arī ar to ka, valdei saskaņā ar likuma prasībām par gada pārskata sastādīšanu jāsagatavo un jāiesniedz dalībnieku sapulcei sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats par periodu, par kuru tiek noteiktas ārkārtas dividendes, un priekšlikumu par ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu.

 Komerclikuma 161.1 pants arī paredz, ka dalībnieku sapulce lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu pieņem:

• 1) ne agrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pieņemts iepriekšējais dalībnieku sapulces lēmums par dividenžu noteikšanu;
• 2) ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā pārskata perioda beigām, par kuru sagatavots sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats.

Faktiski uzņēmumi turpmāk varēs dividendes (ārkārtas dividendes) izmaksāt reizi ceturksnī, nevis reizi gadā, kā līdz šim. Šāda iespēja ir būtiska dalībnieku personisko līdzekļu nošķiršanai no uzņēmuma līdzekļiem, it sevišķi ņemot vērā likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumus, kas savukārt paredz nosacījumus aizdevumu pārkvalificēšanai par ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu.

Papildus Komerclikums paredz ar nodokļu nomaksu saistītus ierobežojumus. Ārkārtas dividendes saskaņā ar minētā panta noteikumiem varēs noteikt un izmaksāt, ja dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanas dienā:

• 1) sabiedrībai nav nodokļu parādu;
• 2) sabiedrībai nav atliktu vai termiņos sadalītu nodokļu maksājumu un sabiedrības veicamie nodokļu avansa maksājumi nav samazināti.

Tātad būtiski pārliecināties, ka konkrētajā datumā nav nodokļu parādu, kā arī citu nodokļu saistību (atliktu vai termiņos sadalītu nodokļu maksājumu vai samazinātu avansa maksājumu). Šo noteikumu neievērošana var novest pie būtiskām nodokļu sekām, jo noteiktajām dividendēm var piemērot vispārējo nodokļu aplikšanas režīmu kā ar saimniecisko darbību nesaistītiem maksājumiem uzņēmumu dalībniekiem.

Un pēdējais nosacījums, kas ir likumsakarīgi, ka nedrīkst noteikt un izmaksāt ārkārtas dividendes, ja pamatkapitāls nav sasniedzis vismaz 2800 eiro.

Ārkārtas dividendes aprēķina no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām. Pārskata gadam beidzoties ar attiecīgu peļņu, šīs ārkārtas dividendes jau iegūs dividenžu statusu. Ja atbilstoša peļņa nebūs gūta, bet uzņēmumam jau būs bijušas izmaksas ārkārtas dividenžu veidā, tās tiks kvalificētas kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi. Kā jau minēju, grāmatvedību regulējošos normatīvajos aktos vēl ir paredzētas izmaiņas, saistītas ar ārkārtas dividendēm, savukārt būtiskākie ar nodokļiem saistītie aspekti ir izklāstīti turpmāk.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis no dividendēm

Dividendes ir ienākuma veids, kuram nodokļu piemērošanas režīms atšķiras atkarībā no tā, kas ir ienākuma

saņēmējs, attiecīgi - rezidenti fiziskās vai juridiskās personas, vai nerezidenti.

Kopumā jāatzīmē, ka no 2013. gada 1. janvāra, izmaksājot dividendes, dividenžu ar nodokļiem aplikšanas gadījumi ir visai ierobežoti. Ar UIN pamatā neapliek ne dividendes, kuras Latvijas uzņēmums ir saņēmis no cita Latvijas uzņēmuma, ne dividendes, kuras Latvijas uzņēmums izmaksā nerezidentam (izņemot fiziskai personai).

Savukārt attiecībā uz ārkārtas dividendēm jau ar grozījumiem likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (UIN likums), kas tika pieņemti 2013. gada 6. novembrī, noteikts, ka, ārkārtas dividendes ir pieskaitāmas pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību (UIN likuma 5. panta pirmā daļa). Saskaņā ar UIN likuma 4. panta pirmo un ceturto daļu ar nodokli apliekamais ienākums tiek noteikts, koriģējot atbilstoši grāmatvedības normatīvajiem aktiem noteikto peļņas vai zaudējumu summu. Ja ir izmaksātas ārkārtas dividendes, bet gada beigās uzņēmumam izveidojas zaudējumi, ārkārtas dividenžu summu uzskata par nesaistītu ar saimniecisko darbību izdevumu  un UIN apliekamā ienākuma noteikšanā jāpiemēro 1,5 koeficients. Tādējādi no nodokļu piemērošanas viedokļa būtiski ir ievērot iepriekš minētos Komerclikuma nosacījumus saistībā ar ārkārtas dividendēm un veikt piesardzīgu saimnieciskās darbības plānošanu, jo, piemēram, pēc veiksmīga pirmā pusgada var sekot zaudējumus nesošs otrais pusgads, un iznākumā ārkārtas dividendes var būt noteiktas lielākas, nekā sanāk no gada peļņas.

Ar minētajiem grozījumiem likumā papildinātas arī UIN likuma normas, kas nosaka nodokļa ieturēšanas (maksāšanas) pienākumu, ja ārkārtas dividendes tiek izmaksātas saņēmējam, kas atrodas zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās. Tad ir piemērojams ienākuma nodoklis 30% apmērā. Savukārt no dividendēm ieturams nodoklis, piemērojot 15% likmi.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no dividendēm

Nodokļa likme ienākumam no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, tai skaitā ienākumam no dividendēm, ir 10 procenti gan attiecībā uz dividenžu saņēmēju rezidentu, gan nerezidentu.

Atbilstoši likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 16.¹ pantā noteiktajam vispārīgajam principam par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad maksātājs saņem naudu vai citas lietas, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Savukārt par dividenžu ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi arī par dividenžu ienākuma izmaksas dienu šā likuma izpratnē uzskata dienu, kad dividendes aprēķinātas.

Tā kā patlaban minētais likums kā atsevišķu ienākuma veidu nenošķir ārkārtas dividendes, arī ārkārtas dividendēm par ienākuma izmaksas dienu uzskatāma diena, kad dividendes ir aprēķinātas. Ienākuma izmaksātājs ietur nodokli izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā līdz nākamā mēneša piektajam datumam.

Nodokļu aspekti attiecībā uz saņemamajām dividendēm

Vispārējā gadījumā juridiskajām personām nav jāmaksā UIN no saņemamajām dividenžu summām, tomēr jāņem vērā: ja dividendes tiek saņemtas no dalības ārvalstu komercsabiedrībā, tad atkarībā no konkrētās valsts nodokļu tiesībām var tikt ieturēts attiecīgās valsts nodoklis no dividendēm. Par ieturēto nodokli nav samazināms ar UIN apliekamais ienākums un nav piemērojama nodokļa atlaide par ārvalstīs samaksāto nodokli, jo dividenžu ienākums Latvijā netiks iekļauts ar nodokli apliekamajā ienākumā.

Tādēļ aktuāli izvērtēt nodokļa samazināšanas iespējas atkarībā no tā, vai ar konkrētā dividenžu izmaksātāja rezidences valsti ir noslēgta nodokļu konvencija (Konvencija dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem) vai arī dividenžu ienākums tiek gūts citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai arī Eiropas Ekonomiskās zonas valstī. Attiecīgi nodokļu likme var tikt samazināta  līdz 5% vai pat līdz 0%.

Nodokļu konvencijas dividenžu avota valstij, kuras rezidents izmaksā dividendes otras līgumslēdzējas valsts rezidentam, paredz ierobežotas tiesības aplikt ar nodokli dividenžu ienākumu. Lielākoties nodoklis tiek samazināts līdz 5%, ja dividenžu saņēmējs ir uzņēmums, kurš ir otras  līgumslēdzējas valsts rezidents, dividenžu īstenais īpašnieks, un kuram pieder vismaz 25%  (šis kritērijs var būt arī mazāks) no dividenžu izmaksātāja uzņēmuma daļām vai akcijām. Protams, katrā konkrētā gadījumā jāskatās attiecīgā konvencija. Latvijai ir noslēgtas un piemērojamas nodokļu konvencijas ar vairāk kā piecdesmit valstīm (2014.gadā spēkā un piemērojamas 57.nodokļu konvencijas) t.sk. ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm (ar Kipru vēl nav).

Vienlaikus, lai nodrošinātu nodokļu līguma piemērošanu, katra līgumslēdzēja valsts piemēro tās normatīvajos aktos noteikto kārtību nodokļu atvieglojumu piemērošanai ienākumam, ko tās teritorijā guvis otras līgumslēdzējas valsts rezidents. Arī ja, piemēram, Latvijā nerezidenti gūst ar nodokli apliekamu ienākumu, lai piemērotu konvencijā noteikto ierobežoto likmi vai atbrīvojumu no nodokļa, jāievēro ar Ministru kabineta noteikumiem noteiktā kārtība (Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”). Attiecībā uz konkrēto valsti vispirms jānoskaidro, vai nodoklis tiek ieturēts un nav iespējams saņemt atbrīvojumu vai ieturētā nodokļa atmaksu.

D.Kļuškinas rakstu pilnā apjomā var lasīt žurnālā BILANCE (Nr.330).